Rūta un Kaspars Dvinski. Dienesta romāna skaistais turpinājums

Vai jums ir viegli vai grūti runāt par attiecībām, mīlestību?

Rūta: Mums vispār ir tēmas, par kurām ir grūti runāt?

Kaspars: Laikam nav gan.

Rūta: Mēs tomēr esam stereotipisks pāris tādā ziņā, ka sievietei – man – patīk runāt, bet vīrietim – paklusēt. Sarunas par ikdienas situācijām vairāk ir manis iniciētas. Katrā ziņā es nevaru iedomāties, ka Kaspars būs pirmais, kurš nāks un teiks: mīļā, mēs varētu izrunāt vakardienas nesaskaņas. (Smejas.)

[..]

Vai šo kopdzīves gadu laikā esat kādreiz sēdējuši pie galda un viens otram teikuši – vajadzētu tomēr aiziet uz pāru terapiju?

Rūta: Nē. Es pati esmu gājusi uz terapiju, bet tās ir manas lietas. Mums tāpat kā visiem ir savi ikdienas strīdi. Apmēram reizi gadā ir arī tādi lielie, kad es tā riktīgi abižojos. Mums strīdēties nenozīmē vienam uz otru bļaut, jo Kaspars nebļauj. Vispār. Es gan. Man sakrājas, es izšauju to pulveri, un tās ir tās lielās reizes. Un tad es viņam aizsūtu tādu garu, garu ziņu. Jā, dažreiz man vajag to izrakstīt. Viņš nekad neatbild. Mēs pēc tam to izrunājam, bet rakstiski viņš neatbild nekad. Tas kaitina, un tad es rakstu vēl. 

Kaspars: Rūtai ir tā – viņai ir sakrājies, viņa izliek, es uzklausu un nebļauju. Ja man ir ko teikt, es arī pasaku. Bet ir bijis tā, ka padomāju, un man šķiet, ka līdz galam tomēr Rūtai nepiekrītu. Tad man vajag kādas trīs dienas, lai saņemtos un aizietu viņai to pateikt. Bet es vēl neesmu pabeidzis teikumu, kad viņa jau to ir pagriezusi kaut kā citādāk…

Rūta: Situāciju pagriešanas ziņā es vispār esmu čempione!

Kaspars: Ar viņu nav forši strīdēties, jo es neatceros nevienu strīdu, kad būtu uzvarējis.

Rūta: Tas jau tā jokojoties. Es ņemu vērā. Kasparam atliek tikai pateikt trīs stingros vārdus, un es nedaudz apraujos.

Visu interviju lasi žurnāla “Jauns OK” jaunajā numurā!

Vēl žurnālā:

• Saruna ar Dairi Bertānu, kas aizved atmiņās par Latvijas basketbola izlases sniegumu Pasaules kausā basketbolā. Tā ir aizrautība un kaislība basketbola laukumā, sirsnīga vienkāršība un mīlestība pret ģimeni un Latviju.
• Saruna ar Kasparu Dumburu, kuru caurstrāvo apņēmība un spēks mainīt savu dzīvi, kā arī spēja par to atklāti runāt. 9. novembrī kinoteātrī “Splendid Palace” notiks jaunās latviešu spēlfilmas “Elpot zem ūdens” pirmizrāde, bet no 11. novembra filmu demonstrēs citos Latvijas kinoteātros. Galveno lomu – narkomānu Raiti – atveido Kaspars Dumburs. Aktierim šī loma ir ļoti personiska, jo viņš labi zina, ko cilvēkam nodara atkarība.
• Intervija ar psihiatri Lieni Sīli. Tā ietver vairākas būtiskas atziņas un ieteikumus, kas ļaus veiksmīgāk peldēt un līkumot pa dzīves upi. Liene Sīle ir viena no daudzsološākajiem jaunās paaudzes psihiatriem. Priecīga, smaidīga un, gribas teikt, laimīga. Tajā, ka psihiatrija mainās, ir arī viņas nopelns. Pēc sarunas viņa atraksta: “Brīvdienā jau ierasti sēžu savā kabinetā, rakstu pacientu kartītes un domāju, ka man dzīvē jābūt jaunam mērķim: vēl desmit gadi smaga darba, gādājot par labāku valsts aprūpi, un tad… astoņu stundu darba diena un nesteidzīga dzīves apcere.”
• Stāsts par Leonardo di Kaprio. Filma “Ziedu mēness slepkavas”, kurā viņš atveido galveno vīriešu lomu, ir šī rudens episkākais kinodarbs. Kinoindustrijā gūtos panākumus un un finansiālos labumus Leonardo di Kaprio novirza lielu mērķu sasniegšanai un labākas pasaules radīšanai. Tiesa, arī viņam piemīt savas vājības – jaunas un skaistas sievietes...
• Stāsts par visu laiku spožāko ASV pirmo lēdiju Žaklīnu Kenediju. Šogad 22. novembrī aprit 60 gadi, kopš Dalasā atentātā gāja bojā Džons Kenedijs. Slepkavas raidītā lode viņu nogalināja vaļējā limuzīnā, ar asinīm nošķiežot Žaklīnas rozā kostīmu, ko viņa todien bija uzvilkusi pēc vīra lūguma. Var teikt, ka prezidents nomira uz pirmās lēdijas rokām, jo līdz slimnīcai Kenediju dzīvu neizdevās aizvest. Traģisks stāsts, taču arī kopdzīve ar Džonu ne tuvu nebija tik skaista, kā izskatījās no malas. Bet tieši Žaklīna ir tā, pateicoties kurai Baltais nams mūsdienās izskatās tā, kā tas izskatās, turklāt viņa līdz nepazīšanai izmainīja ASV pirmās lēdijas tēlu.
• Karjera. Biznesa augstskolas “Turība” rektore un A/S “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Panākumi, līderība un prasme līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi.
• Uzņēmēja Dāvida Sīļa neparastā, taču ļoti vajadzīgā misija. Ar uzņēmēju tiekamies viņa lietoto mēbeļu un interjera priekšmetu veikalā “Mēbeļu Bode” Jelgavā. Dāvids ir aizrautīgs sava darba darītājs, mēbeles un sīklietas ved no Zviedrijas un biznesā labprāt risk – to nosakot viņa azartiskā daba. Savulaik gan azarts slāpēts ar alkoholu un narkotikām – līdz brīdim, kad Dāvids zaudējis gandrīz visu. Tagad viņš dod darbu puišiem, kuri nesen iznākuši no cietuma, palīdz viņiem cīnīties ar atkarībām un atgriezties normālā dzīvē.
• Edijs Klaišis. Jauniešu aizbildnis bez statusa. “OPEN” radošo centru jauniešiem izveidotājs un vadītājs Edijs nupat saņēmis Latvijas Pilsoniskās alianses un ASV vēstniecības Latvijā organizētās balvas “Cilvēka izaugsmei” nomināciju “Par ieguldījumu Latvijas nākotnē”. Savā “Facebook” profilā viņš raksta, ka tā ir “mūsu visu balva”, tostarp jauniešu, ziedotāju un visu, kuri jebkad iesaistījušies palīdzības sniegšanā jauniešiem. Ar Ediju tiekamies Maskavas forštatē, kur atrodas viens no jauniešu centriem. Dienas laikā tajos gaidīti pusaudži no 13 gadu vecuma, bet nakšņot var tie, kam ir vismaz 16 gadu. Centros jaunieši var gatavot ēst, mācīties un vienkārši pabūt mierā. Edijs savulaik bijis sliktais zēns. Pārmērīgi lietojis alkoholu un narkotikas, “vārījis pamatīgas ziepes”. Pats par sevi izsakās, asi ironizējot. Humora izjūta viņam ir lieliska! Varbūt tāpēc tik labi saprotas ar jauniešiem, ko dzīve neglauda tikai pa spalvai.
• Bērni. Stāsts par 21. gadsimta izglītību. Latvijas Universitātes vadošās pētnieces un Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītājas Daces Namsones viedoklis.
• Iedvesmojamies. Gundegas Rozes laimes deva.
• Ceļojums. Kā pieradināt Ņujorku septiņās dienās.
• Garšīgi ēdam. Izcils viltotais zaķis un debešķīga citronkūka.Stilojam. Ielu modē jau šodien, mūsu garderobē rīt.
• Grāmatas, ko vērts izlasīt, iesaka radošā direktore un autore Una Rozenbauma.
• 10 interesanti fakti par Māras Upmanes-Holšteines autobiogrāfisko grāmatu “Piezīmes uz šaubu malām”.