Raidījums: DP pabeigusi izmeklēšanu tā dēvētajā Moldovas ieroču lietā

Raidījums vēsta par darījumu, kad Moldovas armija Latvijas firmai "Latspeceksports" nolēma pārdot ap 60 tonnas novecojuša bruņojuma, it kā, lai tālāk to vestu uz Armēniju un Ukrainu.

Pirkums esot izvērties starptautiskā skandālā.

Vispirms – ka kravā patiesībā bija viens no vērtīgākajiem Moldovas armijas īpašumiem – modernas prettanku raķetes un to palaišanas iekārtas, kontroles un kalibrēšanas sistēmas. Norādītā cena bija ap 3 miljoni dolāru – vismaz uz pusi zemāka par reālo.

Pavadošos dokumentus bija parakstījušas personas ar sagrozītiem vārdiem. Un visbeidzot - ieroču pārvešanai izmantotā Armēnijas kompānijas "Ayk Avia" lidmašīna "IL-76" pirms ierašanās Moldovā bija pacēlusies no Lībijas nemiernieku ieņemtās Bengazi pilsētas. Turklāt Armēnija apgalvoja, ka kravu nav saņēmusi. Tāpēc varēja secināt, ka tā nonākusi Lībijā.

Šis gadījums ir minēts ANO Drošības padomes ekspertu ziņojumā par militāro materiālu sūtīšanu uz Lībiju revolūcijas laikā, sniedzot atbalstu konfliktā iesaistītajām pusēm. Taču ANO atzīst arī, ka tai ir izdevies iegūt tikai ierobežotu informāciju un ka Moldova uz pieprasījumu sniegt ziņas vispār nav atbildējusi.

Atšķirībā no Moldovas, Latvijas valdībai ANO izmeklētāji jautājumus nav uzdevuši, iespējams, tādēļ, ka uz to nekrīt aizdomas, jo Latvijā saistība ar darījumu bijusi tikai privātpersonām.

Pēc neoficiālām ziņām, Latvijas izmeklētāji nav atraduši pierādījumus, ka krava nonākusi Lībijā, bet drīzāk tomēr, ka tā nosūtīta uz Armēniju, līdzdarbojoties ar Armēniju saistītajam Seišeļu salās reģistrētajam ofšoram "Mosston Engineering Ltd". Sākotnēji bija cerēts kriminālvajāšanu sākt arī pret otru personu – Tukuma lidostas līdzīpašnieku un firmas KS-Avia vadītāju Konstantīnu Soloduhu, kurš piedalījies darījuma organizēšanā. Taču tas nav izdevies, jo vēl pirms Moldovas ieroču skandāla, Saeima grozot Krimināllikumu, lēmusi, ka atbildība pienākas par ANO un Eiropas Savienības noteikto sankciju un nevis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas noteikto sankciju pārkāpšanu, kā tas bijis šajā gadījumā. Tieši tāpēc uz daudz vieglāku sodu var cerēt arī "Latspeceksporta" vadītājs, kurš līdz šim savu vainu nav atzinis.

Bet tikmēr, kā izrādās, "Latspeceksports" centies no Moldovas Aizsardzības ministrijas atgūt izgaismotajā darījumā zaudēto naudu, vainojot Moldovas pusi informācijas noplūdē un līdz ar to līguma noteikumu pārkāpšanā.

Ņemot vērā lielo starptautisko interesi par Moldovas ieroču lietu, var uzskatīt, ka Latvijas tiesa gan būs pirmā, kas to sāks izskatīt, taču, ļoti iespējams, ka tomēr ne pēdējā un, ka izmeklēšana vēl turpināsies, norāda raidījums.

BNS