Imants Kalniņš jūtas riebīgi, turot rokās eiro. Latvijas nākotni saista ar Krieviju

Imants Kalniņš intervijā laikrakstam „Diena” stāsta, ka viņam bijusi riebīga sajūta, paņemot rokās eiro banknotes, kuras nu nomainījušas latus: „Pat vēl šodien šī sajūta ir saglabājusies. Man bija tāda neatgriezeniska zaudējuma sajūta - ka pazaudēts ir kaut kas svarīgs. Bet, būdams optimistiska būtne, es sevi mierinu ar cerību, ka lats nav pazaudēts neizbēgami. Esmu saglabājis latu zīmes - arī kā stimulu un enerģijas avotu. Jo pēc manas sajūtas, pēc tā, kā es organiski jūtos, man vajag, lai mana nauda atnāktu atpakaļ. Lai lati atnāk atpakaļ, man vajag priekš manas pasaules izjūtas, priekš manas komforta sajūtas. Man ir nepieciešama šī doma, ka mēs savu valūtu atgūsim. Ar eiro es jūtos ļoti slikti.”

Tāpat Kalniņš norāda, ka viņš Latvijas nākotnes attīstību redz sadarbībā ar Krieviju un citām lielajās austrumzemēm, nevis Eiropas Savienību: „Sadarbībā ar Krieviju redzu pozitīvāku perspektīvu Latvijai nekā perspektīvu Eiropas Savienībā. Es dodu priekšroku Latvijas sadarbībai ar Krieviju. (..) Es redzu iespējas pastāvēt un attīstīties, Latvijai sadarbojoties ar austrumu pusi. Tur ir ne tikai Krievija. Tur ir Ķīna un Indija. Tur ir visas tās ekonomikas, kas šobrīd strauji progresē. Tāpat krievu cilvēki, kas šeit dzīvo, ir liela mūsu priekšrocība, lai mēs uzturētu sakarus ar šo milzīgo un, manuprāt, ļoti interesanto valsti - Krieviju. Redziet, manī nav tāda tipa aiztures pret Krieviju, kāda acīmredzot tomēr ir lielai daļai latviešu publikas, kas saistās ar pagātnes nepārvarēšanu.”

Visiem zināms, ka Kalniņš savulaik bijis TB/LNNK, partijas, kura ne īpaši atbalsta sadarbību ar Krieviju, bet tagad viņš pieslējies Aināra Šlesera partijai „Vienoti Latvijai”. Jautāts, vai viņš nepārkāpj savus politisko principus, Kalniņš atbild, ka savulaik kā „tēvzemietis” jau necīnījās pret Krieviju: „Es cīnījos par Latviju kā neatkarīgu valsti. Tā ir liela atšķirība. Un tā ir mana bāze visam - Latvija kā neatkarīga valsts. Bet, redzot to slikto, kas ar Latviju notiek, es sāku meklēt alternatīvu, kā pastāvēt un citādi attīstīties. Un tad es paskatījos Krievijas virzienā un sāku saredzēt iespējas. Es izslēdzu to pieredzi, kāda mums bija PSRS. Es izgāju no realitātes, redzot, ka gan Latvija, gan Krievija šodien praktiski ir jaunas valstis.”

Tādēļ Kalniņš arī atbalstot „Vienoti Latvijai” – „pirmo latviešu partiju, kas atklāti ir pateikusi, ka ir jāsadarbojas ar Krieviju, ka ir jāsadarbojas ar krievu pilsoņiem politikā.” Viņš domā, ka Šlesers ir vienīgais cilvēks, kas var uzsākt šādu iniciatīvu – sadarbību ar Krieviju, jo viņš nebaidās to darīt. Taču Kalniņš neesot „Vienoti Latvijai” biedrs un „pauž tikai pats savu viedokli”.