KNAB konflikts norāda uz juridisko haosu valsts pārvaldē
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadošo amatpersonu konflikts uzrāda sistēmiskas problēmas un juridisku haosu valsts pārvaldē, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Pašlaik atklājies, ka likumiskajā bāzē valda haoss, un darba grupa to centīsies novērst. KNAB it kā ir premjera uzraudzībā, taču īstas disciplinārvaras pār KNAB priekšnieku viņam nav, nav skaidrs arī, kāds ir KNAB amatpersonas tiesiskais statuss.
"Lai noskaidrotu šo tiesisko statusu, ir jāinterpretē KNAB likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Satversme, Satversmes tiesas spriedums un Administratīvās tiesas spriedums. Tas nav normāli, likumam jābūt skaidram, vienkāršam un nepārprotamam," "De facto" uzsvēra ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Gaidāmas diskusijas arī par to, kā mainīt KNAB statusu un pārraudzību. Gan Zaļo un zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants, gan atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis ierosina mainīt pārraudzību – nodot KNAB no premjera pārraudzības Ģenerālprokuratūras pārraudzībā.
Kalmeiers tam nepiekrīt, norādot raidījumam, ka "nav nekādas nozīmes šobrīd mainīt pārraugu. Nav svarīgi Ģenerālprokuratūra, prokurors, Tieslietu ministrija vai ministrs, Aizsardzības ministrija. Nevienam no viņiem tāpēc nemainīsies tiesību apjoms, no tā nemainīsies KNAB amatpersonu statuss. Vienkārši tiek meklēts risinājums, kā uzgrūst šos strīdīgos bērnus citiem".
Savukārt politoloģe Iveta Kažoka "De facto" pauda uzskatu, ka operatīvās korupcijas apkarošanas un stratēģiski analītiskās korupcijas novēršanas funkcijas un domāšanas loģikas ir pārāk dažādas, lai kāds brīnumpriekšnieks tās savāktu vienā komandā, un KNAB jāsadala divās daļās.
LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA
