"Delna" pastāsta, kāpēc vajadzētu atteikties no deputātu kvotām
Tā dēvēto deputātu kvotu atcelšana celtu labas pārvaldības standartus, stiprinātu demokrātiju un līdzekļu lietderīgāku izlietojumu, uzskata biedrībā "Sabiedrība par atklātību "Delna"".
Organizācijā uzskata, ka 2017.gada pašvaldību vēlēšanu tuvums mudinājis Saeimas deputātus būt īpaši dāsniem, valsts budžeta pieņemšanas procesā dalot tā dēvētās deputātu kvotas.
"Delna" norāda, ka savu priekšlikumu atbalstīšanai Saeimas deputāti novirzījuši aptuveni 20 miljonus eiro, un šī summa daudzas reizes pārsniedz iepriekšējos gados dalīto finansējumu.
Organizācija jau iepriekš paudusi pārliecību, ka deputātu kvotas kalpo primāri politisko partiju popularitātes celšanai, nevis sabiedrības kopējām interesēm. Tās ļauj partijām izmantot valsts resursus, lai piekukuļotu vēlētājus ar mērķi iegūt viņu balsis vasarā gaidāmajās vēlēšanās, kas ir pretrunā demokrātiskām vērtībām, uzskata organizācija.
"Šāda valsts resursu izmantošana, sponsorējot politiķiem pietuvinātu šauru cilvēku loku, nav vienlīdzīga un neatbilst labas pārvaldības principiem un valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktām prioritātēm," norāda biedrībā, piebilstot, ka šādu praksi nevajadzētu pieņemt kā pašsaprotamu, tā ir nosodāma un būtu nekavējoties atceļama.
"Delna" komentē, ka lielu finansējumu deputāti šogad piešķīruši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārvaldītajai Ventspils pašvaldībai - no 2017.gada budžeta Ventspils kopā saņems aptuveni četrus miljonus eiro. Nauda piešķirta olimpiskā centra "Ventspils" sporta infrastruktūras attīstībai, Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra attīstības projektam un Ventspils mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstības projektam.
"Daudzmiljonu infrastruktūras projekti nebūtu uzskatāmi par akūtām problēmām, kam pašvaldība pati nevarētu rast finansējumu. Turklāt, piemēram, Ventspils mūzikas vidusskolas projekts jau ir saņēmis 15 miljonu eiro finansējumu no emisijas kvotu izsolīšanas konkursa," secina "Delna".
Turklāt biedrība uzskata, ka nodokļu maksātāju naudas izdalīšana deputātiem simpatizējošu projektu īstenošanai necaurskatāmā un valsts prioritātēm neatbilstošā veidā vēl vairāk mazina arī jau tā zemo sabiedrības uzticību parlamentam un politiskajām partijām.
Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paudis, ka pilnībā atteikties no tā dēvētajām deputātu kvotām budžetā nevar, tomēr šoreiz tam atvēlētais līdzekļu apmērs ir "nedaudz par lielu". Valdības vadītājs uzsvēra, ka līdzekļi deputātu priekšlikumiem tiekot atvēlēti visos parlamentos, jo parlamentāriešus nevar atstāt bez rīcības iespējām. Pilnībā atteikties no šāda naudas sadales mehānisma nevar, uzskata politiķis.
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piedāvājis grozījumus tā dēvētā deputātu kvotu jautājuma sakārtošanā, kas paredz, ka deputātam, iesniedzot priekšlikumus, jānorāda, ar kādām formālām vai neformālām sabiedrības grupām notikušas konsultācijas.
Kā ziņots, Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā astoņi miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.
Vērtējot budžeta likumu, Saeimā atbalstīti deputātu priekšlikumi par aptuveni 20 miljoniem eiro. Deputāti lēma atvēlēt finansējumu dažādiem sporta infrastruktūras objektiem, reliģiskām organizācijām, kā arī dažādiem pašvaldību projektiem.
