Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 15. un 16. februārī. FOTO. VIDEO

Savukārt seno tradīciju cienītājiem sestdien jādodas uz Vecrīgu vai svētdien uz Brīvdabas muzeju, kur norisināsies Masku festivāls un Meteņdienas svinības. Svētki arī teātra cienītājiem – jauna izrāde latgaliešu valodā Daugavpils teātrī, operete Ziemeļblāzmā, bet dziesmoti jūras stāsti „Austrumu robežā”. Kā vienmēr daudz jaunumu arī izstāžu zālēs. Tā kā atliek vien izvēlēties, ko darīt šajās brīvdienās...

1. Dons prezentē savu jauno studijas albumu „Varanasi”

Dziedātājs Dons šajā nedēļas nogalē 14., 15. un 16. februārī, kā arī nākamās nedēļas pirmdienā, otrdienā un ceturtdienā, 17., 18. un 20. februārī, pulksten 20.00 Rīgas koncertzālē „Palladium” prezentēs savu ceturto studijas albumu „Varanasi”. Visos trīs koncertos kā viesis piedalīsies arī Dona audzēkne, šova „Jaunā talantu fabrika” uzvarētāja Aminata Savadogo. „Koncerts „Varanasi” ir sava veida apļa noslēgums un jauns sākums - ar šiem koncertiem es svinēšu savu pirmo desmitgadi uz skatuves, Amitatai šis ir tikai ceļa sākums,” saka Dons.

Koncertā vairākas dziesmas Dons izpildīs arī kopā ar kori „Kamēr” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Programmā būs iekļautas gan jaunā albuma dziesmas, gan jau popularitāti guvuši hīti. Koncertā Dons uzstāsies kopā ar ierasto grupas sastāvu -  Mārcis Auziņš (ģitāra), Toms Poišs (bass) un Rūdolfs Dankfelds (bungas).

Dziesmu muzikālo vēstījumu papildinās arī īpaši koncertam un katrai dziesmai veidotas video un grafikas projekcijas, kā arī gaismu un lāzeru spēle mūzikā. Biļešu cena: 20 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.palladium.lv.

Dons: „Atbilde”

2. Urbānā geto kultūra „Sapņu fabrikā”

Sestdien, 15. februārī, mūsdienu kultūras centrā „Sapņu fabrika” (Lāčplēša ielā 101, Rīgā) norisināsies starptautisks urbānās kultūras pasākums „Ghetto Flava” ar Hip Hop kultūras, ielu deju un brīvrunu batla (MC Freestyle Battle) sacensībām.

„„Ghetto Dance” patreiz ir vienīgie Latvijā, kas organizē starptautiska mēroga ielu deju pasākumus tieši cīņu jeb batlu veidā,” komentē „Ghetto Dance” ielu deju kustības galvenais līderis Tarass Leočko un turpina „„Ghetto Flava” ir jauna iniciatīva, kas turpmāk Baltijas līmenī apvienos urbānās kultūras pārstāvjus dejā, mūzikā un mākslā. Šis būs vienīgais šīs kultūras pārstāvju vienojošs pasākums, kurā interesentiem būs iespēja izbaudīt pozitīvu atmosfēru, izcilu Hip Hop mūziku un urbānās kultūras daudzveidību.”

Pasākuma ietvaros norisināsies ne tikai breika 2 pret 2 sacensības, bet arī šovu un popinga sacensības, kurās piedalīsies dejotāji no piecām valstīm - Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Latvijas. Par īstu „Ghetto Flava” atmosfēru parūpēsies Latvijas Hip Hop kultūras pionieris DJ Mixmaster AG, kā arī Baltijas labākais ielu deju sacensību dīdžejs – DJ Sergucci. Kā pasākuma īpašie viesi piedalīsies festivāla „Ghetto Dance Ventspils 2013” finālists – Sheva no Polijas, kā arī leģendārais breika dejotājs - bboy Yan no Krievijas, kas paraugbatlā sacentīsies ar vienu no Latvijas vēsturē labākajiem breika dejotājiem - bboy To Lee.

Īpašs šovs ir sagaidāms brīvrunu batla ietvaros, kurā piedalīsies astoņi uzaicinātie dalībnieki. Līdz šim Ghetto brīvrunu batli ir notikuši tikai latviešu valodā – šajā reizē tajā kā dalībnieki piedalīsies krieviski runājošie. Informējam, ka brīvrunu batls ir MC (Hip Hop izpildītāju) cīņa, kur katram no dalībniekiem ir sevi jāprezentē, uz vietas improvizējot un izdomājot ritmisku rečetatīvu ar atskaņām.

Pirmās „Ghetto Flava” deju cīņas 15. februārī sāksies pulksten 12.00. Savukārt deju finālsacensības un brīvrunu batls ir paredzēts sākot ar pulksten17.00. Biļešu cenas: 5 eiro. Sīkāk internetā: www.ghettofamily.com .

„Ghetto Flava” 15. februārī Sapņu fabrikā

3. Starptautiskais masku festivāls Līvu laukumā un Brīvdabas muzejā

Rīgā šajā nedēļas nogalē notiek XV Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kura galvenās norises sestdien, 15. februārī, būs Vecrīgas laukumos, bet svētdien, 16. februārī, - Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (Brīvības gatvē 440, Rīgā).

Piektdien, 14. februārī pulksten 19.00 Mazajā Ģildē (Amatu ielā 3/5 , Vecrīgā) notiks Ārvalstu un Latvijas masku grupu koncerts.

Sestdien, 15. februārī, pulksten 11.00 Mazajā Ģildē sāksies festivāla konference un meistarklases. Trijos pēcpusdienā Vecrīgā sāksies Lielais masku gājiens no Rātslaukuma pa Kaļķu ielu, Līvu laukumu uz Amatu ielu. Pulksten 16.00 Vecrīgā, Līvu laukumā, Doma laukumā un Rātslaukumā, notiks Masku grupu izrādes. Piecos pēcpusdien Masku grupu saiets un rituālās darbības iesāksies Mazajā Ģildē, kas deviņos vakarā noslēgsies ar Danču vakaru. Savukārt pulksten 21.30 Līvu laukumā noritēs individuālo masku skate.

Svētdien, pulksten 11.00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks ne tikai svinīgais festivāla noslēgums, bet arī Meteņa svinēšana.

Starptautiskais masku festivāls Latvijā jau notiek kopš 1999. gada un tā tradīcija aizsākās Daugavpilī. Šis gads ir piecpadsmitais Masku tradīciju festivāla gads, bet jau Rīgas gads. Sākotnēji vairākus gadus festivāls norisinājās tikai Daugavpilī, bet pēdējos gados tas apceļojis arī citas Latvijas vietas un novadus: Rīgu, Liepāju, Rucavu, Dagdu, Viesīti, Tukumu, Siguldu un Mālpili. Šogad masku svētība tiks Rīgai. Atkal dažādu gadā tumšā un pārejas laika posma masku kopas sanāks vienkopus. Ikdienā Mārtiņu vecīši, Ziemassvētku čigāni, ķekatas un budēļi nesatiekas, jo nāk dažādos laikos – cits rudenī, cits ziemā, cits uz pavasara pusi. Nesatiekas arī skutelnieki, miežvilki un kaitas, jo tie sastopami dažādos novados – Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Bet šajā notikumā, Masku tradīciju festivālā tāda neparasta tikšanās ir iespējama un notiek.

Festivālā piedalīsies 24 masku grupas no Latvijas, Lietuvas un Krievijas. 15. februārī ieeja pasākumos Mazajā Ģildē bez maksas, bet 16. februārī Brīvdabas muzejā - par muzeja biļešu cenām: 2,13 eiro; studentiem un pensionārie – 1,42 eiro. Sīkāk internetā: http://www.folklorasbiedriba.lv un

www.brivdabasmuzejs.lv

.

4. Daugavpils teātrī jauna izrāde latgaliešu valodā – „Dabaseibys pūderneica”

Jau kā neatņemama sastāvdaļa un vizītkarte Daugavpils teātrim ir izrādes latgaliski. Un arī šosezon Daugavpils teātrī skan latgaļu valoda. Sestdien, 15. februārī, pulksten 18.00 un svētdien, 16. februārī, pulksten 17.00 Daugavpilī Jura Joneļa režijā pirmizrādi piedzīvos iestudējums „Dabaseibys pūderneice jeb Viņa debešķības Laimesciema podniekdarbnīca”.

Iestudējuma darbība notiks uz teātra Eksperimentālās skatuves, kur varoņu kaislības izdzīvos trīs aktieri - Kristīne Veinšteina, Māris Korsiets, Egils Viļumovs. Režisors Juris Jonelis atklāj, ka izrādē mīlestības meklējumi tiks pielīdzināti mālu mīcīšanai un karstumam, kas valda podnieka ceplī un arī izrādes scenogrāfijā māliem būs neatņemama sastāvdaļa. Iestudējums stāstīs par mīlas trijstūri, par to, kā tajā ierautie personāži katrs savā veidā „mīca mālus un virpo podus”.

Jauniestudējumā tiks šķetinātas dažādās pārdomas un izjūtas ne vien par mīlestības tēmu, bet arī par dzīvi un cilvēka likteni. „Pilnvērtīgas laimes un absolūtas dzīves kvalitātes noslēpumu vēlas atminēt ikviens no mums,” domās dalās režisors un turpina: „kādam izdodas likteni ņemt savās rokās, kādam nākas samierināties ar to, ko liktenis tam piespēlē. Vai mēs kā meistari nevarētu likt dzīvi uz virpas, lai kā mālu izmīcītu no tā savu izcilo meistardarbu?”

Biļešu cenas: 8,50 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Martā jauniestudējumu „Dabaseibys pūderneice jeb Viņa debešķības Laimesciema podniekdarbnīca” Daugavpilī varēs redzēt 2. un 21. datumā. Sīkāk internetā: www.daugavpilsteatris.lv .

5. Rīgā atkal operete – Dostāla „Klīvija” Ziemeļblāzmā

Savukārt rīdzinieki var doties uz operetes pirmizrādi. Daudzi jau aizmirsuši, ka kādreiz Latvijas galvaspilsētā bija Operetes teātris un operete bija Rīgas kultūras dzīves ikdiena. Tagad operete mums ir krāšņa odziņa!

Svētdien, 16. februārī, pulksten 17.00 kultūras pilī „Ziemeļblāzma” (Ziemeļblāzmas ielā 36, Vecmīlgrāvī) notiks plaši starptautiski atzītā mūziklu un filmmūzikas komponista Niko Dostāla operetes „Klīvija” pirmizrāde. Būs mūzika, vokāls, deja, krāšņi tērpi, videoprojekcijas un gaismu spēles.

„Klīvijas” personāži satiekas Boligvajas pierobežā, kur miljardieris Potertons angažējis slavenus Holivudas aktierus romantiskai filmai, kas tiek uzņemta Dienvidamerikā, kordiljēru pakājē. Pēkšņi Klīvija, tā sauc galvenās lomas tēlotāju – slavenu filmaktrisi, saņem vēstuli, kas vēsta, ka uzņemšana patiesībā ir tikai aizsegs lielam un bīstamam darījumam. Boligvajā noticis apvērsums. Miljardierim Potertonam, kuram pieder lietošanas tiesības apjomīgām raktuvēm, tagad ieeja valstī liegta. Viņš kaļ plānus, kā atgūt savus ienesīgos īpašumus.

Iestudējums uzrunās skatītāju tieši šodienas situācijā, risinot mūžīgos ego izaicinājumus, savstarpējo attiecību nianses un personības veidošanās noslēpumus. Caur smeldzīgu un arī draisku humoru skatītāji varēs identificēt cilvēciskās vājības un netikumus, bet, kā jau operetes žanrā pienākas, problēmas tiks atrisinātas un pozitīvais, godīgais triumfēs, norāda izrāžu veidotāji.

Jauniestudējumā piedalās latviešu operzvaigznes Sonora Vaice un Inga Šļubovska, savukārt viņu skatuves partneri būs Ingus Pētersons un Nauris Indzeris. Izrādē piedalīsies arī Baiba Berķe, Marlēna Keine (Igaunija), Kārlis Rūtentāls, Emīls Kivlenieks, Juris Ādamsons, Andris Lapiņš, Jānis Kirmuška, Juris Strenga, Jānis Skanis, Zigurds Neimanis un Voldemārs Šoriņš, bet par izrādes krāšņumu rūpēsies operetes orķestris, koris un dejotāji. Kopā ar režisoru Induli Smiltēnu „Klīvijas” radošajā komandā ir producente Agija Ozoliņa - Kozlovska, diriģents Guntars Bernāts, mākslinieciskais konsultants Jānis Kaijaks (seniors), scenogrāfs Jānis Jansons un horeogrāfi Agris Daņiļevičs un Vita Bekmane.

Nākamās izrādes 23. februārī, 1. un 30. martā, kā arī 27. aprīlī. Biļešu cenas: 7- 30 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.ziemelblazma.riga.lv .

Iestudē opereti „Klīvija”

6. Koncertprogramma „Jūras stāsti” Austrumu robežā

Savukārt Vecrīgas teātra klubā - restorānā „Austrumu robeža” ( Riharda Vāgnera ielā 8) sestdien, 15. februārī, pulksten 14.00 un 19.00 varēsiet baudīt citu muzikālu gaisotni. Tur dziedātāja Anta Eņģele un Marko Ojalu piedāvās savu jaunu koncertprogrammu „Jūras stāsti”.

Jaunajā koncertprogrammā Anta Eņģele kopā ar virtuozo bajānistu Marko Ojalu aicina klausītājus ceļojumā, kas gremdējas senos jūrnieku stāstos un leģendārās jūrnieku dziesmās. Koncertā latviešu, angļu, vācu, somu, spāņu un krievu valodās skanēs jūrnieku dziesmas no visas pasaules.

Dziedātāja publiku aicina ne tikai uz koncertprogrammu, kas aptver daudzpusīgu jūras tēmas skatījumu, piedāvājot plašu noskaņu paleti, bet gan arī uz dzīvu muzikālu notikumu ikvienam, kas jebkad mīlējis jūru. Tās ir dziesmas, kas pie jūras vai kuģojot dziedātas vairākus gadu simtus un līdz pat šodienai saglabājušas aktualitāti gan melodijā, gan savā sociālajā nozīmībā.

Divu patiesi saskanīgu mūziķu interesi piesaistījuši notīs un skaņās lasīti jūrnieku likteņi, veco jūras vilku vēstules, sadzīves ainas un joki. Antai Eņģelei un Marko Ojalu tā nav pirmā kopīgā koncertprogramma, ar oriģinālo muzicēšanas manieri mākslinieki aicina ieklausīties pārdomu pilnās, dzīvi apliecinošās izjūtu buķetes muzikālajā poēzijā un liriskajos dziesmu vārdos, kas kļūst par tikpat būtisku programmas sastāvdaļu kā saistošais muzikālais izpildījums.  

Abu mākslinieku fantāzijas skatuve uzbur Ainažu jūrskolas ainas, Vecāķu kūrortu pagājušā gadsimta pirmajā pusē, pirmo Latvijas zemūdeni, tikšanos ar Frediju Kvinnu, eksotiskās Havaju salas un dievišķo Neapoli, aizjūras mīlas dēkas un sūro jūrnieka ikdienu.

Nākamie programmas „Jūras stāsti” koncerti „Austrumu robežā” notiks 26. februārī, 15. un 31. martā, kā arī 16. un 29. aprīlī. Biļešu cena: 13 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.austrumurobeža.lv .

Anta Eņģele: „Es redzēju jūriņā”

7. Izstāžu ceļvedis: Kurzemes ritmi Liepājā, bufete Ogrē, klusā daba Jēkabielā, kā arī latviešu un lietuviešu vecmeistaru tikšanās Rīgas biržā

* Mākslas muzejā „Rīgas birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) līdz 23. martam ir skatāma izstāde „Mikalojus Konstantins Čurļonis un Rūdolfs Pērle”, kas ir divu spilgtu un savdabīgu 19. – 20. gadsimta mijas mākslinieku tikšanās vienā kultūras telpā. Latvieša Rūdolfa Pērles (1875 – 1917) un lietuvieša Mikalojus Konstantina Čurļoņa (1875 – 1911) darbi veido simbolisma virzienam raksturīgo fantastisko tēlu, ilgpilno noskaņu pasauli, kur zemapziņai, sapņiem ir ļauts pieņemt reālus apveidus. Izstādes tematiskie motīvi – daba un senvēsture – abiem ir tikai vizuāla atslēga, lai tiektos izprast lietu un parādību būtību. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Vecrīgas mākslas galerijā „Jēkabs” (Jēkaba iela 26/28) līdz 10. martam ir skatāma mākslinieces Intas Dobrājas personālizstāde, kurā redzami darbi, kas tapuši pēdējā gada laikā. Arī šajā izstādē, tāpat kā iepriekšējās, Inta Dobrāja priecē savas mākslas cienītājus ar sievišķības izsmalcinātajām un noskaņu pilnajām kluso dabu un ziedu kompozīcijām. Intas Dobrājas darbi top lēni. Māksliniece rūpīgi izstrādā un pārdomā katru detaļu, lai radītu harmoniskas, bet tajā pašā laikā vitalitāti caurstrāvojošas gleznas, tāpēc iespēja mākslinieces daiļradi novērtēt plašākai publikai izstādes formātā nerodas bieži. Sīkāk internetā: www.paintings.lv.

* Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (Maskavas ielā 12/1, Rīgas centrāltirgus Spīķeru kvartālā) atklātas divas jaunas izstādes, kuras būs apskatāmas līdz 16 .martam -  Darjas Meļņikovas personālizstāde „A Green Silhouette Of Grey” un Aditjas Mandajamas izstāde „Zoon in A Zoot-Suit”. Darjas Meļņikovas personālizstāde veido dažādu tehniku un idejiski vienotu mākslas darbu kopums, kas rada epitetu dažādiem materialitātes raksturojumiem. Savukārt Aditjas Mandajamas izstādes projekta pamatā ir viena no mūsdienu nozīmīgākā filozofijas sacerējuma - nīderlandiešu filozofa Benedikta Spinozas darba „Ētika” - aktualizēšana, vizualizēšana un pārkārtošana. Sīkāk internetā: www.kim.lv.

* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 2. martam ir skatāma Liepājas mākslinieka Staņislava Diņģeļa (1899 - 1988) gleznu izstāde, kas veltīta mākslinieka 115. gadu jubilejai. Izstādē skatāmas Staņislava Diņģela ainavas, pilsētvides tēlojumi un portreti no Liepājas muzeja kolekcijas, kuri tapuši laika posmā no 1936. gada līdz 1972. gadam. Staņislavs Diņģelis ir autodidakts. Prasmi izteikties krāsu valodā viņš attīstīja visu mūžu. Staņislavs Diņģelis dzimis un bērnības gadus pavadījis Daugavpilī, iestājies arodskolā, lai apgūtu atslēdznieka amatu. Tomēr 1. pasaules kara dēļ skola evakuēta uz Maskavu. Tur viņš iepazinies ar glezniecību dažādas izstādēs un Tretjakova galerijā. Apguvis arodu un absolvējis skolu, Staņislavs Diņģelis atgriezās Daugavpilī, bet drīz pēc tam pārcēlās uz Liepāju, kur arī pavadīja sava mūža lielāko daļu. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv .

* Liepājas muzejā atklāta vēl viena jauna izstāde – Liepājas 389. dzimšanas dienai veltīta gleznu izstāde „Skaidrīte Elksnīte. Kurzemes ritmi”, kura būs skatāma līdz 23. martam. Izstādē eksponēto darbu autore Skaidrīte Elksnīte (1929 - 2002) ir dzimusi Ventspilī. Profesionālo izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā un pēc tās absolvēšanas 1965. gadā Liepāja kļuva par mākslinieces dzīves un darba vietu, viņa sāka strādāt par zīmēšanas un gleznošanas skolotāju Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā. Līdztekus pedagoģiskajam darbam māksliniece aktīvi gleznoja un piedalījās mākslas izstādēs. Glezniecībā Skaidrīte Elksnīte pievērsusies galvenokārt Kurzemes mazpilsētu ainavām un figurālajām kompozīcijām. Mākslinieci interesēja krāsa kā emociju izteicējs, taču viņas pamatizteiksmes līdzeklis ir ritmi – siluetu, līniju un laukumu ritmi. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Ogres Vēstures un mākslas muzejā līdz 29. martam ir aplūkojama savā ziņā unikāla izstāde - „Pilna bufete ar zirgu uzraudzību”. Tās nosaukums, gana neikdienišķs mūsdienām, itin bieži sastopams uz 20. gadsimta pirmajā pusē izdotajām afišām, kuras var aplūkot izstādē. Izstādē eksponētas pagājušā gadsimta 20. – 40. gadu afišas, kurās reklamēti pasākumi, kas notiek Ogrē vai tās apkārtnes miestos un pagastos. Šī izstāde ir unikāla ar precīzo ieskatu tā laika ikdienā un svētkos, ar daudzām lietām, kas toreiz bija tik pašsaprotamas, bet mūsdienās šķiet neiedomājamas. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Mārtiņš Plūme/LETA