Treknajos gados celtās, bet nepabeigtās ēkas tagad ieaug krūmos
Tā dēvētajos treknajos gados, pāris gadu laikā – no 2006. līdz 2008. gadam, Rīgā vienu pēc otras sāka celt jaunbūves. Sākoties krīzei, daudzu jauno projektu realizācija apstājās un vēl pirms dažiem gadiem iecerētās lepnās mājas tagad ir visus aizmirstas un ieaug krūmos. Neviens nezina, cik tādu būvju ir.
Rīgas Būvvlade teic, ka joprojām ir nepabeigti būvprojekti, kuru realizācija atļauja tika izsniegta pat 1997. gadā. Pēc dažiem gadiem jau varēsim runāt par to, ka treknajos gados iesāktās jaunceltnes ir pārvērtušās par graustiem un atminēties vēsturi - PSRS laika „dolgostrojus” (ilgceltnes – ēkas, kuras padomju laikā būvēja gadu gadiem un tā arī nevarēja pabeigt). Šādas pirms dažiem gadiem sāktas būvēt un līdz galam nepabeigtas celtnes ir sastopamas visā galvaspilsētā, piemēram, nepabeigtā augstceltne Ventspils un Kalnciema ielu stūrī vai krūmos ieaugušais jaunais projekts Miera, Lāču un Ieroču ielu sadurē. Tāpat piemirsti ir arī daudzi būvniecības laukumi, kuros bija iecerētas modernas celtnes, piemēram, Dzirnavu ielā starp Tērbatas un Krišjāņa Barona ielu, bijušās pasta ēkas līdzās Centrālajai dzelzceļa stacijai un Sporta pils vietā, Lāčplēša ielā iepretim „Sapņu fabrikai” un daudzviet citur.
Pats paradoksālākais ir tas, ka pašreiz, kad atkal atsākusies rosība nekustamo īpašumu tirgū, nevis steidz pabeigt vecos projektus, bet gan turpat līdzās būvē jaunus. Uzskatāmi tas redzams Brasas rajonā. Ieroču, Miera un Lāču ielu sadurē jau labu laiku stāv visu aizmirsta nesen uzbūvēts māja. Savukārt kvartālu tālāk – Hospitāļu ielā pie Kazarmu ielas lielos tempos tiek būvēta jauna dzīvojamā māja.
Rodas jautājums, vai šāda situācija nedraud ar to, ka drīz vien Rīgā teju katrā kvartālā būs kāda pusratā atstāta jaunceltne? Vai Rīgas dome ir apkopojusi datus par šādām ilgceltnēm un vai ir iespējams ierobežot šādu apbūvi? Izrādās, ka šādu apkopojumu Rīgas pašvaldība nav veikusi. Rīgas Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka Kasjauns.lv atbildēja:
„Rīgas pilsētas Būvvalde šādus statistikas datus neapkopo. Līdz 1997, gada 1. jūlijam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi”, kas cita starpā nosaka būvatļaujas saņemšanas kārtību, spiedogs būvprojekta ģenerālplānā par būvprojekta akceptēšanu vienlaicīgi tika uzskatīts arī par atļauju realizēt būvprojektu.
Ņemot vērā, ka normatīvo aktu regulējums neparedzēja būvatļaujas saņemšanas kārtību, līdz ar to arī nebija noteikts minimālais termiņš, uz kādu būvatļauja izsniedzama, būvprojekta realizācijas atļaujas tika izsniegtas beztermiņa. Tādējādi vēl joprojām tiek realizēti būvprojekti, kuriem ir beztermiņa realizācijas termiņš.
Attiecībā uz jaunajiem projektiem, kuru realizācijai Būvvalde ir izsniegusi būvatļaujas, Būvvalde norāda, ka būvniecības ierosinātājam (nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, nomniekam, lietotājam vai to pilnvarotajai personai) ir tiesības rīkoties ar īpašumu pēc saviem ieskatiem un Būvvaldei nav tiesību neatļaut realizēt būvniecības ieceri, ja tā atbilst būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tai skaitā Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.”
Rīgas domes Īpašuma departaments gan ir saskaitījis būves, kas pilnīgi vai daļēji atzīstamas par graustiem. Tajā ir ap 450 ēku, no kurām vairāk nekā 40 ir neuzbūvētas jaunbūves. Pašlaik būvniekam ir tiesības pagarināt būvatļauju un ilgstoši neko nedarīt. Pat, ja tiek pagarināta būvatļauja, tomēr pastāv prasības, ka nepabeigtā būve iekonservējama, lai nepasliktinātu konstrukciju stāvokli.
Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis
