Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 8. un 9. martā. FOTO. VIDEO

„Arēnā Rīga” sestdien uzstāsies leģendāra franču estrādes dīva Mireija Matjē. Rīgā un Rēzeknē skanēs skaistākās operešu melodijas. Dailes teātrī pirmizrāde par vecmeitām un vecpuišiem, bet kinoteātrī „Splendid palace” - par bezprātīgu mīlestību un pilnīgu sviestu. Lielajā Ģildē uzstāsies Latvijas labākie dejotāji un dejotājas, bet Grīziņkalnā dzirdēsim un redzēsim vientuļās mātes – Madonnas stāstu. Kā vienmēr, arī daudz jaunumu izstāžu zālēs.

„Arēnā Rīga” sestdien, 8. martā, pulksten 19.00 ar īpašu programmu Rīgā viesosies viena no šarmantākajām un populārākajām francūzietēm - leģendārā dziedātāja Mireija Matjē. Koncertā izskanēs brīnišķīgu dziesmu izlase, piemēram, tādi pazīstami hīti kā  „Ciao Bambino Sorry”, „Non Je Ne Regrette Rien”, „La Paloma Adieu”, „Der Pariser Tango”, „Santa Maria De La Mer” un daudzi citi.

Mireija Matjē dzimusi 1946. gadā Aviņonā. Pēc uzvaras kādā no dziedāšanas konkursiem, 19 gadus vecā Mireija Matjē tika uzaicināta piedalīties tolaik slavenā televīzijas šovā, kas pārvērta viņas dzīvi. Visa Francija acumirklī iemīlēja jauno dziedātāju, kuras balss un degsme atgādināja melomānu dievināto Edīti Piafu.

Dažu mēnešu laikā Mireija Matjē Francijā sasniedza galvu reibinošu popularitāti. Viņas pirmās ierakstītās dziesmas „C’est ton nom” un „Mon credo” nokļuva hitparāžu virsotnēs ne vien dzimtenē, bet arī vairākās citās Eiropas valstīs. Jau divdesmit gadu vecumā Mireija Matjē bija kļuvusi par Francijas simbolu un vēstnieci pasaulē, koncertējot un gūstot lieliskus panākumus Japānā, Ķīnā, ASV un pat Padomju Savienībā. Starp viņas dedzīgākajiem faniem vienmēr bijuši arī pasaules varenākie cilvēki, piemēram, pāvests Jānis Pāvils II, ASV prezidents Ronalds Reigans un pat Padomju Savienības līderis Leonīds Brežņevs.

Savas ilgstošās muzikālās karjeras laikā Mireija Matjē izdevusi vairāk kā 70 veiksmīgu albumu. 2008. gadā viņa atsāka aktīvu koncertdarbību pēc ilgāka pārtraukuma. Jau pirmās uzstāšanās pierādīja, ka publika visā Eiropā joprojām dziedātāju atceras un no sirds mīl viņas daiļradi.

Biļešu cenas: 18,75 – 52,50 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.arenariga.lv.

Mireija Matjē vieskoncerts Vācija 2013. gadā

Sieviešu dienā, 8. martā, mūziķi sievietes nolēmuši iepriecināt ar vairākiem operešu mūzikas koncertiem, kuros skanēs operetes zelta fonds. To sestdienas, 8. marta, vakarā varēs dzirdēt gan Rīgā, gan Rēzeknē:

* Savukārt Nacionālajā operā pulksten 19.00 tiks atkārtots jau gadu mijā sagatavotais koncerts „Operetes karuselis”. Latvijas Nacionālas operas solisti, koris un orķestris tajā piedāvās fragmentus no operetes klasiķu Žaka Ofenbaha, Franca Lehāra, Karla Millekera un Johana Štrausa darbiem. Mūsu baltais nams sola, ka šie būs izsmalcināti mūzikas svētki, „kuros spilgti uzmirdzēs operešu vitālie raksturi un skaistākās melodijas dzirkstīs kā šampanietis”. Biļešu cenas: 7 – 40 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Jāteic gan, ka biļetes uz šo karuseli jau esot izpārdotas, bet īsti operetes cienītāji uz šo karuseli jau noteikti dabūs kādu lieku biļetīti. Sīkāk internetā: www.opera.lv.

* Toties Rēzeknē, Austrumlatvijas koncertzālē, 8. martā pulksten 17.00 Rīgas Muzikālais teātris piedāvā koncertprogrammu „Štrauss, Lehārs un…”, kurā iekļautas sirdi valdzinošas un klausītāju iemīļotas operešu ārijas un dueti, aicinot atsaukt atmiņā, cik skaista ir operešu mūzika.

3. Bezprātīgā mīlestība un pilnīgs sviests ar Roberto Meloni un citiem

Radošā apvienība „Coco” (RaCoco), kura jau pazīstama ar stand-up komēdiju „Mana kaķa dienasgrāmata” un muzikālo izrādi „Sniegbaltītes skola” sestdien, 8. martā, pulksten 18.00 Rīgas kinoteātrī „Splendid palace” piedāvās savu jaunāko veikumu – izrādi „Mīlestība līdz prāta zudumam jeb pilnīgs sviests”. Tā ir komēdija divos cēlienos, kurā spēlēs Roberto Meloni, Jūlija Ļaha,  Dainis Porgants, Jānis Kirmuška/Jānis Buķelis un Laila Kirmuška (režisors: Ivars Lūsis).

Izrāde ir veidota pēc satīriķa Valentīna Krasnogorova darba motīviem, kuras pamatā ir diezgan sadzīviska, bet tai pašā laikā ļoti smieklīga un absurda situācija. Izrādes atrisinājums, kā arī vēl daudzas tēmas, kas tajā skartas, ir ļoti negaidītas un aizraujošas. Garlaicīgi nebūs, sola izrādes veidotāji.

Neliels komēdijas sižeta apraksts: Pie ārsta ierodas pacients, kurš nespēj neko sakarīgu pateikt par sevi, jo cieš no atmiņas zuduma. Pēc tam pie tā paša ārsta ierodas pacienta sieva, kas šķiet saliks visu pa plauktiņiem, bet rezultātā viss apgriežas pilnīgi kājām gaisā, jo pēc brīža ierodas vēl kāda sieviete, kas arī apgalvo, ka ir pacienta sieva. Pacients pret to neko neiebilst, jo cieš no atmiņas zuduma. Vēlāk ierodas kāds noslēpumains kungs, kas visu saputro vēl vairāk un nu jau iepriekš veiksmīgais, pašpārliecinātais ārsts nemaz vairs nav pārliecināts - kurš šeit ir jucis un kurš cieš no atmiņas zuduma.

Nākamās „Mīlestība līdz prāta zudumam jeb pilnīgs sviests” izrādes: 12. martā - Kuldīgā, 23. martā – Krustpilī, 26. martā – Skrundā, 28. martā – Cēsīs, 11. aprīlī – Ogrē un 30. aprīlī – Dobelē. Biļešu cenas: 8 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.splendidpalace.lv .

Dailes teātra Mazajā zālē svētdien, 9. martā, pulksten 18.00 sagaidāma Hanoka Levina lugas „Vecpuiši un vecmeitas” pirmizrāde, kurā būs runa par mūžīgo tēmu – mīlestību un kāzam, bet jautrā veidā.

Izrādes sižeta apraksts: Zingars nemīl Pukiju, bet viņi precēsies. Tā, lūk. Pukija nav pārāk glīta, bet ir iemīlējusies Zingarā līdz bezsamaņai. Viņa gribēja precēties – viņš piekrita. Viņa gatavojās – viņš neiebilda. Bet iet un to tiešām izdarīt? Naivajām sievietēm būtu jāsaprot – viņi, vīrieši, vēlas daudz ko, bet visizmisīgāk viņi vēlas, lai tos liktu mierā. No otras puses – kāpēc jābaidās no sievas? Nav jau nekāds pasaules gals, dzīve taču ir arī pēc kāzām. Kaut kā jau cilvēki izgrozās. Apprecas – izšķiras. Bet varbūt viss ir otrādi un Pukijai viņš nemaz nepatīk? Taču Zingaram viņa pēkšņi šausmīgi patīk! Viņš ir gatavs uz jebkuru muļķību, jebkuru kaprīzi – pat precēties ar viņu.

Iestudējuma scenogrāfs ir Mārtiņš Vilkārsis, gaismu māksliniece – Māra Vaļikova. Izrādes kostīmu koncepcijas autore ir Laura Čaupale sadarbībā ar Karen Millen.

Nākamās „Vecpuiši un vecmeitas” izrādes: 13. un 29. martā, kā arī 11., 22. un 30. aprīlī. Biļešu cenas: 12,81 – 14,23 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv .

Lielajā Ģildē sestdien, 8. martā, pulksten 19.00 uz vienu no gada spožākajiem deju notikumiem – koncertu „Latvijas labākie dejotāji 2014” aicina mūsu vadošie mākslinieki, kuri pārstāv dažādus deju stilus. Tajā divu stundu ilgā koncertā savus personīgos priekšnesumus demonstrēs vieni no atzītākajiem un nopelniem bagātākajiem Latvijas dejotājiem:

* Baletu pārstāvē Sabīne Guravska (Gada balvas Operai 2013 balvas kā labākā baleta soliste ieguvēja) un Sergejs Neikšins (2006. gada balvas Operai laureāts kā labākais baleta solists);

* Tautas ejas prezentēs Latvijas Universitātes tautas deju ansamblis „Dancis”;

* Breakdance pārstāvē grupa „Camelot”- vienīgā deju grupa Latvijā, kas ņēmusi dalību pasaules breakdance sacensībās („Battle of the Year”) Vācijā;

* Džeza deju demonstrēs Līgas Libertes Dejas teātris. Jāatgādina, ka teātra horeogrāfe Līga Liberte ir viena no vadošajām džeza dejas speciālistēm Latvijā, kas regulāri pilnveido savas profesionālās prasmes ārzemēs;

* Ar vēderdejām iepazīstinās Margarita Kamjaka (deju studijas „Zafira” pasniedzēja un vadītāja) un Jeļena Milovanova (deju studijas „Albi” vadītāja un trenere);

* Ņujorkas stila salsu dejos Latīņamerikas deju meistari Mihails Gubenko un Aļina Pavlova;

* Rokenrolu pārstāvēs Aivars Teteris un Rūta Tetere – Bērziņa - dejotāji ar 25 gadu pieredzi tādos rokenrola un svinga deju stilos kā sporta rokenrols, bugi-vugi, lindihops, afroamerikāniskais džezs, čarlstons un citi, daudzkārtēji Latvijas čempioni un vairāku Pasaules čempionātu un Pasaules kausu dalībnieki sporta rokenrola augstākajā meistarības klasē.

* Sporta dejas demonstrēs Edgars Līnis un Elīza Ancāne - 2013. gada Latvijas vicečempioni standartdejās.

Tāpat koncertā gaidāmi pārsteidzoši priekšnesumi no viesmāksliniekiem. Šis dejas koncerta projekts veidots ar mērķi atbalstīt, popularizēt un attīstīt Latvijas dejas mākslu, un notiks jau trešo gadu pēc kārtas, katru reizi apvienojot arvien vairāk dalībniekus un dejas žanrus. Biļešu cenas: 7 – 28 eiro („Biļešu servisa” tīklā).

6. Intervija ar Madonnu „Koka Rīgā”

Ēku renovācijas centrā „Koka Rīga” (Krāsotāju ielā 4, Grīziņkalnā) sestdien un svētdien, 8. un 9. martā, pulksten 19.00 pirmizrādi piedzīvos dejas izrāde „Intervija ar Madonnu”, kuru veidojusi horeogrāfe Kristīne Vismane sadarbībā ar mūziķi Jēkabu Nīmani un igauņu scenogrāfi Eppi Kubu.

Latviešu un igauņu mākslinieku kopprojekts - izrāde „Intervija ar Madonnu” ir eseja, kas atspoguļo horeogrāfes intuitīvos meklējumus uz jautājumu, ko nozīmē būt vientuļai mātei. Ar interviju, attēlu, kustības, teksta, mūzikas, simbolu un diskusiju palīdzību, radošā komanda mēģina atšķetināt pēc iespējas plašāku skatpunktu par izvēlēto tēmu, izprast iemeslus, kādēļ sievietes audzina bērnus vienas un kādas ir šīs rīcības sekas. Izrāde balansē starp iztēli un dokumentalitāti, skarbumu un vienkāršumu, svētumu un ikdienu.

Izrādes saturs balstīts dokumentālās intervijās ar vientuļām mātēm Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tādējādi tēmas izzināšanas procesā, radot iespēju salīdzināt vienu situāciju dažādās, līdzās pastāvošās valstīs un rast atšķirības, kuras veido kultūras dažādība.

Izrādes veidotāji vaicā: „Kāds bija iemesls? Kādēļ Tev nebija Tēva? Kur viņš ir? Kur viņš nav? Kādēļ? Kādēļ Tu guli ar vīrieti, no kura nevēlies bērnus? Kādēļ? Kādēļ Tu audzini viena? Kur viņš ir? Kur viņš nav? Starp citu, Tu būvē pati? Tu pati labo? Pati vari? Vai patīk? Vai gribētu vēl? (..) Kā, lai saglabā? Kā, lai atrod ideālu?”

Biļešu cenas: 5 – 9 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Nākamās izrādes: 11. un 15. martā. Sīkāk internetā: www.interviewwithmadonna.jux.com .

* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazajā Pils ielā 19, Vecrīgā) līdz 27. martam ir skatāma tekstilmākslinieces Velgas Lukažas darbu izstāde „Citāti”. Velga Lukaža (dz. 1960. g.) Latvijas tekstilmākslā ir savrupa un īpatna parādība – daiļrades sākumposmā veidojusi lielizmēra gobelēnus, bet savu patieso māksliniecisko „es” viņa atradusi miniatūru formātā. Viņas filigrānie, tehniski un mākslinieciski smalki izslīpētie darbi, eksponēti uz veciem koka dēļiem, top senākajā no rokdarbu tehnikām – izšuvumā lina, zīda un zelta diegos un pērlēs. Labdzimušo jaunavu un mājsaimnieču kādreiz iecienītais brīvā laika kavēklis mākslinieces rokās ieguvis augstas raudzes profesionālu līmeni – par pēdējo liecina starptautiskie apbalvojumi.

* Līdz 31. martam Krišjāņa Barona muzejā (Krišjāņa Barona ielā 3 - 5, Rīgā) apskatāma rotu izstāde „Stikla ceļš. Rīga – Tokija”, kas ir japāņu mākslinieces Etsuko Nishi un latviešu mākslinieces Initas Rudzītes kopdarbs. 2011. gadā japāņu māksliniece Etsuko Nishi viesojas Rīgā un piedalījās stikla mākslas izstādē „Stikla balss", kas norisinājās Latvijas Mākslas akadēmijā. Šīs vizītes laikā Etsuko mākslas veikalā iegādājās latviešu mākslinieces Initas Rudzītes darinātu rotu, un tā sākās abu mākslinieču sadarbība.

Pērnā gada vasarā Etsuko Nishi atsūtījusi pirmos stikla paraudziņus, savukārt Inita tos izmantojusi, veidojot savu rotu dizaina paraugus un nosūtījusi tos uz Japānu. Šī sadarbība turpinājusies un tās rezultāts ir šī rotu izstāde. Sākotnēji izstāde būs aplūkojama Rīgā, bet tad dosies uz Japānu. Sīkāk internetā: www.baronamuzejs.lv .

* Kalnciema kvartāla Vīnu veikala zālē (Kalnciema ielā 35, Pārdaugavā) līdz 26. martam skatāma fotogrāfa Ivara Krūtaiņa personālizstāde „100 valstis pirms 30”, kurā apskatāmi foto darbi no dažādām pasaules vietām un foto grāmata ar plašāku foto darbu izlasi, kā arī stāstu par projektu – „100 valstis, 3 gadi, 25 000 foto, 50 000 dolāri, 1 latvietis”. Izstāde ir stāsts par Latvieti, kuram patīk ceļot un fotografēt. 27 gadu vecumā viņu mocīja pāragra pusmūža krīze un vēlme ko ievērojamu sasniegt līdz 30 gadu vecumam.

Tā aizsākās 100 valstu izaicinājums ­ apceļot 100 valstis pirms 30 gadu dzimšanas dienas. Trīs gadu laikā daudz piedzīvots un redzēts, sākot no vingrojošām cūkām Kolumbijā, militārām parādēm Kijevā, beidzot ar savvaļas zirgiem Islandē un pagrīdes boksa cīņām Bangkokā. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv .

* Preiļu Galvenajā bibliotēkā skatāma Velgas Aijas Podiņas (1933 - 2011) zīmējumu un akvareļu, kas tapuši pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, izstāde „Mana tante reiz bij’ jauna...”. Velga Aija Podiņa dzimusi 1933. gada 5. septembrī Rīgā. Viņa mācījās Rīgas Daiļamatniecības vidusskolā Grāmatsiešanas un ādas plastikas nodaļā, ko 1954. gadā beidza ar izcilību un tādēļ bez iestājeksāmeniem iestājās Latvijas Valsts universitātes Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā. Visu mūžu Velga Aija Podiņa bija sabiedriski aktīva un patriotiska, atsaucīga, nesavtīga un ārkārtīgi godīga.

Traģiski straujās acu gaismas zaudēšanas rezultātā kopš 1995. gada rudens viņa bija pilnīgi akla – 1. grupas redzes invalīde. Aprūpei mājās kļūstot arvien smagāk paveicamai, 2010.gada oktobrī Velga Aija Podiņa piekrita pārcelties uz dzīvi pansionātā. Tad arī, kārtojot viņas mantas mazajā dzīvoklītī Rīgā, mapēs un ruļļos atklājās no studiju gadiem saglabātie vairāk nekā pusotra simta zīmējumu un akvareļu. Pārsteidza to kvalitāte, rūpība, smalkums un izjustās krāsu nianses. Izstāde būs aplūkojama līdz 29.martam. Sīkāk internetā: www.preilubiblioteka.lv .

* Tukuma Mākslas muzejā (Harmonijas ielā 7) atklāta latviešu vecmeistaru darbu izstādi „Irlavas kolekcija”, kurā apskatāmi vecmeistaru darbi no Sarkanā Krusta Irlavas slimnīcas ārsta Krišjāņa Katlapa veidotās kolekcijas. Līdzīgi kā gleznotājs Leonīds Āriņš loloja muzeju Tukumā, tā izcilais ķirurgs Katlaps veidoja muzeju Irlavā. Izstādē pārstāvēti tādi Latvijas vecmeistari kā Ansis Artums, Ādams Alksnis, Burkards Dzenis, Ģederts Eliass, Eduards Kalniņš, Emīls Melderis, Kārlis Miesnieks, Jānis Liepiņš, Kārlis Neilis, Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Marta Skulme, Uga Skulme, Gustavs Šķilters, Jānis Tīdemanis, Teodors Ūders, Voldemārs Zeltiņš un citi.

Irlavas kolekcija Tukuma muzejā nonāca pēc ārsta Katlapa aresta un tam sekojošās Valsts Irlavas mākslas muzeja likvidācijas 1949. gada janvārī. Jāpiebilst, ka Irlavas mākslas muzejs 20. gadsimta 40. gados bija vienīgais mākslas muzejs laukos. Izstāde „Irlavas kolekcija” būs skatāma līdz 1. jūnijam. Sīkāk internetā: www.tukumamuzejs.lv .