Veikalniece Daina: "Policija grib uzgrūst atbildību mums, nabaga pārdevējiem"

Protams, ir skaidrs – par šokolādes batoniņu kriminālprocesu ierosināt ir absurdi, taču ja šīs sīkās lietas no veikala plauktiem pazūd ik pārdienas, līdz mēneša beigām salasās jau salīdzinoši paliela summiņa.

Kā ziņojām, iekšlietu nozarē sākušās debates par sīko zādzību dekriminalizēšanu vai citu risinājumu ieviešanu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis jau pieļāvis domu, ka veikalniekiem tas varētu nepatikt, taču tendence liecina par sīko zādzību skaita pieaugumu, kam pastiprināti tiekot tērēti lieli policijas resursi.

Portāls Kasjauns.lv, parunājot ar dažādu veikalu pārdevējiem, secina: jau tā ir grūti izkontrolēt mazos garnadžus. Ja par to neviens netiks sodīts, zags vēl vairāk.

Policijas atbildību grib nogrūst uz pārdevēju pleciem, šokēti pārdevēji

Brīvības ielas pārtikas veikaliņā „Pārtika un dzērieni” pa dienu strādā vien divas pārdevējas. Tā kā veikals ir mazs, ar tikai vienu kasi, vairāk darbinieku zālē nav vajadzīgi. „Esmu šokēta par šo ideju!” teic pārdevēja Daina, kad portāls Kasjauns.lv uzsāk ar viņu sarunu. Par nodomu legalizēt sīkās zādzības Daina neesot dzirdējusi, bet izbrīnu neslēpj. „Mūsu veikals atrodas tādā Brīvības ielas posmā, kur nav milzīgu lielveikalu, tāpēc pircēju skaits ir liels. Ik pārdienas kāds diemžēl mēģina arī kaut ko nozagt. Biežāk jau tie ir mazie puišeļi, kam nagi niez pēc šokolādes vai čipsu pakas. Bieži tādus arī pieķeram, nokauninām, bet preci uzreiz dabūjam atpakaļ un policiju nesaucam. Taču ir arī tēvaiņi, kas pamanās nozagt šņabja pudeli vai kādu citu alkoholu. Šādos gadījumos gan ir grūtāk, jo arī tad, ja pamanīti, viņi bēg prom. Šādos gadījumos arī saucam policiju. Ja par tādām zādzībām neviens netiks sodīts, tad man pat bail domāt, kādi būs zaudējumi. Ja ir lielāks iztrūkums, vienmēr vadība mums draud ar atvilkumiem no algas. Lai gan vēl tas nav noticis, jau varam sagaidīt, ka darbu zaudēs daudzas nelielo veikaliņu pārdevējas. Pagaidām mūs glābuši ziņojumi policijai, vadība redz, ka pazudušās preces neesam paņēmušas mēs pašas. Tā jau ir, policija grib noņemt atbildību no saviem pleciem, tikmēr uzgrūst to nabaga pārdevējiem,” sašutusi par nodomu dekriminalizēt sīkās zādzības ir Daina.

Arī ekopreču veikala „Biotēka” pārdevēja Evelīna (vārds mainīts) ir šokēta par ministrijas ieceri. „Man trūkst komentāru. Ja atļaus mazās zādzībās, tad jau ikviens varēs nākt iekšā, kaut ko paņemt, un tāpat arī aiziet nesodīts? Ak, mazā Latvija – uz kurieni tu ej?” Viņa stāsta, ka ik dienas nākas cīnīties ar zagļiem. „Tā kā veikals atrodas pašā centrā, Krišjāņa Barona ielā, zagļi pie mums ir bieži. Tos pazīstam jau pēc sejas. Kas tad notiks, ja ministrijas iecere piepildīsies? Bet nu, policijai acīmredzot darbs kļuvis par grūtu. Par sīkām zādzībām nekad policiju nemaz nesaucam, zvanam apsardzei vai pašas mēģinām tikt galā,” teic pārdevēja.

Evelīna atzīst, ka zagļiem ir īpaši atstrādāta tehnika, un ir gadījumi, kad nākas tos aizturēt, burtiski raujot aiz drēbēm, lai tie atdotu nozagtās preces. Iztrūkums gan pašām pārdevējām jāsedz neesot. Bet, ja veikals nemitīgi tiek apzagts jau tagad, tad pārdevējai pat bail domāt, kas būs pēc sīko zādzību legalizēšanas.

Centrā esošos veikaliņus apzog teju katru dienu

Centrā esošā kioska „Narvesen” pārdevēja Liene portālam Kasjauns.lv stāsta, ka centra veikalus un kioskus apzog katru dienu. Tā viņiem ir ikdiena, un, lai gan „Narvesen” kioskos ierasta ir arī apsargu klātbūtne, filigrānā zagļu rīcība bieži vien var palikt nepamanīta pat no viņu puses. „Par kādām sīkajām zādzībām ir runa? Šokolādes paņemšanu vai košļeņu iepakojumu? Šādos gadījumos neesmu dzirdējusi, kad kāds sauktu policiju. Parasti tiekam galā paši, bet, ja zādzība konstatēta, tad par to ziņojam vadībai. Ja par mazajām zādzībām nekas nedraudēs, tad sanāk, ka es varu ieiet jebkurā veikalā, paņemt kādu mazu lietiņu un vienkārši iziet ārā? Ja man kāds ko aizrādīs, tad teikšu – „Ko jūs, tā taču nav nekāda zādzība, šokolādīti jau var, ministrija atļāvusi?” Uzskatu, ka ir absurdi saukt policiju pie katra šāda mazā gadījuma, taču, ja to legalizēs, tad man trūkst vārdu...,” pārsteigta ir Liene.

Kaimiņu pagrabu varēs aptīrīt nesodīti?

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēris: „Runa ir par mazāk smagu kriminālpārkāpumu jeb tautā dēvēto „burku zādzību” izmeklēšanu.” Tas bažas radījis mazpilsētu iedzīvotāju vidū. Lai gan līdz šim vietējo pilsētiņu laikrakstu kriminālziņās ietvertie ziņojumi par uzlauztām pagraba durvīm, izzagtiem ziemas krājumiem vai aplaupītu vistu kūti, kā rezultātā ierosināts kriminālprocess, pilsētniekam varētu šķist pat uzjautrinoši, bet, ja par šādiem gadījumiem nevarēs vērsties policijā, mazpilsētas iedzīvotāji baidās, ka pagrabu gaišā dienas laikā varēs apzagt pat pašu kaimiņš. Olaines iedzīvotāja Solvita stāsta, ka viņai vasarā no pagraba izzagts velosipēds. Tā vērtība neesot bijusi ļoti liela, bet tomēr - zādzība ir zādzība, tāpēc Solvita vērsusies ar ziņojumu policijā. Viņa atzīst: „Bet, kur tad vēl man vērsties, ja fiksēts šāds gadījums, ja nevarēs ar šādiem it kā sīkumiem „apkraut” policiju?”

Kas vieniem sīkums, citiem bagātība, ministrija skaidro ieceri

Kamēr iedzīvotāji ir šokēti par ministrijas iecerēm, Iekšlietu ministrijā stāsta, ka jautājums par sīko zādzību dekriminalizāciju vēl tiekot rūpīgi izvērtēts. Jautājums ir arī par nodarītā materiālā kaitējuma apmēra nozīmi dažādām personu grupām, jo, kas vienai daļai iedzīvotāju varētu likties mazsvarīgs, otrai daļai ievērojams. Ministrijā radušās pārdomas arī par to, ka ar nodomu izdarītu noziedzīgu nodarījumu dekriminalizēšana varētu radīt sabiedrībā nesodāmības sajūtu un nihilismu.

„Risinājumi var būt dažādi, piemēram, ir valstis, kurās sabiedrība ir vienojusies par nosacījumiem, līdz kādam apjomam nodarījums tiek reģistrēts, bet valsts resursi, lai to aktīvi izmeklētu, netiek patērēti. Taču šāds risinājums prasa vienošanos ar sabiedrību un tas ieviešams tad, kad sabiedrība būs gatava to pieņemt,” stāsta Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunita Sapožņikova.

Lai gan pagaidām sīko noziegumu dekriminalizēšanas iecere vēl ir tikai idejas līmenī, Iekšlietu ministrijas ieskatā būtu jāpilnveido Kriminālprocesa regulējums, kas samazina dokumentu un pierādījumu apjomu, sīko lietu izmeklēšanai.

Valsts policija varētu atbalstīt daļēju „sīko” zādzību dekriminalizāciju, paredzot, ka par sistemātisku „sīko” zādzību izdarīšanu tiek saglabāta kriminālatbildība, iespējams, pat paaugstinot soda sankcijas, portālam Kasjauns.lv stāsta Valsts policijas pārstāve Diāna Tarvida. „Tā personas, kuras ar zagšanu nodarbojas kā ar arodu, joprojām tiktu krimināli sodītas, bet par pirmo izdarīto „sīko” zādzību paredzētā administratīvā atbildība aizstātu gadījumus, kad tiek atteikts uzsākt kriminālprocesu.”

Valsts policijā apstiprina, ka nesodīts neviens nepalikšot, ja nebūs kriminālatbildības, tiks piemērota administratīvā atbildība. Tas paredzēšot policijai vēl plašākas rīcības iespējas „sīku” zādzību gadījumos.

Kasjauns.lv/Foto: All Over Press, Ieva Čīka/Leta