Uguns noposta vēsturisku ēku Līgatnē. Aculiecinieki: vainīgs ir dedzinātājs. FOTO
Naktī uz svētdienu nodega viena no vecākajām vēsturiskām Līgatnes papīrfabrikas strādnieku mājām.
112

Uguns noposta vēsturisku ēku Līgatnē. Aculiecinieki: vainīgs ir dedzinātājs. FOTO

Jauns.lv

Līgatnē naktī uz svētdienu nodega viena no vēsturiskajām papīrfabrikas strādnieku mājām – Brīvības ielā. Vietējie runā, ka to aizdedzinājis kāds mājā dzīvojošs dzērājs aiz dusmām, ka viņa sieva nenākot mājās. Rezultātā bez jumta virs galvas un iedzīves palikušas sešas ģimenes.

Uguns noposta vēsturisku ēku Līgatnē. Aculieciniek...

Tagad skats uz nodegušo Brīvības ielas māju ir šausmīgs, drūms un šokējošs. Māju jau iepriekš vajāja mistiskas nelaimes - aizsala ūdensvads uz kādu mēnesi, aizsala kanalizācija, pirms jaunā gada ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks. Māja ir vēstures piemineklis, bet sliktā stāvoklī - tai nebija pieslēgta kanalizācija, grīdas izpuvušas, krāsnis sliktā stāvoklī, uz sienas bija pelējums. Ēkas iedzīvotāji jau kādu laiku vietējai pašvaldībai sūdzējās par drausmīgajiem dzīves apstākļiem, bet pašvaldības vadība neizrādīja nekādu interesi atrisināt samilzušās sadzīviskās problēmas – atrunājās un vilcinājās. Iedzīvotāji uzskata, ka rezultāts ir likumsakarīgs.

„Mana ome domāja, ka atkal ārdās dzērāji”

Brīvības ielas jeb tā dēvētās Zaķusalas mājā dzīvojošās kundzes mazmeita Sindija Kasjauns.lv pastāstīja: „Svētdienas vēlā vakarā man zvana omamma un teic, ka deg viņas māja. Ugunsgrēks sākās kaimiņa dzīvoklī, otrajā stāvā. Viņš it kā esot gatavojis ēst un tai laikā nokāpis lejā pie vēl kaimiņa pirmajā stāvā uz šņabīti. Kad sākās ugunsgrēks, viņš dauzījies pie manas omas durvīm, bet viņa durvis nav vērusi vaļā – domāja, ka atkal dzērāji ālējas, prasīs naudu vai tamlīdzīgi.

Tad viņa durvis tomēr attaisīja un viss koridors bija vienos dūmos. Koridorā izskrēja viņas sunītis - taksītis, kurš tur arī palika – nosmaka dūmos. Ome durvis arī uzreiz aiztaisīja, jo tās nevarēja turēt vaļā – viss bija vienos dūmos.

Tad pie viņas loga tas pats kaimiņš, kura dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks, pielika kāpnes un mana 76 gadus vecā ome izkāpa ārā, pagalmā. Tad arī mēs ar vīru atsteidzāmies. Vīrs atkal iekāpa omes dzīvoklī, lai izglābtu vismaz dokumentus. Tos arī izglāba, bet mans vīrs saindējās ar dūmiem. Atskrēja kaimiņu puika, kuram kā zemessargam bija gāzmaska, un viņš manu vīru izvilka no ēkas. Divos naktī visa māja jau bija nodegusi.”

Jāteic, ka šajā pašā Brīvības ielas ēkā jau pagājušā gada decembrī bija ugunsgrēks, kurā nosvila kāda alkoholiķa dzīvoklis. Arī pats dzīvokļa aizgāja bojā, pastāstīja Sindija. Ugunsgrēka iemesls esot bijusi neuzmanīga smēķēšana.

„Jāteic, ka šoreiz, paldies Dievam, cilvēku upuru nebija. Vienīgais cietušais bija mans vīrs, kurš saindējās ar dūmiem, viņam bija arī neliela sirds aritmija. Un, protams, aizgāja bojā manas omes sunītis. Mums te visiem Līgatnē par notikušo ir šoks, pati neesmu visu nakti gulējusi, rokas un kājas dreb un trīc,” bilda Sindija.

Jāsaka, ka Līgatne ik pa laikam aizdegas kāda savulaik strādniekiem celtās ēkas - baraka tipa koka ēkas. Kā stāsta vietējie, vienmēr pie vainas esot bijuši alkoholiķi. Arī šoreiz diez vai vainīgais tiks sodīts, šaubās Sindija.

Līgatnē nodegusī vēsturiskā papīrfabrikas ciemata dzīvojamā ēka

„20 minūtes pirms ugunsgrēka Vitālijs solīja ēku nosvilināt”

Drausmīgais ugunsgrēks sākās dzīvoklī virs Ilzes, viņas vīra un abu mazo puiku – četrus mēnešus un četrus gadus veco bērnu - dzīvokļa. Ilze domā, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Virs viņa dzīvokļa, otrajā stāvā, dzīvojošais Vitālijs ēkas trepes esot aizdedzinājis tīšām, spriež Ilze un teic, ka Vitālija dzīvoklis nevarējis vienkārši tāpat aizdegties, jo krāsns neesot kurējusies.

„20 minūtes pirms ugunsgrēka Vitālijs savai sievai, kura nebija mājās, esot teicis – ja viņa neatnākšot mājas, tad viņš nodedzināšot māju. Savukārt sieva esot baidījusies nākt uz mājām, jo Vitālijs esot dzēris un regulāri pret sievu pacēlis roku, rīkojis skandālus. Tā viņš, pēc visas spriežot. arī pielaida mājai uguni,” Kasjauns.lv stāstīja Ilze.

Ilzei ar bērniem un vīru izdevās izglābties, jo viņi liktenīgajā dienā bija aizbraukuši pie paziņas uz Drustiem. Tomēr nu ģimenei ir sadedzis absolūti viss, pat mazo puiku dzimšanas apliecības. Ilze gan nenokar degunu – viņai palīdzību apsolījusi gan pašvaldība, gan draugi un paziņas. Viņa noteic: „Ne jau velti latviešiem ir sakāmvārds – nav ļaunuma, bez labuma.”

Ilzes vīrs – papīrfabrikas strādnieks Jānis ir vienīgais pelnītājs ģimenē. Viņa dzīvoklis ir pilnībā izdedzis - viss, viss - televizors, sadzīves tehnika, dārgs putekļu sūcējs, nav palikusi ne krūzīte, ne karotīte - vispār nekas. Bet Jānis nekrīt panikā, vēl pajoko: re, malka nav sadegusi.

„Mēs te dzīvojam kā uz pulvermucas”

 „Mēs te, Līgatnē, dzīvojam kā uz pulvermucas. Visas šīs baraka tipa mājas ir kā sērkociņkastītes, kuras jebkurā momentā var aizdegties. Mēs baidāmies, jo ne vienu reizi vien Līgatnē izslavēto pļēguru, kuri dzīvo šajās mājās, ir izcēlušies ugunsgrēki. Tas ir drausmīgi! Un arī ugunsdzēsēji nesteidzas – šoreiz bija jāgaida teju 40 minūtes,” Kasjauns.lv teica kāda līgatniete.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā hronika liecina: „16. martā pulksten 22.16 VUGD saņēma informāciju, ka Līgatnē, Brīvības ielā, dzīvojamajā mājā ir izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka pusotrstāvīgās dzīvojamās mājas jumts jau deg ar atklātu liesmu. Kopējā degšanas platība bija 500 kvadrātmetru. Nodega mājas jumta konstrukcijas un izdega viena istaba mājas pirmajā stāvā. Ugunsgrēkā cieta vīrietis, kurš no hospitalizācijas atteicās. Ugunsgrēku pilnībā likvidēt ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās tikai ap sešiem no rīta. Notikuma vietā strādāja ugunsdzēsēji glābēji no Siguldas, Cēsīm un Valmieras.”

Nodeg arhitektūras piemineklis

Līgatnes Tūrisma centrā Kasjauns.lv pastāstīja, ka nodegusī māja Brīvības ielā ir viena no pirmajām vēsturiskajā, Līgatnes papīrfabrikas strādniekiem savulaik celtajām ēkām, kura drīz būtu svinējusi savu 140. dzimšanas dienu.

Jāatgādina, ka Līgatnes papīrfabrika dibināta 1815. gadā un kopš tā laika darbojas bez ilglaicīgiem pārtraukumiem. Uzplaukuma laikus fabrika piedzīvoja 19. gadsimta beigās. Līdz ar fabriku auga un attīstījās arī papīrfabrikas ciemats. Strādnieku mājas, kas pārsvarā tika celtas 20 gadsimta, ir saglabājušās līdz mūsdienām un tiek apdzīvotas arī šodien, turklāt tās ir senākās koka rindu mājas Latvijā. Ēkas ir iekļautas valsts kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš 2012. gada septembrī atklāj Līgatnes papīrfabrikas ciemata tūrisma taku

Elmārs Barkāns, Evija Hauka/Foto: Evija Hauka