Jānis Reirs: Krievija šobrīd pārzīmē Eiropas robežas, esam bažīgi
„Ukraina mums māca, ka maigā vara un militāra agresija, pat teritoriju aneksija, atrodas soļa attālumā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs Latvijā situāciju Ukrainā uztveram ar lielām bažām.
Arī Latvijā Krievija šobrīd īsteno daudzdimensionālu maigās varas politiku – ar plašsaziņas līdzekļu, skolu, sporta pasākumu un kultūras apmaiņas palīdzību,” uzsvēra Saeimas deputāts, Baltijas Asamblejas delegācijas vadītāja vietnieks Jānis Reirs, šodien, 24.martā, tiekoties ar Ziemeļu Padomes prezidenti Karīnu Ostrēmu un viceprezidentu Hansu Valmarku.
Reirs Ziemeļu Padomes pārstāvjiem uzsvēra, ka jau janvārī notikušajās Saeimas ārlietu debatēs ir norādījis - agresija Ukrainā ir uzskatāma par likumsakarīgu turpinājumu masīvai Krievijas maigās varas īstenošanai Ukrainā pēdējo gadu desmitu laikā. „Šobrīd Krievija mēģina pārzīmēt Eiropas robežas, kādas tās pastāvēja pēc Aukstā kara beigām,” sacīja J.Reirs.
Baltijas Asamblejas delegācijas vadītāja vietnieks sarunā uzsvēra, ka Krievija ir metusi izaicinājumu starptautisko tiesību nozīmei un Rietumu drošības sistēmai kopumā. „Tas, cik tālu Krievija ies, tagad ir atkarīgs no starptautiskās sabiedrības spējas reaģēt,” sacīja Reirs.
J. Reirs sarunā norādīja uz godīgu vēlēšanu, kas plānotas 25. maijā, nozīmi turpmākajā politisko notikumu attīstībā Ukrainā, vienlaikus paužot bažas, ka Krievija vēlēšanu norisi mēģinās traucēt.
J.Reirs uzskara, ka Eiropas vēsture un pašreizējā situācijā Ukrainā rāda, ka diplomātiskie līdzekļi ir pārāk vāji, lai atrisinātu bezprecedenta agresijas aktu.
Lai pārrunātu situāciju Ukrainā, Saeimas Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns, delegācijas vadītāja vietnieks Jānis Reirs un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš pirmdien, 24.martā, tikās ar Ziemeļu Padomes prezidenti Karīnu Ostrēmu un viceprezidentu Hansu Valmarku.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutēt par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm, kā arī, lai paustu kopīgu nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem Eiropas Savienības un starptautiskajā līmenī. BA veido nacionālās delegācijas - 12 līdz 20 deputāti no katras Baltijas valsts parlamenta.
Jānis Reirs/Foto: Evija Trifanova, LETA
