Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 12. un 13. aprīlī. FOTO. VIDEO
Rīga šajā nedēļas nogalē pārvērtusies par blūza galvaspilsētu – Sapņu fabrikā norit 4. Eiropas Blūza konkurss. Savukārt Siguldā savas jubilejas svin Siguldas bigbends un leģendārais karavīru ansamblis „Zvaigznīte”. Bet Lielajā ģildē ir unikāla iespēja dzirdēt Baha mūziku neierastā izpildījumā – spāņu ģitārista interpretācijā.
Valmieras teātrī notiek ironiskā stāsta par dzīves un teātra atšķirībām „„Klusumu! Notiek izrāde” pirmizrāde. Ķīpsalā uz ikgadējo autoizstādi pulcējas spēkratu fani. Daudz interesantu jaunumu arī izstāžu zālēs – sākot ar Vijas Celmiņas dubulto realitātei un beidzot ar simtgadīgiem zobārstniecības rīkiem.
1. Eiropas blūza festivāls Rīgā
Rīgā, Sapņu fabrikā (Lāčplēša ielā 101), piektdien un sestdien, 11. un 12. aprīlī, no pulksten 20.00 valdīs blūzs. Latvija galvaspilsēta kļuvusi par Eiropas blūza galvaspilsētu un šajā nedēļas nogalē Rīgā notiks Eiropas Blūza konkurss.
Latvijas Blūza atbalsta biedrība ir ieguvusi tiesības rīkot 4. Eiropas Blūza konkursu – „European Blues Challenge”. Šis ir ikgadējs pasākums (iepriekšējie notikuši Berlīnē un Tulūzā), kas pulcē kopā gan blūza cienītājus un mūziķus, gan festivālu un koncertu rīkotājus, ierakstu kompānijas un citus nozares profesionāļus. Šo Eiropas blūza festivālu plāno apmeklēt blūza mūzikas fani no 24 Eiropas valstīm.
U Sapņu fabrikas skatuves būs pārstāvētas 18 valstis ar nacionālo blūza konkursu uzvarētājiem, kuri centīsies iegūt Eiropas blūza profesionāļu atzinību. Paralēli konkursam Rīgā notiks Eiropas Blūza asociācijas ģenerālasambleja, savukārt blūza mūzikas interesentiem pirmo reizi būs iespēja iepazīties ar situāciju Eiropas blūza nozarē, apmeklējot „Tallink Hotel Riga” (Elizabetes ielā 24) notiekošo izstādi „Blues Market”, kurā piedalīsies vairāk kā 50 blūza izdevniecības, mūziķi un organizācijas.
Latviju 4. Eiropas Blūza konkursā pārstāvēs grupa „Lavrix Band”, kuras uzstāšanās paredzēta piektdien, 11. aprīlī, pulksten 21.15. Grupa „Lavrix Band” dibināta 2012. gadā, un tās sastāvā muzicē Vladimirs Lavrinovičs (ģitāra, vokāls), Jānis Neimanis (bass), Ojārs Vītoliņš (taustiņinstrumenti) un Rinalds Jukna (bungas). Kolektīva līderis Vladimirs Lavrinovičs Latvijas mūzikas faniem vairāk pazīstams kā leģendārās grupas „Eolika” ģitārists un ģitārspēles pasniedzējs, tomēr daudzi viņu pazīst arī kā blūzmeni.
Blūza festivāla noslēgums notiks naktī no sestdienas uz svētdienu, kad piecas minūtes pāri pusnaktij tik paziņots Blūza konkursa uzvarētājs.
Biļešu cena: 30 eiro (abu koncertu apmeklējums – gan 11., gan 12. aprīlī), vienas dienas koncertam – 18 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.liverigablues.lv.
Eiropas Blūza konkursa Rīgā dalībnieki „David Migden & the Twisted Roots” (Lielbritānija) ar „Top Of The Mountain”
2. Siguldas bigbenda un „Zvaigznītes” jubileju koncerts Siguldā
Siguldas novada Kultūras centrā (Pils ielā 10, Siguldā) sestdien, 12. aprīlī, pulksten 18.00 uz divām nozīmīgām jubilejām aicina bigbends „Sigulda”, kurš svinēs savu 60 gadu jubileju un savulaik populārais karavīru ansamblis „Zvaigznīte”, kuram pienākusi 50. dzimšanas diena. Koncertjubilejas pagodinās arī muzikālie viesi, no kuriem īpašā viesa statuss piešķirts Intaram Busulim.
Pagājušajā gadā apritēja 60 gadi, kopš darbojas Siguldas bigbends. Sākumā gan ar nosaukumu „Siguldas Estrādes orķestris” – tā pirmais vadītājs bija Jānis Meija, tad Jānis Raslavs, pēc tam Alnis Zaķis, Ivars Mazurs, Pēteris Goldbergs, vēlāk ar nosaukumu „Satezele” – vadītājs Jānis Raslavs. Šobrīd tas ir orķestris „Siguldas bigbends” Pētera Goldberga vadībā.
Pirms 10 gadiem kolektīvs svinēja 50. jubileju kopā ar savulaik ļoti populāro karavīru ansambli „Zvaigznīte”, kam palika 40 gadi kopš tā dibināšanas. Arī šogad koncertā piedalās „Zvaigznītes” pirmo sastāvu mūziķi, svinot 50. jubileju.
Programmu kuplinās arī bigbends „Valmieras puikas” (vadītājs Gunārs Geduševs), solisti Inese Greste, Raimonds Eizenšmits, no Vācijas uz bigbenda jubileju atbrauks komponiste un dziedātāja Lolita Vambute, bet īpašais viesis būs Intars Busulis.
Biļešu cenas: 8 – 10 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.sigulda.lv.
Ojārs Grīnbergs un ansamblis „Zvaigznīte”: „Pasaules labākā pilsēta” (1965. gads)
3. Valmierā pirmizrāde par dzīves un teātra atšķirībām
Valmieras teātrī svētdien, 13. aprīlī, pulksten 17.00 notiks pazīstamā britu dramaturga Maikla Freina lugas „Klusumu! Notiek izrāde”, ko iestudē režisore Inese Mičule, pirmizrāde. Iestudējums ir kādas izrādes tapšanas un spēlēšanas hronika, kurā dzīves un teātra notikumi ir gaužām cieši sapinušies.
Maikla Freina luga ir ironisks, bet mīlestības pilns skatījums uz teātri un cilvēkiem, kas ar to saindējušies. „Teātris nav dzīve,” strikti saka režisore. „Ja šīs lietas sajauc, tad ir ziepes!” Un tieši to ir izdarījuši lugas varoņi. Kopējā projektā iesaistītie aktieri pašā izšķirīgākajā izrādes tapšanas posmā – pēdējā ģenerālmēģinājumā – cenšas noskaidrot ne vien to, kas nav saprasts lugā un režisora skaidrojumos, bet grib atrisināt arī ne vienu vien „dienesta romānu”.
„Svarīgākais, ko esmu sapratusi – komēdiju taisīt ir grūti, jo par sevi jau nav viegli pasmieties,” atzīst Inese Mičule. „Tas, kas cilvēkam pašam šķiet ļoti nopietns, pat dramatisks, no malas izskatās komisks un pat absurds. Un brīžiem arī ar mums pašiem mēģinājumos notiek tieši tas pats – mēs ņemamies ar putām uz lūpām, lai pierādītu katrs savu taisnību, un tad cīnāmies tālāk.”
Šī Maikla Freina luga ir sarakstīta vienā no visgrūtākajiem dramaturģijas žanriem – situāciju komēdija, kurā notikumi un to izraisītās sekas mainās zibenīgi, bet komiska ir nopietnība, ar kādu varoņi izturas pret sevi un dzīvi. Luga ar grūti tulkojamo oriģinālnosaukumu - „Noises Off” (kas tikpat labi var apzīmēt skaņas aiz kulisēm un izrādes vadītāja brīdinājumu, izrādei sākoties) guvusi plašu popularitāti un ir arī ekranizēta.
Izrādes radošā komanda: scenogrāfs Gints Sippo, kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, kustību konsultante Liene Stepena; lomās - Dace Eversa vai Baiba Valante, Imants Strads vai Māris Bezmers, Māra Mennika, Elīna Vāne, Oskars Morozovs vai Ģirts Rāviņš, Inese Ramute, Kārlis Freimanis, Arnolds Osis, Aigars Vilims vai Juris Laviņš.
Nākamās izrādes – 26. un 27. aprīlī pulksten 13.00. Biļešu cenas: 8,5 – 13 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.vdt.lv.
4. Spāņu ģitāra un Bahs Lielajā ģildē
Rīgā, Lielajā ģildē, sestdien pulksten 19.00 koncertā „Spāņu ģitāra un Bahs” uzstāsies ģitārists no Spānijas Rikardo Galjēns un profesionālais pūtēju orķestris „Rīga” diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā.
Spāņu ģitāras virtuozs Rikardo Galjēns ir neskaitāmu konkursu laureāts, turklāt 2011. gadā iznāca viņa sestais dubultalbums, kurā ierakstīta Johana Sebastiāna Baha mūzika, un par šo ierakstu mūziķis saņēmis spāņu ģitāras leģendas Andresa Segovijas medaļu. Rikardo Galjēna repertuārā ir plašs spāņu mūzikas spektrs un gandrīz visas Baha kompozīcijas lautai.
12. aprīļa koncerta klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt J. S. Baha skaņdarbus lautai – Prelūdiju, Fūgu un Allegro (BMW 998) – Rikardo Galjēna interpretācijā. Vēl koncerta pirmajā daļā skanēs spāņu komponistu – Moreno Terrobas un Valvederes – solo skaņdarbi ģitārai.
Koncerta „Spāņu ģitāra un Bahs” otrajā daļā notiks solo ģitārista muzikāla saspēle ar profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” mūziķiem diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Kopā ar orķestri Rikardo Galjēns atskaņos spāņu komponista Antonio Rudas Peko skaņdarbu „Palindromía Flamenca”, bet kopā ar orķestra solistiem – Pjacollas un Geršvina darbus.
Biļešu cenas: 10 – 25 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.music.lv/riga.
5. Domātājs Berlins un kinorežisors Eizenšteins dokumentālajā filmā atgriežas Rīgā
Rīgas kinoteātrī „Splendid Palace” sākta izrādīt režisora Dāvja Sīmaņa filma „Escaping Riga”, kas ir dokumentālos notikumos balstīts stāsts par divām izcilām 20. gadsimta personībām – Sergeju Eizenšteinu un Jesaju Berlinu, kas abi dzimuši un bērnību pavadījuši Rīgā, bet drīz vien šo pilsētu pametuši. Izsekojot abu varoņu dzīves gaitām uz 20. gadsimta pirmās puses dramatisko notikumu fona, filma stāsta, kā viens no viņiem kļūst par „izcilāko savas paaudzes kinorežisoru” totalitārajā Padomju Savienībā, bet otrs – par „izcilāko savas paaudzes domātāju” liberālajā Lielbritānijā.
Filmā tiek izspēlētas dažādas, plašākai publikai mazāk zināmas, taču vēsturiskos faktos balstītas situācijas abu varoņu dzīvēs. Lai gan filma ir inscenējums, tā veidota kā dokumentāli „autentisks” materiāls un tās vizuālā stilistika tuvināta attēlotā laikmeta kino estētikai.
Filmā redzamie notikumi aptver plašu ģeogrāfisku un hronoloģisku telpu, sākot ar Parīzi 1905. gadā un Holivudu pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā un beidzot ar pēckara Ļeņingradu un Londonu. Tajā piedalās daudzi atpazīstami vēsturiski personāži.
„Iespējams, pirmajā acu uzmetienā filma var likties ļoti viegli tapusi, kā tāda animēta vēsturiska spēle, taču patiesībā tas bija liels daudzu cilvēku kopējs darbs. Gan operatora sarežģītais uzdevums radīt attēla autentiskumu, gan aktieru, kuri lielā vairumā atlasīti no draugu un paziņu loka, uzdevums ne vien atrasties kadrā, bet būt „vēsturiskiem” un fiziski līdzīgiem saviem pagātnes prototipiem. Šī savdabīgā tiekšanās pēc pagātnes atveida dažreiz noveda pie kurioziem starpgadījumiem. Piemēram, kāda pavecāka sieviete uztraucās, kāpēc nav izsaukta ātrā palīdzība Ļeņingradas blokādes filmēšanā, jo „jāpalīdz taču cietušajiem”,” stāsta režisors Dāvis Sīmanis.
Dāvis Sīmanis arī min: „Laikmets, kuru centāmies rekonstruēt dramatiski, atgādina laiku, kurā dzīvojam. Nav tālu jāskatās, lai ieraudzītu to pašu totalitārisma agresiju, varas aklumu un kultūras personību apspiešanu, kas valdīja laikā, kad dzīvoja mūsu varoņi.”
Tomēr, kā uzsver filmas producents Gints Grūbe, „filma nav tikai drūms vēstures liecinieks. Tā atrod pagātnē nenopietno, smieklīgo un neparasto, kā arī spēj emocionāli uzrunāt skatītāju.”
Sīkāk internetā: www.splendidpalace.lv.
„Escaping Riga” („Bēgšana no Rīgas”) reklāmas rullītis
6. Starptautiskā auto izstāde Ķīpsalā
Ķīpsalas izstāžu hallē šajā nedēļas nogalē norisinās ikgadējā izstāde „Auto 2014”, kas tradicionāli ieskandina pavasari auto entuziastiem un profesionāļiem. Tāpat kā līdz šim, arī šogad tā apvieno četras tematiskās sadaļas plašam interešu lokam – „Auto”, „Transporta tehnika”, „Auto mehānika” un „Auto Exotica”. Šajā izstādē sevi prezentē tādi autorūpniecības giganti kā „Cadillac”, „Chevrolet”, “Fiat”, “Ford”, “Hyundai”, „Nissan”, „Renault”, „Suzuki” un daudzi citi.
Plašajā jauno automobiļu plejādē ne viens vien potenciālais pircējs var apmaldīties, tādēļ pirms lēmuma pieņemšanas par spēkrata iegādi lieti noder ieklausīties profesionāļu vērtējumā. Līdz ar izstādi „Auto” startēs arī ikgadējais konkurss „Latvijas Gada auto”, kurā autožurnālisti un nozares profesionāļi testa braucienos vērtē jaunākos Latvijas tirgū nonākušos spēkratus.
Neskaitot jaunos vieglos un apvidus automobiļus, starptautiskās izstādes tematiskajā sadaļā „Transporta tehnika” aplūkojams arī jaunākais komerctransports un industriālā tehnika, kā arī aprīkojums tranzīta un loģistikas nozaru uzņēmumiem.
Savukārt tematiskajā sadaļā „Auto mehānika”, kas ir interesanta ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī ikdienas auto entuziastiem, izstādīts autoservisu aprīkojums, automobiļu remonta instrumenti un auto piederumi. Šeit apmeklētāji var nolūkot, piemēram, skaistākos riepu diskus, ar kuriem aplaimot savu spēkratu vasaras sezonas sākumā.
Tomēr Rīgas starptautiskās autoizstādes tradicionālā odziņa, kas apmeklētājos rada visplašāko rezonansi, ir „Auto Exotica” ekspozīcija – viens no Austrumeiropas lielākajiem autotūninga šoviem un tikšanās vieta autoklubiem. Arī šogad eksotisko spēkratu sadaļā var aplūkot ne tikai vietējos pārveidotos auto, bet arī tūninga šedevrus no ārvalstīm.
Izstādes darba laiks: piektdien un sestdien, 11. un 12. aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 19.00; svētdien, 13. aprīlī, no pulksten 10.oo līdz 17.00. Biļešu cenas: 5.50 eiro; skolēniem un pensionāriem – 4 eiro, ģimenes biļete – 14 eiro. Sīkāk internetā: www.bt1.lv.
Autoekstika, kas skatāma Ķīpsalā
7. Izstāžu ceļvedis:
* Mākslas muzeja „Rīgas birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) Lielajā izstāžu zālē līdz 22. jūnijam ir skatāma pasaulē pazīstamās latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas personālizstāde „Dubultā realitāte”, kuras ekspozīcija aptver piecdesmit gadus mākslinieces radošajā darbībā – no 1964. līdz 2014. gadam. Ekspozīcijā ir skatāmas Vijas Celmiņas gleznas, skulptūras, objekti, zīmējumi grafīta un ogles tehnikās, kā arī iespiedgrafikas darbi – mecotintas, akvatintas, sausās adatas, oforta un kokgrebuma tehnikās. Tajā visplašāk pārstāvēti darbi, kuros redzami mākslinieces slavenie okeāna un zvaigžņotās debess skati. Vija Celmiņa dzimusi 1938. gadā Rīgā, 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās, 1948. gadā ieceļoja ASV un 1949. gadā apmetās Indianapolisā. 1962. gadā māksliniece uzsāka mācības Kalifornijas Universitātē un pārcēlās uz Losandželosu, kur dzīvoja un strādāja līdz 1981. gadam, kad pārcēlās uz Ņujorku. Svētdien, 13. aprīlī, pulksten 15.00 cikla „Sarunas muzejā” ietvaros Rīgas biržā notiks tikšanās ar mākslinieci Viju Celmiņu un izstādes kuratori, mākslas zinātnieci Elitu Ansoni (dalības maksa – ieejas biļete muzejā). Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.
Vijas Celmiņas Dubultā realitāte
* Vecrīgas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12) skatāma glezniecības izstāde „Šī vieta kaut ko stāsta”, kuras ekspozīciju veido glezniecības darbi, kuros pēc tā veidotāju izjūtām virmo noslēpums, kas rosina uz tā minēšanu. Visi izstādes apmeklētāji būs pakļauti šim vilinājumam, bet, kā jau katrs noslēpums, tas atminējumam pakļaujas tikai daļēji - nedaudz mistikas, nedaudz melanholijas, nedaudz tumsas, miglas un mijkrēšļa. Darbu autori ir augstākās raudzes profesionāļi, vieni no mūsu laika izcilākajiem gleznotājiem – Dace Lielā, Frančeska Kirke un Andris Eglītis. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.
* Klasiskās mākslas galerijā „Antonija” (Brīvības ielā 157) līdz 7. maijam ir skatāma izcilā portretista Roberta Stārosta (1908 - 1958) darbu izstāde „Piezīmes…”. Roberts Stārosts ir viens no spēcīgākajiem un īpatnākajiem reālistiska pašportreta meistariem glezniecībā. Talantīgā mākslinieka pašstudiju kolekcija ir unikāla parādība latviešu mākslā, jo neviens mākslinieks nav tik daudz gleznojis savus psiholoģiskos portretus gadu gaitā. Bez pašportretiem šai izstādē skatāmi autortehnikā darinātie darbi - viņam sirdij tuvā mātes un bērna tēma, mazais cilvēks un ģenerālis, viņš un viņa, lauku sadzīves ainas ar pašu mākslinieku fonā. Zīmējumos valda formu vienkāršība, tie nes psiholoģisku vēstījumu apspēlējot tādas jūtas kā - patiesums, sapņi, mīlestība. Sīkāk internetā: www.antonia.lv.
* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) uz savu retrospektīvo personālizstādi „SUN PRINTS” aicina mākslinieks Aivars Rozenbahs. Izstāde veltīta mākslinieka 60. jubilejai. Tajā skatāmi pēdējo gadu dažāda žanra darbi. Mākslinieks strādā tradicionālajā cianotipijas tehnikā, kas ir viens no pirmajiem foto procesiem. Iesākumā šo foto procesu pārsvarā lietoja amatieri - botāniķi fotogrammu izgatavošanai. Vēlāk to, sauktu arī par „blueprint”, izmantoja fotoreprodukciju izgatavošanai no rasējumiem. Mūsdienās fotomāksliniekiem cianotipija un tai līdzīgas fototehnikas ir alternatīva digitālajai fotogrāfijai. Fotogrāfs Aivars Rozenbahs savos darbos eksperimentē ar tehnoloģiju, veidojot kolāžas, kurās cianotipija izmantota savienojumā ar citām fototehnikām. Pašlaik Aivars Rozenbahs ir arī lektors Liepājas Universitātē, kur pasniedz fotomācību, un vada fotomākslas laboratoriju Liepājas Bērnu un jaunatnes centra Tehniskās jaunrades centrā Krūmu ielā 29. Izstāde būs skatāma līdz 27. aprīlim. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.
Aivara Rozenberga „SUN PRINTS”
* Ogres Vēstures un mākslas muzejā līdz 3. maijam skatāma izstāde „Līdz stāvoklis uzlabosies”, kurā eksponēti muzeja krājumā esošie medicīnas instrumenti, kurus 20. gadsimta pirmajā pusē savā darbā izmantojuši Ogres ārsti – Ksenija Skulme un Valentīns Vasiļkovs, zobārste Alīda Grotāne un vecmāte Antonija Krīgere. Dažādos rīkus, kurus ierasti asociējam ar pieredzi ārsta kabinetā, šoreiz ieraudzīsim no cita skatu punkta ārpus sterilās vides. Izstādes mākslinieks Gundars Gulbis tajos saskata ne tikai medicīnas instrumentus, bet arī uz vizuālu asociāciju pamudinošus mākslas un dizaina objektus. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Ieva Lūka/LETA
