"Vienotība" apvārdo lauciniekus un uz Briseli sūta tos pašu vecos vēžus
Varas partija „Vienotība” Eiroparlamenta vēlēšanās startē ar jau izsenis pazīstamiem kandidātiem, kuri Latvijas un arī Eiropas varas gaiteņos apgrozījušies ne vienu gadu vien. Pārfrāzējot tautas teicienu, var teikt – tie paši vēži tajās pašās vecajās kulītēs.
Analītiķi un arī politiskie konkurenti „Vienotībai” Eiropatlamentā paredz trīs no astoņām Latvijai pienākošajām vietām. Reāli to pat var būt vairāk, jo viena no intrigām ir – kāds būs ekspremjera Valda Dombrovska liktenis? Kad pēc Zolitūdes traģēdijas demisionēja Dombrovskis, daudzi neticēja viņa pašuzupurēšanās stāstam. Tika pieļauts, ka viņš nu mierīgi, attālināts no Brīvības bulvāra nama vadīšanas, varēs sagatavoties savam augstajam amatam Eiropas Komisijā.
Ar ko beigsies Dombrovka veiksmes stāsts?
Dombrovski Eiropas konservatīvo partiju apvienība virzīja Eiropas Komisijas prezidenta amatam. Tomēr viņš palika aiz strīpas, zaudējot Luksemburgas premjerministram Žanam Klodam Junkeram. Nu Junkers teicies, ka viņš Dombrovski varētu ņemt par savu vietnieku – Eiropas Komisijas viceprezidentu. Tāpat tiek minēts, ka Dombroivskis varētu kļūt par eirokomisāru. Tādā gadījumā viņš vairs nebūs eirodeputāts un savu mandātu atdos nākamajam, kurš „Vienotības” sarakstā būs ieguvis lielāko balsu skaitu. Katrā ziņā būs interesanti izsekot līdzi tam, ar ko Dombriovska veiksmes stāsts būs rezultējies Eiropas lielajā politikā.
Jāteic, ka „Vienotība”, tāpat kā arī lielākā daļa politikas vērotāju, pat nepieļauj, ka tai šajās vēlēšanās veiksmes stāsts varētu beigties ar neveiksmi. Te nu arī parastajam ierindas vēlētājam ir ko pabrīnīties – gadiem ilgi tauta lamā pie varas esošos un vēlēšanās, kas seko viena pēc otras, pārliecinošu atbalstu izteic „ Vienotībai”.
Viltīgā laucinieku apvārdošanas taktika
Un „Vienotība” dara visu, lai sevi izrādītu un pierādītu, cik tā veiksmīgi darbojas politikā. Pavisam nesen partija noslēdza vienošanos ar virkni reģionālo partiju – no Ogres, Tukuma, Kuldīgas, Jēkabpils un Valmieras. Sadraudzībai pat netraucēja fakts, ka šai laikā Ogrē nežēlastībā krita tās nu jau bijušais mērs Edvīns Bartkevičs.
Reģionālās partijas, kuras līdz ar Tautas un Pirmās partijas izčākstēšanu nu palikušas bez savas „mātes partijas”, vēlas tomēr saņem kādu mātišķu aizbildniecību, kaut gan „Vienotības” un novadu partiju sastrādāšanās tiek dēvēta par līdzvērtīgām partnerattiecībām. Šī brāļošanās, lai arī publiski tendēta uz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ar nodomu notika tikai mazliet vairāk kā mēnesi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Tā ir viltīga taktika. Laucinieki nu ievērojuši „Vienotību” un balsos par to arī Eiroparlamenta vēlēšanās – redz viņi taču ir mūsējie, viņi ir par Kuldīgu, Valmiera un Jēkabpili…!
Kas tad vēl bez Dombrovska cer uz Briseles krēslu? Sarakstā ar otro numuru startē pašreizējā eriroparlamentāriete Sandra Kalniete, trešajā – bijušais aizsardzības ministrs, tagad Saeimas deputāts Artis Pabriks, ceturtajā, piektajā un sestajā – ari pašreizējie Eiroparlamenta deputāti Arturs Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere. Viņiem seko Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, satiksmes ministra padomniece Karina Korna, Saeimas deputāts, kriminologs Andrejs Judins, parlamentārieša Alekseja Loskutova palīgs Krišjānis Bušs, pats Aleksejs Loskutovs, pašvaldības uzņēmuma „Rīgas mež1” Mežaparka daļas vadītāja Elga Zēģele, Amatas novada pašvaldības starptautisko projektu vadītāja Anna Broka, ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) darbiniece Anna Buša, bijušais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītim un Rīgas domes deputāts, Sandras Kalnietes biroja vadītājs Pēteris Viņķelis. Šie visi ir cilvēki, kuri vairāk vai mazāk pazīstami un katram par viņiem jau ir izveidojusies savs viedoklis. Cik tas būs bijis veiksmīgs, redzēsim 24. maijā.
Veiksmes stāsta programma
„Vienotības” priekšvēlēšanu programmas jājamzirdziņš ir slavenais Latvijas veiksmes stāsts. Varam tam ticēt, varam tam neticēt, bet partijas priekšvēlēšanu stāsts ir kā pasaka ar laimīgām beigām, kas sola Latvijas ietekmes nostiprināšanos Eiropā:
„Piecos gados Latvija no Eiropas „rūpju bērna” kļuvusi par visstraujāk augošo eirozonas ekonomiku. Mēs izmantojām Eiropas Savienības sniegtās iespējas krīzes pārvarēšanai. ES struktūrfondu investīcijas palīdzēja atjaunot ekonomikas izaugsmi, bet Eiropas Sociālais fonds – atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Pievienošanās eirozonai ir nostiprinājusi Latvijas ekonomisko drošību un politisko ietekmi. Latvijas zemnieki nākamajos septiņos gados saņems par vienu miljardu eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā. Latvijas izaugsmei ES budžetā kopumā būs pieejami pieci miljardi eiro.
Arī turpmāk “Vienotība” lietpratīgi pārstāvēs Latvijas intereses, nostiprinot Latvijas ietekmi Eiropā un pasaulē. Mums ir pieredzējusi un profesionāla komanda – politiķi, kurus pazīst un ciena Eiropā.”
Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens/LETA, Evija Trifanova/LETA
