Realitāte Latvijā - grūtā brīdī palīdzēs ziedotāji, nevis valsts
Lai izdzīvotu, nepieciešama ziedotāju palīdzība – šādus vārdus dzirdam arvien biežāk. Gan smagu slimību ārstēšanas un operāciju gadījumos ārvalstīs, gan pēkšņas nelaimes brīžos. Diemžēl ziedotāji ir teju vienīgais balsts, kas tiešām var palīdzēt, jo valsts ārstēšanas un operāciju izmaksas ārvalstīs sedz tikai pēc strikti noteiktiem principiem.
Sabiedrībā jau vairākkārt izskanējis viedoklis par to, cik tālu šādi iesim? Ja reiz visos smagajos gadījumos, kad Latvijas pilsonis nonācis nelaimē, vienīgais glābiņš ir ziedotāja plecs... Kā stāsta Ziedot.lv pārstāve Ilze Ošāne piecos gadījumos, kuros no tautas puses saziedoti visvairāk līdzekļi, valsts palīdzību atteikusi teju visos gadījumos.
1. 120 tūkstoši eiro Zanes Lazdiņas plaušu transplantācijai
2. 61 tūkstotis eiro Ainara Semjonova abu kāju amputācijas novēršanai
3. 42 tūkstoši eiro Andrai Kvālei vēža ārstniecībai Vācijā
4. 28 900 eiro Ričarda Āboltiņa ārstēšanai ārzemēs
5. 20 tūkstoši eiro Olivera Kurta Karlsona izmeklējumiem ārzemēs
Šajos gadījumos valsts atbalstu sagaidījis vien Ainars Semjonovs: „Ainars saņēma valsts sniegto rehabilitāciju, kuras rezultātā iedzīvojās smagos izgulējumos. Lai tos novērstu, bija nepieciešama nekavējoša ārstēšana, lai jaunajam vīrietim tiktu saglabātas abas kājas, taču valsts līdzekļi bija beigušies,” teic Ošāne.
Viņa atzīst, ka valsts līdzekļi solīti pēc gada, taču tik daudz laika jaunietim vairs neesot bijis. Ņemot vērā, ka cilvēkiem tādas naudas parasti nav, tika lūgta sabiedrības palīdzība. Iepazīstoties ar konkrēto gadījumu, secinām – sabiedrība palīdzēja, un līdzekļi saziedoti tika. Tāpat kā visos pārējos gadījumos, kuros gan valsts palīdzību atteica pilnībā.
„Visos pārējos gadījumos ģimenēm bija valsts palīdzības atteikums, kas nozīmē, ja ģimene grib savu ģimenes locekli glābt, tad par šo glābšanu jāmaksā ļoti lielas naudas summas, kuras ģimenēm nav paceļamas,” piebilst Ošāne.
Viņa stāsta, ka lielākās summas vienmēr saziedo cilvēkiem, kuri nonākuši ārkārtas situācijās – pēkšņu un smagu slimību ārstēšanai, kā arī ugunsgrēkos cietušajiem. Kā jau minēts, Nacionālās veselības dienestā no atbildes, kurā no konkrētajiem 5 gadījumiem valsts sniegusi kādu atbalstu, atbildi tā arī neguvām.
Parastais skaidrojums: nav naudas
Vērsāmies Veselības ministrijā, lai noskaidrotu, kāpēc Latvijā izveidojusies situācija, ka līdzekļus smagi slimiem cilvēkiem ārstēšanai un operācijām palīdz gūt ziedotāji, nevis valsts. Skaidru atbildi diemžēl tā arī neguvām. Kā portālam Kasjauns.lv pastāstīja veselības ministre Ingrīda Circene, vajadzības veselības aprūpē būs vienmēr, bet, attīstoties medicīnas un farmācijas jomai, nepieciešams arī lielāks finansējums. „Šā brīža nozares finansējums nosedz to pakalpojumu apjomu, kas iekļauts valsts apmaksāto pakalpojumu lokā. Jaunu pakalpojumu iekļaušanai ir nepieciešams papildu finansējums, par ko tiek informēta valdība un iespēju robežās finansējums tiek piešķirts to apmaksai,” stāsta ministre.
Taču, lai saņemtu palīdzību, ja ārstēšanu nepieciešams veikt ārvalstīs, jāgriežas Nacionālajā veselības dienestā, lai saņemtu S2 veidlapu, kas dod iespēju valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus saņemt citā valstī. Tiesa gan, tas nav tik vienkārši, jo jāatbilst trejām prasībām – a) nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta, b) to nevar nodrošināt neviena no ārstniecības iestādēm Latvijā un c) konkrētais pakalpojums nepieciešams, lai novērsu dzīvības funkciju, vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos. Kopumā par ārvalstīs sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijas iedzīvotājiem 2013. gadā apmaksāti rēķini 6 181 206, 37 latu apjomā.
Tomēr jau zināmajā Zanes Lazdiņas plaušu transplantācijas gadījumā valsts atbalsts sagaidīts netika, un sievieti izglāba ziedotāji. Šajā gadījumā gan nevarētu teikt, ka sievietes dzīvībai briesmas nedraudēja...
Kasjauns.lv/ Foto: Ieva Čīka, Evija Trifanova/Leta
