Sociālistu sīkpartijas flagmanis - "bīstamais" Alfrēds Rubiks
Kādreizējais Latvijas kompartijas vadītājs, par valsts nodevību tiesātais Alfrēds Rubiks Eiroparlamenta vēlēšanās būs Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) saraksta priekšgalā. Izteikti eiroskeptiskās un sociālistiskās partijas kandidātu kompānijā ir arī skandalozais eiroskeptiķis Normunds Grostiņš.
Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) atpazīstamības zīmols, protams, ir bijušais Latvijas kompartijas vadītājs Alfrēds Rubiks, kurš no 1991. līdz 1997. gadam pavadīja ieslodzījumā par valsts nodevību, jo viņš 1991. gada augusta puča laikā iestājās pret Latvijas neatkarību. Tagad viņš vada LSP un jau ir Eiroparlamenta deputāts. 2009. gadā viņš par tādu kļuva no „Saskaņas centra” saraksta. Tagad saskaņieši nolēmuši uz Briseli startēt vienatnē, bez saviem partneriem - LSP un Rubikam nu uz Briseli nākas startēt no savas mazpartijas saraksta.
Bīstamais Rubiks
Jāpiebilst, ka sabiedrības par atklātību „Delna” izveidotajā kandidātu Antitopā Rubiks pašlaik ir vienīgais deputāta kandidāts, kurš izpelnījies apzīmējumu „bīstams”. „Delna” skaidro, ka tas liecina „par sistemātisku iesaisti ētikas pārkāpumos, sliktas pārvaldības praksē vai interešu konfliktos, bet visnopietnāk - koruptīvos darījumos un citos kriminālnoziegumos, nopietni aizskarot sabiedrības vai valsts intereses”. Te gan jāpiebilst, ka Rubiks savā ziņā ir godīgs, jo viņš, atšķirībā no citiem deputātu kandidātiem, kuru pagātne, iespējams, ir miglā tīta, Centrālajai vēlēšanu komisijai norādījis, ka pēc 1991. gada 13. janvāra ir „darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā un Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā”.
Komunistiskās ideoloģijas retorika joprojām skan no Rubika lūpām. Piemēram, pērn 1. maijā viņš izpelnījās plašu sabiedrības nosodījumu, jo mītiņā Grīziņkalnā pamanījās deklarēt, ka 1949. gada padomju varas īstenotās represijas pret Latvijas tautu bija pamatotas: „Tās represijas, kas bija 1949.gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem”.
Skandalozais eiroskeptiķis, bijušais ministra padomnieks un represētais komunists
Rubika partijas kandidātu saraksts šajās Eiroparlamenta vēlēšanās ir viens no nabadzīgākajiem – vēl tikai Kristīgo demokrātu savienībai vēlēšanu listē ir tikai seši kandidāti pieļaujamo 16 vietā. Tas nozīmē, ka LSP rindas ir vairāk nekā šķidras.
Aiz Rubika seko Valsts ieņēmumu dienesta inspektore Jeļena Jakovļeva. Aiz viņas seko vēl viens kandidāts, kurš, tāpat kā Rubiks, atzinis, ka pēc 1991. gada 13. janvāra darbojies kompartijā – Fridijs Bokišs. Bokišs savulaik no „Saskaņas centra” tika ievēlēts Ludzas domē un kļuva par Ludzas vicemēru. 2007. gadā viņš ar tiesas lēmumu zaudēja deputāta mandātu, jo tika pierādīta viņa sadarbība ar kompartiju. Tagad viņš ir Ludzas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks.
Ar ceturto numuru LSP vēlēšanu listē startē vēl viens interesants personāžs – skandalozais eiroskeptiķis, mazpazīstamā Latvijas Nākotnes institūta vadītājs Normunds Grostiņš, kurš atpazīstamību ir ieguvis gan ar eiroskeptiķu akcijām, gan darbošanos neskaitāmās partijās. Grostiņš līdz šim laimi ir centies meklēt virknē partiju – Demokrātiskajā, Labklājības, Rīcības un Konservatīvajā partijā, kā arī „Tautas kontrolē”. Tagad, pēc visa spriežot, kārta pienākusi Sociālistiskajai partijai.
Sociālistu sarakstu noslēdz bijušais zemkopības ministra padomnieks (2005. gadā) un Skrīveru domes deputāts (ievēlēts no saraksta „Par diženu novadiņu”) Udo Pērsis un SIA „EuroEnergy Biogāze Latvija” darbiniece Tatjana Apanasova.
No valstu savienības par tautu savienību
Ceļā uz Eiroparlamentu sociālisti nav atmetuši vienu otru komunistisku ideju, ar kurām viņi ir labi pazīstami, piemēram, tautu draudzību. Partijas mērķis esot, lai Eiropas Savienība „no valstu savienības kļūtu par demokrātisku tautu savienību”, kaut arī saprot, ka līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Tāpat sociālisti sola cīnīties par medicīnas pamatpakalpojumu bezmaksas pieejamības panākšanu un medikamentu cenu regulējumu visā ES teritorijā.
Vienlaikus arī „LSP iestājas par valsts lomas paaugstināšanu” un sola cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tai pašā laikā jāpiebilst, ka sociālisti ir vienīgā Eiroparlamenta vēlēšanās startējošā partija, kura izteikti uzsver savu eiroskeptiskumu. Jau partijas priekšvēlēšanu programmas sākumā uzsvērts: „2003. gadā mēs iebildām pret sliktajiem dalības noteikumiem ES un aicinājām referendumā tos noraidīt. Pēc tam Latvija uz Briseli aizveda vairāk neatkarības, nekā Brisele to prasīja,” bet tā kā Latvija tagad ir ES dalībvalsts – neko nevar darīt un jādarbojas arī Briselē.
