Gido aizgāja pie brāļa... Dzimtas kapos jau uzstādīts diriģentu Kokaru dubultportrets. FOTO
2012. gadā Imanta vārdadienā tika uzstādīts Cēsu tēlnieces Maijas Baltiņas darinātais Imanta un Gido dubultportrets.
Sabiedrība
2017. gada 10. marts, 15:39

Gido aizgāja pie brāļa... Dzimtas kapos jau uzstādīts diriģentu Kokaru dubultportrets. FOTO

Jauns.lv

95 gadu vecumā mūžībā aizgājušais kordiriģents Gido Kokars devies pie sava brāļa Imanta, kurš šosauli atstāja pirms sešiem gadiem. Drīzumā viņi atdusēsies līdzās Rīgas Pirmajos Meža kapos. Pieminekli ar dvīņubrāļu dubultportretu Kokaru dzimtas kapos uzstādīja jau pirms pieciem gadiem, un nesen mūžībā devusies arī tā autore.

Kokaru dzimtas kapos atdusas Imants, viņa laulātā draudzene Edīte un abu autoavārijā bojāgājušais dēls Juris. 2012. gadā Imanta vārdadienā tika uzstādīts Cēsu tēlnieces Maijas Baltiņas darinātais Imanta un Gido dubultportrets. Gido pieminekļa atklāšanas pasākumā to novērtēja atzinīgi. Kad viņa un brāļa bronzā lietais dubultportrets bija uzstādīts uz paaugstinājuma, Gido sacīja: „Lai būtu priekšstats, ka esam pacēlušies no zemes, ka lidojam!”

Pērn Ziemassvētku priekšvakarā, 23. decembrī 75 gadu vecumā aizsaulē devās arī brāļu Kokaru pieminekļa autore.

Tēlniece Maija Baltiņa piederēja paaudzei, kas tēlniecībā meklēja inovatīvus, netradicionālus risinājumus, bija teikts Latvijas Mākslinieku savienības sēru paziņojumā. Gan granīta, gan marmora, gan bronzas skulptūru izveidē jūtama latviešu tēlniecības vecmeistaru vadībā iegūtā izglītība, kas sakņojusies reālistiskā pasaules izjūtā, bet izpaužas modernisma formveidē un stilistikā. Centās tradicionālos tēlniecības materiālos realizētiem tēliem piešķirt brīvības, gaisīguma elpu, kas bieži vien apsteidza pastāvošos stereotipus. Šo pieeju māksliniece izkopa visu radošo mūžu.

Latvijas tēlniecības vēsturei nozīmīgi ir Baltiņas portrettēlniecības darbi: „Komponists Imants Kalniņš” (bronza, 1983), „Igauņu tēlnieks Riho Kulds” (bronza, 1972) u.c. 20.gadsimta 70.gadu vidū aktuāla kļuva mazo formu tēlniecība, kuru arī M.Baltiņa izjuta kā jaunu, radošās izpausmes veidu radot darbus „Tēlnieks” (bronza, 1977), „Torss. Novakare” (marmors, 1980), u.c. Starp daudzajiem memoriālās tēlniecības darbiem, Latvijas kultūras vēsturē kā nozīmīgs jāmin  „Lienas piemineklis” (bronza, 1987) Vecpiebalgas vecajos kapos, kas veltīts brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" personāžam – Lienai. Savus pēdējos radošos darbus realizējusi LMS radošajā kvartālā „Kombināts „MĀKSLA””.

Tēlnieces Maijas Baltiņas darbi atrodas LMS muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Ludviga Mākslas muzejā Ķelnē, Vācijā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Maija Baltiņa atdusas Cēsu Meža kapos.


Kasjauns.lv / Foto: Nauris Garkaklis / Ieva Čīka/LETA