Spaisa lietā nekas vēl nav beidzies. Šokējoši - Rīgā bijušas 43 tirgotavas

Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs teic, ka viņam nav pierādījumu, ka konkrētas valsts amatpersonas vai Saeimas deputāti lobētu narkotiku tirdzniecību, tomēr situācija, viņaprāt, ir aizdomīga.

“Man negribas būt pesimistam un izskatīties pēc paranoiķa, bet es paredzu, ka drīz vien uz ielām atkal redzēsim šo rūpalu,” saka Andrejs Aronovs. “Likumu nepilnību dēļ Latvijā vēl joprojām ir legālas iespējas pārdot psihoaktīvas vielas. Es pieļauju, ka mēs pie šā jautājuma drīz atgriezīsimies. Es neticu, ka narkotiku industrija tik viegli padosies. Līdz šim tā veiksmīgi izmantojusi likumu nepilnības, un neredzu iemeslus, lai tā nenotiktu arī turpmāk. Kāpēc viņiem atteikties no milzīgas peļņas? Kad viņi izanalizēs situāciju un sapratīs, ka likumdošanā vēl joprojām ir robi, darbību atsāks.”

Smēķējamās sintētiskās narkotikas iebrāzās Latvijā kā viesulis un sāka izplatīties kā sērga. Dažādās tirdzniecības vietās to pārdeva lielākoties kā vīraku un kaktusu mēslojumu. Daudzi aptaujātie skolēni pauž uzskata, ka spaisu pīpējis teju vai katrs otrais jaunietis. To ietekme esot līdzīga līmes ostīšanai, tikai ar smagākām sekām. Kā uzsver mediķi, sintētiskās narkotikas ir daudzreiz kaitīgākas par dabiskajām. Augu maisījumos esošās vielas var izraisīt šizofrēniju un neatgriezeniski sabojāt cilvēka veselību. Mākslīgi veidotajiem kanabinoīdiem ir daudz lielāka iedarbība nekā dabiskajiem, jo tie tiek sintezēti. Pērn pusgada laikā Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā nonākušas vairāk nekā 1000 personas, kas lietojušas psihoaktīvas vielas. Tik liela pacientu pieplūduma, kāds vērojams pēdējā laikā, vēl nekad nav bijis. Turklāt pīpējamos augu maisījumus visbiežāk lieto tieši jaunieši 16–17 gadu vecumā. Nereti šie maisījumi izraisa halucinācijas un nemotivētu agresiju. Fiksēti gadījumi, kad sapīpējušies jaunieši uzbrukuši gan policistiem, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem. Centušies iespert un iekost. Kādam pacientam pat licies, ka viņam uzbrūk paša drēbes, tāpēc sācis tās raut nost. Ārsti izteikuši secinājumu, ka šādu maisījumu pīpēšana ir kā krievu rulete. Jo biežāk tu pīpē spaisu, jo lielāka iespēja, ka mirsi. Bijuši gadījumi, kad jaunietis nopērk spaisu, uzpīpē un nokrīt netālu no bodītes, kļūstot par savdabīgu sintētiskās narkotikas reklāmu.

Spaisa psihoaktīvā iedarbība sākas jau pēc 3–5 minūtēm un ilgst no vienas līdz astoņām stundām. Atkarības veidošanās potenciāls ir ļoti augsts, tāpat kā pārdozēšanas risks, jo katra augu maisījuma paciņa var saturēt atšķirīgu indīgās vielas daudzumu. Vienas spaisa paciņas sastāvs var radikāli atšķirties no citas paciņas sastāva, lai arī tiek pārdotas kā absolūti vienādas. Tas nozīmē, ka vienā gadījumā, sastāvā būs, piemēram, sintētiskais kanabinoīds ar mazāk toksisku iedarbību, bet otrā gadījumā – ar ļoti lielu toksiskumu. Sintētisko kanabinoīdu fiziskā iedarbība: paaugstināta sirdsdarbība, augsts asinsspiediens, izmainīts apziņas stāvoklis, vemšana, viegla eiforija, miera sajūta, sensoro sajūtu pastiprināšanās, vājināta īstermiņa atmiņa un reakcijas laika palielināšanās. Reizēm novērota daudzvārdība, nesakarīga runa, apjukums, agresija, krāsainas halucinācijas, nespēja sakoncentrēties, iestrēgšana vienā pozā. Psihotiskie traucējumi var ilgt no dažām dienām līdz dažām nedēļām.

Cīnoties pret sintētisko narkotiku invāziju Latvijā, Saeima nesen pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz, ka par aizliegtu psihoaktīvu vielu vai to saturošu izstrādājumu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai realizēšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem. Daži eksperti gan aicina pievērst uzmanību, ka narkotiku popularitātei ir sociāls pamats. Daudzi jūtas nedroši par savu dzīvi Latvijā. Uz to norāda arī cita statistika. Pašnāvību skaits Latvijā ir viens no visaugstākajiem Eiropā, mūsu valstī katru gadu sev dzīvību atņem vairāk nekā 400 cilvēku.

Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs stāsta, ka spaisa pirmās plaša apjoma tirdzniecības tendences policisti pamanījuši pērn pavasarī. “Sāka vērties vaļā dīvainas tirdzniecības vietas ar kaut kādiem Jamaikas karogiem un pārdeva nezināmas izcelsmes vielas, kuru iedarbība bija līdzīga narkotisko vielu iedarbībai. Tā kā šīs vielas neatradās aizliegto vielu sarakstā, pie kriminālatbildības pārdevējus saukt nebija iespējams. Tāpēc piemērojām administratīvā pārkāpuma kodeksa procesuālos mehānismus un dažādi sodījām tirgoņus. Kad pagājušā gada oktobrī Rīgas dome noteica par prioritāru uzdevumu – cīnīties pret psihotropo vielu tirdzniecību, sākām veikt situācijas padziļinātu izpēti un veidot sadarbību ar Valsts policiju. Šī vielas vispār nebija nekādi reglamentētas, tāpēc tām piemērojām vispārējo Preču pakalpojuma drošuma likumu. Tas paredz, ka izplatītājs var laist apgrozībā tādu preci, par kuru ir pārliecināts, ka tā nav bīstama vai kaitīga cilvēka veselībai un dzīvībai. Šis likums piemērojams gadījumos, kad konkrētie produkti netiek regulēti ar citiem likumiem.”

Aronovs teic, ka policijas rīcībā esošā informācija liecina: Rīgā pavisam bija 43 vietas, kur tirgoja spaisu. “Tie bija dažādi kioskiņi, bodītes, veikali. Spaisa tirgotājus mēs bieži saucām pie administratīvās atbildības un piemērojām naudas sodus. Lai izvairītos no soda maksāšanas, viņi izsludināja likvidācijas procesu un pēc pāris dienām tajā pašā vietā darbojās jau ar citas firmas nosaukumu.”

Policists domā, ka grozījumi Krimināllikumā īsti nedarbosies. “Piemēram, 2011. gadā rudenī Pasaules Veselības organizācija ziņoja ANO par 268 psihotropo vielu ģeneriskām formulām. Labi zinot, ka narkotisko vielu industrija nestāv uz vietas, tagad šādu vielu, visticamāk, ir vēl vairāk. Toties pie mums pagaidu aizliegums piemērots tikai 16 vielām. Narkotiku tirgoņi var mierīgi tirgot tās, uz kurām neattiecas aizliegums. Starp citu, reiz kādā tirdzniecības vietā mēs izņēmām psihotropo vielu, kas vispār nekur Eiropā vēl nebija fiksēta. Eiropā tā pirmoreiz parādījās tieši pie mums. Līdzko apritē parādās kāds jauns ķīmisks maisījums, jāpaiet vismaz mēnesim, lai to pārbaudītu un noteiktu pagaidu aizliegumu. Un tikai tad par šīs vielas izplatīšanu var piemērot kriminālatbildību.”

Pagrīdes bizness

“Es biju aicināts piedalīties Saeimas darba grupā, kur apsprieda, kā pārtraukt psihoaktīvo vielu tirdzniecību,” saka Aronovs. “Mēs jau vairākkārt esam piedāvājuši savu risinājumu, šeit nevajag izgudrot jaunu divriteni. Piemēram, lai tirgotu alkoholu vai tabaku, jāsaņem licence. Šāds mehānisms jau ir izgudrots, un tas strādā. Mēs piedāvājam šo sistēmu lietot arī attiecībā uz psihoaktīvām vielām. Tas nozīmē, ka valstī jānosaka vispārējs jebkādu psihoaktīvo vielu izplatīšanas aizliegums. Mēs to varam nosaukt, kā gribam, – par atļaušanas, licencēšanas, sertificikācijas vai riska novērtējuma sistēmu. Tas nozīmē, ka persona, kas vēlas kaut ko tamlīdzīgu tirgot, iesniedz šīs vielas paraugu konkrētajā institūcijā, kas to izpēta un dod vērtējumu. Ja nav veikts šāds riska novērtējums, preci aizliedz tirgot. Ja kāds tirgo bez atļaujas, saucam pie kriminālatbildības. Lūk, tas arī ir trūkstošais posms pašreizējā likumdošanā. Pirms kāda laika Spānijā un Turcijā parādījās psihotropa viela, kas tur izraisīja lielu ažiotāžu. Tika aizturētas vairākas personas. Kā izrādījās, konkrētās narkotikas sastāvā konstatēja vielas, ko pie mums Grindeks izmanto zāļu ražošanā. Tāpēc būtu tikai loģiski, ka konkrēti izraudzīta valsts institūcija šīs aizdomīgās vielas vispirms notestē un pasaka: “Nē, vecīt, tas nav ne kaktusu mēslojums, ne vīraks, tā ir medicīniskas nozīmes viela, un tā pakļauta kontrolei, kādai pakļauti visi farmācijas līdzekļi. Par zāļu izplatīšanu bez licences ir daudzi panti, pēc kuriem paredzēta kriminālatbildība. Ja mēģināsiet šeit ievest militāru ķīmiju, piemēram, zarīna gāzi, uzreiz militārā policija jums paņems pie dziesmas. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc valstij nemitīgi jāskrien pakaļ šiem psihotropo vielu komersantiem? Kāpēc mēs nespējam aizsargāt sevi un savus bērnus? Kur ir problēma? Ja viela tik tiešām ir kaitīga, mēs to neatļaujam laist apritē. Nevis otrādi – tā vispirms nonāk apritē, un tikai tad mēs analizējam, vai tā ir kaitīga. Turklāt tas prasa laiku. Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti teic, ka padziļināta vielas izpēte, lai saprastu, kā konkrētā ķīmiskā viela ietekmē cilvēka organismu, prasa gadu vai pat divus.”

Aronovs piebilst, ka viņa priekšlikumu līdz šim atbalstījuši tikai daži Saeimas deputāti, kam diemžēl nav izdevies gūt Saeimas vairākuma atbalstu. “Tāpēc situācija ir tāda, kāda tā ir. Tiklīdz kāda viela tiek pielīdzināta narkotikām, to iekļauj aizliegto vielu sarakstā. Par tādu vielu izplatīšanu, izgatavošanu, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu ir paredzēta ļoti barga atbildība. Savukārt – ja pārdod vielas, kas ir pagaidu aizliegto vielu sarakstā, noteikta jau nedaudz maigāka atbildība. Ja jūs pieķer to tirgojam, var piemērot līdz diviem gadiem cietumsoda. Bet – ja pārsūtāt pāri robežai – es neredzu tiesisku pamatu to vielu vispār izņemt. Ja nav realizācijas nolūka, nav arī nozieguma. Tagad veikaliņi ir ciet, un tirgotāji mēģina adaptēties pie jaunās sistēmas. Es nedomāju, ka visi ir nobijušies un noslēpušies. Daudzi nogājuši pagrīdē – tirgo dzīvokļos un automašīnās. Spaisu var iegādāties, zvanot pa konkrētiem telefona numuriem. Skolēni samet naudu, piezvana un nopērk vairumā. Augu maisījumi tiek piedāvāti arī internetā. Kad par to uzzinām, informējam Valsts policiju. Policistiem ir iespējas saņemt attiecīgu sankciju un uzlauzt durvis. Tomēr atklājas problēma. Pieņemsim, policisti uzlauž durvis un izņem psihotropo vielu. Bet kas notiek, ja šī viela vēl nav iekļauta aizliegto sarakstā? Tad to var klasificēt kā nepamatotu aizturēšanu un īpašuma bojāšanu. Iespējams, policisti sākotnēji izies sveikā un tiesa viņus attaisnos, jo policistiem tik tiešām bija pamatotas aizdomas par neatļautu vielu tirgošanu. Bet turpmāk? Ja tas izvērsīsies masveidā, gaidāmas nepatikšanas. Mēs taču labi zinām gadījumus, kad Latvijas valsts iesūdzēta Eiropas Cilvēktiesību tiesā un spiesta maksāt lielas kompensācijas. Un šajā gadījumā tas notiks tikai tāpēc, ka nav sakārtota likumdošana. Vai mums to vajag?” Aronovs spriež, ka būtu ideāli, ja darbotos trīspakāpju mehānisms. Pirmkārt – vispārējs aizliegums izplatīt psihoaktīvas vielas, otrkārt – saraksts ar vielām, kam piemērots pagaidu aizliegums, treškārt – saraksts ar narkotikām, par kuru izplatīšanu jau ir paredzēts ļoti bargs sods.

Vienīgais līdzeklis – elektrošoks

“Mēs nekad nevaram īsti zināt, ar ko tas augu maisījums ir apsmidzināts,” spriež policists. “Par pamatu var izmantot daudz ko – arī kumelīšu tēju vai vienkārši izkaltētu zāli. Reiz konstatējām, ka konkrētais augu maisījums apsmidzināts ar acetonu un enerģētisku dzērienu. Ja cilvēks lietojis alkoholu vai pīpējis dabisko zālīti, viņa uzvedība tomēr ir prognozējama, savukārt no spaisa lietotājiem mēs nezinām, kādus brīnumus varam sagaidīt. Var teikt, ka katrs spaisa lietošanas gadījums ir unikāls. Kā mums stāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti, tiem jauniešiem, kas sapīpējušies spaisu, var momentāni mainīties uzvedība. Vienubrīd jaunietis var nekustīgi gulēt kā amēba vai dārzenis, bet nākamajā mirklī lēkt kājās, ņemt duramo un uzbrukt. Pats piedzīvoju ekstrēmu atgadījumu 2010. gadā, kad stažējos Amerikas Savienotajās Valstīs. Patrulēju kopā ar vietējiem policistiem, un viņi man stāstīja, ka apritē parādījušās pīpējamās sintētiskās narkotikas, kas ir ļoti bīstamas. Narkomāni šo psihotropo vielu ietekmē nejūt sāpes un tāpēc ir ļoti bezbailīgi. Viņi nejūt sitienus ar steku un nejūt asaru gāzes, tāpēc ar tādiem līdzekļiem uzbrucējus nevar neapturēt. Vienīgais, kas narkomānu spēj nomierināt, ir elektrošoks. Tas nozīmē, ka klients saņem 50 000 voltu stipru triecienu un viņa ķermeni sarauj krampji. Pats biju liecinieks kādam incidentam, kad policistiem uzbruka sapīpējies vīrietis. Saņemot elektrošoku, uzbrucējs salocījās kā kabatas nazis. Bet jau pēc piecām sekundēm viņš atguvās un metās virsū policistiem. Viņam bija izvalbītas acis, viņš rūca kā dzīvnieks. Policisti vēlreiz lietoja elektrošoku, un viņš atkal salocījās kā kabatas nazis. Pēc brīža bija augšā un atkal metās virsū. Tikai pēc trešās elektrošoka lietošanas policistiem izdevās viņam uzlikt roku dzelžus.”

Aronovs piebilsts, ka ar spaisu esot vēl kāda problēma. Proti, ļoti grūti atklāt un pierādīt, ka cilvēks miris tieši no spaisa pīpēšanas. “Šīs vielas ātri izvadās no organisma un neuzrādās bioloģiskajā vidē. Piemēram, kad veic ekspertīzi, lai noteiktu narkotisko vielu klātbūtni organismā, tiek izmantotas asinis, urīns, siekalas. Spaiss neuzrādās šajās bioloģiskajās vidēs.”

Policists stāsta, ka spaisa tirdzniecības vietās piedzīvoti dažādi incidenti. “Kad veicām kārtējo pārbaudi psihotropo vielu tirdzniecības vietā Krišjāņa Barona ielā, kāds veikaliņa darbinieks izvilka gāzes pistoli un raidīja šāvienu pašvaldības policista virzienā. Viņš tēmēja galvā, bet policistam izdevējas izvairīties.” Notikuma vietā ieradušās vairākas Valsts un Pašvaldības policijas ekipāžas, tostarp Valsts policijas Rīgas Speciālo uzdevumu bataljona darbinieki, kas aplenkuši tirdzniecības vietu un noslēguši izejas. Speciālo uzdevumu bataljona kaujinieki uzlauzuši veikala durvis un aizturējuši visus trīs veikaliņa darbiniekus. “Bija arī cits gadījums. Kad divi pašvaldības policijas darbinieki apsekoja tirdzniecības vietu, ieradās trīs tipi, kas līdzinājās deviņdesmito gadu reketieriem. Viņi ieteica policistiem izvākties no veikala, citādi fiziski ietekmēs. Kad šos zēnus aizturēja, izrādījās, ka viens no viņiem jau bija policijas meklēšanā.”

“Man bija prieks par Daugavpili,” saka Aronovs. “Tur vienīgā spaisa tirdzniecības vieta pārtrauca darbošanos, vēl pirms stājās spēkā spaisa apkarošanas likums. Pietika ar to, ka pie točkas pielika policijas patruļu. Arī Jelgavā pie šādām vietām dežurēja policijas patruļas. Arī mēs patrulējām Rīgas centrā, tirdzniecības vieta bija pagalmā, tāpēc vārtrūmē iedzinām policijas busu. Un vienalga ieradās cilvēki, kas spraucās garām policijas busam un izteica gatavību iegādāties spaisu. Turklāt viņus neatturēja mūsu atklātā filmēšana. Kad jautājām potenciālajam pircējam, kāpēc viņš ir ieradies, viņš atbildēja, ka vēlas nopirkt vecmāmiņai kaktusu mēslojumu.”

Policists uzsver, ka grozījumi Krimināllikumā paredz, ka var sodīt personu vien gadījumā, ja ir realizācijas nolūks, bet tas likumsargiem vēl jāpierāda. “Piemēram, mēs zinām, ka dzīvoklī vai automašīnā atrodas vairāki kilogrami psihoaktīvo vielu, kam piemērots pagaidu aizliegums, bet policijai nav tiesību to izņemt, ja nevar pierādīt realizācijas nolūku. Toties tajā pašā laikā tiek stingri reglamentētas citas lietas. Piemēram, ja automašīnā bez pavaddokumentiem vedīsiet alkoholu, kura daudzums pārsniedz 10 litru absolūtā spirta, jums var atsavināt ne tikai spirtu, bet arī automašīnu. Mašīnu var atņemt arī gadījumā, ja izgāzīsiet būvatkritumus dabas liegumā. Tas viss ir likumos noteikts. Tātad – alkoholu nedrīkst, bet aizliegto spaisu drīkst pārvadāt.” Aronovs neslēpj, ka viņu mulsina Saeimas deputātu kūtrums šīs problēmas risināšanā. “Piemēram, Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums ir tik smalki izstrādāts, ka tajā fiksēti dažādi sīkumi. Likums paredz, ka maziņas petardes, kas spēj sabiedēt vienīgi kāmīti, drīkst pārdot tikai tāds komersants, kas saņēmis oficiālu licenci Iekšlietu ministrijā un kuram reģistrētas visas tirdzniecības vietas. Tur noteikta ļoti stingra kontrole, stingrs licencēšanas mehānisms. Kā redzam, šīs lietas likumdevēji spēj sakārtot, bet aizliegt tirgot indi, kuras dēļ cilvēki neatgriezeniski sabojā veselību vai pat nomirst, viņi nespēj. Tas ir aizdomīgi.”

Indes ģeometriskā progresija

Manāmi optimistiskāk nākotnē raugās Stop drugs valdes priekšsēdētājs Sandris Bergmanis. Sarunā ar Patieso Dzīvi viņš teic: “Krimināllikumā pieņemtie grozījumi ir vien komats, aiz kura jāseko turpmākām izmaiņām likumdošanā. Es vismaz ceru, ka tā notiks. Jau tiek strādāts pie likumiem, lai vispār nebūtu iespējas tirgot psihoaktīvas vielas. Jā, Andrejam Aronovam ir taisnība, pagaidām komersanti var tirgot tās vielas, kuras nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā.”

Jautāts par citu valstu pieredzi, Bergmanis piemin Īrijas piemēru. “Īrijā likumdevēji noteica, ka katrai pilsētas vadībai ir tiesības regulēt, ko pilsētā drīkst pārdot. Tas nozīmē, ka Īrijas pašvaldības lēma, kam dot vai nedot atļauju tirgoties. Faktiski viņi sāka cīņu pret konkrētām tirdzniecības vietām, un tas viņiem veiksmīgi izdevās. Arī mēs gribējām iet šo ceļu, bet Saeimas koalīcijas deputāti sāka kliegt, ka nekādā gadījumā nedos Ušakovam pilnvaras noteikt, ko tirgot vai netirgot. Līdz ar to Īrijas piemērs mums nederēja. Tad pieķērāmies Lietuvas variantam – tur visas psihoaktīvās vielas pielīdzināja parastajām narkotikām. Tomēr arī tas nederēja, jo mūsējie deputāti sāka čīkstēt, ka tā nedrīkst – tad jau arī līmi un acetonu vairs nedrīkstēs pārdot. Tāpēc situācija ir tāda, kāda tā ir. Tomēr es raugos pozitīvi. Kad šīs vielas drīkstēja tirgot legāli, lietotāju skaits strauji palielinājās ģeometriskajā progresijā. Tagad tas ir apturēts. Protams, vienmēr būs cilvēki, kas gribēs apreibināties. Tomēr galvenais ir izdarīts – novērsts indēšanās masveidīgums.” Bergmanis spriež: “Man nav apstiprinājuma, ka deputāti apzināti lobētu narkotiku tirdzniecību. Likumdevēju neizlēmībā es saskatu citus iemeslus – agrāk viņiem šī tēma nebija būtiska. Tikai vēlāk, kad mēs un mediji sacēlām troksni, viņi beidzot pamodās un sāka rosīties.”