Cēsu Svētā Jāņa baznīcai - 730 gadi. VIDEO
Cēsu Izstāžu namā 29. maijā pulksten 10.00 vienas no vecākajām pilsētas celtnēm un simboliem – Svētā Jāņa baznīcas 730. gadadiena tika atzīmēta ar zinātnisku konferenci, kurā vēstures un mākslas zinātnieki, kā arī teologi spriedīs ne tikai par vēsturi un arhitektūras mantojumu, bet arī Reformācijas ietekmi Latvijā.
Cēsu Svētā Jāņa baznīca ir viens no vecākajiem un vēsturiski nozīmīgākajiem dievnamiem, kas ir piedzīvojis kristīgās ticības ienākšanu Latvijā un tās sarežģīto gaitu līdz mūsu dienām. Kristietība Latvijas vēsturē, politikā, kultūrvēsturē, mākslā un teoloģijā, tās ietekme uz procesiem, kas sekmējuši mūsdienu kultūras izaugsmi, kristīgo vērtību izpratni un rīcību, tie ir jautājumi, kas interesē sabiedrību un Latvijā ir maz pētīti. Par šiem jautājumiem arī runās Cēsu Svētā Jāņa baznīcas 730 gadu jubilejai un projektam „Reformācijai 500” veltītajā konferencē.
Konference iecerēta, kā ideju pieteikums, to definēšana un izstrāde ilgākam laika periodam. 2017. gada 31. oktobrī visa pasaule atzīmēs Reformācijas piecsimtgadi. Izvērtējot Reformācijas notikumus, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis ir izvirzījis uzdevumu uzsākt kristietības vēstures zinātniskās pētniecības darbu trīs gadu garumā ar noteiktu rezultātu – akadēmiskām publikācijām. Konference iepazīstinās sabiedrību ar šo projektu un ievirzīs pētniecības darbu. Tajā runās un referēs ievērojamākie Latvijas pētnieki, kuri apliecinājuši savu gatavību iesaistīties šī projekta īstenošanā.
Konferencē Dr.habil.art., Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis referēs par skatījumu uz kristīgās kultūras izpētes iespējām, Dr.hist., Latvijas Universitātes Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis – par vendiem, latgaļiem, lībiešiem un kristietības ienākšanu Latvijā, Dr.theol. Guntis Kalme par Krusta kara ideoloģijas atspoguļojums Indriķa hronikā, Dr.hist. Andris Levāns – par Reformācijas pavasari Livonijā, būs arī citi vēsturniekiem un teologiem saistoši priekšlasījumi, kā arī debates.
Jāteic, ka Cēsu Svētā Jāņa dievnama celšanas gads konkrēti nav zināms, tiek uzskatīts, ka baznīca celta no 1283. līdz 1287.gadam, bet par baznīcas darbības sākumu tiek uzskatīts 1284. gada 24. jūnijs, kad tā tika iesvētīta. Laika gaitā tā bijusi gan katoļu, gan luterāņu baznīca. Tā celta kā katoļu baznīca, 1524. gadā tajā Dieva Vārds sākts sludināts pēc luterāņu tradīcijas, bet Livonijas kara laikā, 1582. gadā, dievnams atkal nonāca katoļu pārziņā. Savukārt no 1626. gadā līdz mūsdienām tajā atkal sludina luterāņu mācītāji.
Baznīca jau kopš 19. gadsimta pirmās puses pievērsusi uzmanību kā vēstures un arhitektūras piemineklis. Mūsdienās te notiek pasaulē pazīstamu koru un ērģeļmūzikas koncerti. Baznīca kļuvusi par Starptautiskā jauno ērģelnieku festivāla mājvietu. Dievnamu ir iecienījuši arī gleznotāji, šeit notiek dažādas mākslas izstādes. No baznīcas torņa redzams pat 40 kilometrus attālais Zilais kalns. Baznīcas slieksnis atrodas tieši 100 metrus virs jūras līmeņa un ir vienādā līmenī ar Rīgas Pēterbaznīcas gaili.
Kasjauns.lv/Foto: Agnese Gulbe/LETA