Lancmanis: pēc "Maxima" traģēdijas neviens nevēlējās parakstīt dokumentus
Pēc "Maxima" traģēdijas neviens nevēlējās parakstīt Rīgas pils atjaunošanas dokumentus, taču šī krīze ir pārvarēta, ceturtdien intervijā Latvijas Radio stāstīja Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājs Imants Lancmanis.
"No āra skatoties, var domāt, jā, tur varbūt viss stāv, par laimi tā nav. Darbi varbūt palēninājās, problēma bija arī ar projekta dokumentāciju, īpaši pēc "Maxima" traģēdijas. Iestājās psiholoģiskā problēma, ka neviens vairs negrib likt parakstu, tas nozīmē, ka visi grib sevi kaut kādā veidā nodrošināt," viņš stāstīja.
Lancmanis atzina, ka Rīgas pils ugunsgrēks un "Maxima" traģēdija bijuši divi baismīgi atgādinājumi, kas tomēr cilvēkiem licis daudz ko saprast un arī nobiedējis.
"Tā nu tā dzīve ir iekārtota, ka bailes, es uzskatu, ir viens no ļoti svarīgiem stimuliem. Tā nu ir iznācis, ka demokrātijas laikmetā baiļu faktors arvien vairāk samazinās, līdz ar to arvien vairāk samazinās viens no tiem momentiem, kas ir vadījis cilvēces attīstību. Ir jābūt šim baiļu faktoram, tas rada atbildības sajūtu," sprieda Lancmanis. Demokrātijas nelaime esot arī sadalītā atbildība.
Nākamajā trešdienā ir kārtējā padomes tikšanās ar būvniekiem, kas notiks pils telpās. Viņš raugās optimistiski uz iecerēto - pils restaurāciju virzīt tā, lai nākamgad 18.novembrī Valsts prezidents varētu atgriezties savā pils daļā.
"Traģēdija ir jāuztver reāli, tā kā tas ir, ir jāsakož zobi un jāsāk viss no gala. (..) Viss ir restaurējams, tā ir arī mūsu padomes galvenā misija - mums jābūt vidutājiem starp pasūtītājiem un izpildītājiem. Mēs labi zinām, ka ir tiesas process, atklāti konflikti, bet strādāt ir iespējams, un galvenais ir jāstrādā. Mēs esam tikuši pāri kārtējai krīze, arī varētu teikt arī attiecību krīzei," norāda Lancmanis.
Savukārt Rīgā, Zolitūdē veikalā "Maxima" pērn 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā bojā gāja 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji.
BNS/ Foto: Evija Trifanova/LETA
