Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Aiz šīm durvīm ir pēdējais solis pusgadsmitu ilgušās rekonstrukcijas pabeigšanā! To kopā sper Rundāles pils uzņēmīgais saimnieks Imants Lancmanis (no kreisās) un mecenāts Boriss Teterevs.

Rundāles pilī grandioza balle. 50 gadu ilgusī rekonstrukcija galā! FOTO

Kultūra
2014. gada 26. maijā 13:28 2014. gada 26. maijā 13:28
 
Sestdien, 24. maijā, ar divu izstāžu atklāšanu, īpaša operuzveduma noskatīšanos, pieņemšanu Goda pagalmā un 18. gadsimtam atbilstošu ilumināciju Rundāles pils atzīmēja 278. dzimšanas dienu un 50 gadu ilgušo restaurācijas darbu pabeigšanu.

Ievērojamo Latvijas kultūras notikumu klātienē godināja gan Latvijas valsts eksprezidenti Guntis Ulmanis ar kundzi Ainu, Vaira Vīķe-Freiberga ar kungu Imantu un Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu, gan seši bijušie kultūras ministri Ojārs Spārītis, Karina Pētersone, Inguna Rībena, Helēna Demakova, Ints Dālderis, Sarmīte Ēlerte un Žaneta Jaunzeme-Grende, gan tagadējā kultūras ministre Dace Melbārde, kā arī grāfs Teodors Mēdems, Bīronu dzimtas pēctecis mūsdienās – Kurzemes hercoga Pētera brāļa Karla tiešs pēcnācējs – Ernsts Johans Bīrons, kas dzīvo Minhenē un ir biežs viesis Rundāles pilī, Francijas vēstnieks Latvijā Stefans Viskonti, mecenātu Borisa un Ināras Teterevu uzaicinātie viesi no Etiopijas, kas Latvijā ieradušies, lai piedalītos Ārlietu ministrijas un GFI rīkotajā Āfrikas forumā.

Jau no pusdienlaika Rundāles pilī pulcējās esošie un bijušie darbinieki – muzeja speciālisti, restauratori un tehniskie darbinieki. Vismaz tie, ko bijis iespējams apzināt un uzaicināt. Viens no vecākajiem restauratoriem, būdams 86 gadus vecs, bija ieradies pat no Sanktpēterburgas. Bet vakarā Rundālē pulcējās pārējie viesi, lai pils saimnieka Imanta Lancmaņa un mecenātu Borisa un Ināras Teterevu vadībā atvērtu pēdējo restaurēto zāli – Hercoga bibliotēku, ko ar Latvijas un Somijas Nacionālo bibliotēku atbalstu „iesvēta” izstāde „Ketleru dzimtas Kurzemes hercogu bibliotēka „Ex Bibliotheca Ducis Curlandiae””. Tajā apskatāmas 44 grāmatas, kas izdotas laikposmā no 15.gadsimta līdz 17.gadsimtam. Pēc tās svinīgi tika atklāta Teodora Mēdema dāvinājumu izstāde. 2013.gadā grāfs Mēdems Rundāles pils muzejam dāvināja dzimtas relikvijas, ko viņa vectēvs grāfs Teodors Mēdems Pirmā pasaules kara beigās no viņam piederošās Stukmaņu un Vecauces pils bija aizvedis uz Vāciju un tālāk uz Franciju, skaidroja Biļeviča. Dāvinājuma centrā ir Kurzemes hercogienes Dorotejas porcelāna kosmētikas servīze no 22 priekšmetiem, kas darināta Karaliskajā porcelāna manufaktūrā Berlīnē ap 1784.gadu. Dāvinājums izstādīts kopā ar Kurzemes hercogienes Dorotejas portretiem un dažiem memoriāliem priekšmetiem no Rundāles pils muzeja kolekcijas, to papildina arī foto no hercogienes portretiem ārzemju kolekcijās. „Mēdemu kolekcijas savas nozīmības ziņā ir tūlīt aiz Kurzemes hercoga Pētera mākslas darbu krājumiem un pieder izcilākajam, kas jebkad atradies Latvijas teritorijā. Mēs ļoti augsti vērtējam grāfa Mēdema atbalstu pils ekspozīcijas veidošanā un tik īpašu priekšmetu dāvināšanā,” pauda pils direktors Imants Lancmanis. Viņš arī ir viens no pils rekonstrukcijas aizsācējiem pirms 50 gadiem.

Pēc izstāžu atklāšanas pasākuma viesi pulcējās pils pagalmā, kur noklausījās amatpersonu apsveikumus un īpaši šim gadījumam iestudētu F. Ā. Feihtnera operas uzvedumu „Kīrs un Kasandana” – Kuzemes hercoga Pētera galma koncertmeistara (1741-1822) darbu, ko muzikāli līdzēja izdzīvot Māra Kupča vadītais „Collegium Musicum Riga” un solisti Guntars Vētra, Elīna Šimkus, Sergejs Martinovs, Monta Martinsone un Jānis Ķirsis. Pēc tā viesi baudīja hercoga cienīgu maltīti un 18. gadsimtam atbilstošu ilumināciju pils dārzā.

Viesi un notikumi Rundāles pils atklāšanas svinībās pēc 50 gadu ilgušas rekonstrukcijas.

Pirms 50 gadiem domubiedri Laimonis Liepa, Imants Lancmanis un Mārcis Leopolds Kļaviņš aizsāka lolot domu par pils restaurāciju, saredzēja nepieciešamību un vēlmi saglabāt karos cietušo pili, ierīkot tajā muzeju. Bauskas muzeja toreizējā direktora Laimoņa Liepas enerģija un Kultūras ministrijas atbalsts pakāpeniski ļāva pārvarēt noraidošo attieksmi pret šo arhitektūras pieminekli, lai virzītu uz priekšu tobrīd šķietami utopisko projektu - Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidenci atjaunot 18.gadsimta izskatā, radot hercoga laika cienīgu interjeru. „1972.gadā filiāle pārtapa patstāvīgā Rundāles pils muzejā, un tad tika definēts uzdevums ne tikai atjaunot pils ansambli, bet arī veidot Latvijas baznīcu un muižu mākslas kolekcijas un nodarboties ar šī Latvijas mākslas vēstures senākā perioda izpēti. Tad arī tika uzsākti interjeru restaurācijas darbi,” atceras Lancmanis. 1981.gadā apmeklētājiem tika atvērta Baltā zāle. Darbi netika pārtraukti arī pēc restaurācijas finansēšanas izbeigšanās 1992.gadā - kaut lēnākā tempā, tomēr gandrīz katru gadu apmeklētājiem tika atvērta jauna telpa. Pēdējo gadu straujā attīstība bija iespējama tikai ar sponsoru un mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda palīdzībai, uzskata muzeja direktors.

Rundāles pils telpu restaurācijai no 1972. līdz 2014.gadam iztērēti 8 420 495 eiro. No minētās summas pamatbudžeta finansējums bijis 2 847 792 eiro. No ziedojumiem iztērēts 334 881 eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) - 4 377 412 eiro, no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izlietoti 216 185 eiro. No Borisa un Ināras Teterevu fonda restaurācijas programmas telpu restaurācijai un pavadošajām aktivitātēm ziedojumos saņemts atbalsts 800 000 eiro. Kopumā mecenāti Rundāles pili atbalstījuši ar 1 miljonu eiro.

Kasjauns.lv/Foto: Uldis Valters, Ilmārs Znotiņš

Citi šobrīd lasa

3 praktiski veidi, kā ikdienā vairot enerģiju
Poliete pēc incidenta draugu kāzās iesūdz tiesā līgavaiņa ģimeni un saņem iespaidīgu kompensāciju 6
VIDEO: "SpaceX" raķete atgriežas uz Zemes, iekrītot okeānā 2
Pievienot komentāru

Стали известны первые итоги выборов в Госдуму России

По-прежнему красотка: Джулия Робертс впервые за много месяцев появилась на публике