Senioru lietu padome pārrunā kapitāla indeksa piemērošanu pensiju aprēķinā

Puses bija vienisprātis, ka nekavējoties jāveic izmaiņas likumā Par valsts pensijām, paredzot turpmāk izslēgt iespēju piemērot negatīvus kapitāla indeksus pensijas aprēķināšanā, tādējādi novēršot iespējamās negatīvās sekas uz nākotnes pensionāriem. Pensionāri atbalstīja viedokli, ka jāstrādā pie stabilizācijas mehānisma, kas ierobežotu straujus šo indeksu lēcienus vai kritienus.

Pensionāru interešu pārstāvji arī uzsvēra nepieciešamību risināt radušos situāciju attiecībā uz pensionāriem, kuriem krīzes ietekmē aprēķināta mazāka pensija. Labklājības ministrs U.Augulis norādīja: “Kā jau esmu uzsvēris, piekrītu, ka viena sabiedrības daļa pensionēšanās brīdī bijuši un ir nelabvēlīgākā situācijā, jo viņu pensijas aprēķinātas uz mūžu. Tāpēc jāpalīdz tiem pensionāriem, kuriem krīze ietekmē ir mazākas pensijas. Tomēr, lai rastu labāko risinājumu, šobrīd analizējam katra cilvēka individuālo situāciju, jo to nevar vērtēt viennozīmīgi - daļai šo pensiju saņēmēju ir piemēroti atvieglojumi, kā arī pensijas pērn tika indeksētas.

Tāpat, vērtējot finanšu iespēju un pieejamības kontekstā, kā viens no iespējamiem risinājumiem krīzes laikā aprēķināto pensiju pārskatīšanai varētu būt pensiju apmēra pārrēķināšana no 2016.gada tām pensijām, kurām piemērots negatīvs kapitāla indekss. Tādējādi, piemēram, turpmāk minētie pensionāri saņemtu pensiju, kurai nav negatīvs kapitāla indekss. Pēc iepriekšējiem provizoriskiem aprēķiniem tam papildu būtu nepieciešami apmēram 44 milj. eiro.”

Šādu risinājumu atbalstītu arī pensionāri, norādot, ka papildus būtu jāizvērtē iespējamais kompensācijas mehānisms tiem pensionāriem, kuri pēc Tiesībsarga vērtējuma piedzīvojuši netaisnību. Vienlaikus pensionāri vēlas sagaidīt Satversmes tiesas lēmumu, vai tiks ierosināta lieta, pamatojoties uz Tiesībsarga atzinumu.

Atgādinām, ka Tiesībsargs sagatavoja un iesniedza valdībai un Saeimai atzinumu, norādot, ka personas, kuras pensionējušās finanšu krīzes laikā, saņem ievērojami mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs.

Savukārt Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija sagatavojusi atbildes vēstuli Tiesībsargam, kurā skaidrota pensiju sistēmas būtība un taisnīgums, ekonomiskās situācijas ietekme uz pensijas apmēru, izvērtēta pensiju sistēmas atbilstība Satversmē noteiktajam, kā arī sniegti iespējamie priekšlikumi turpmākiem risinājumiem.

Tāpat Senioru lietu padomes pārstāvji iepazinās ar Finanšu ministrijas informāciju par paveikto un plānoto ēnu ekonomikas izskaušanā.

Senioru lietu padomi izveidoja, lai attīstītu efektīvu sadarbību ar pensionāru pārstāvjiem, izvērtētu aktuālās pensionāru problēmas, kā arī runātu par jautājumiem, kas saistīti ar senioru nodarbinātību un aktīvu novecošanos. Padomes galvenie uzdevumi ir izvērtēt sociālās politikas realizācijas ietekmi uz pensionāru dzīves apstākļiem, analizēt valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas aktualitātes, sniegt atzinumus par Ministru kabineta (MK) ziņojumu projektiem, kuri skar senioru dzīves līmeni, veicināt senioru dzīves apstākļu uzlabojošu pasākumu iekļaušanu ministrijas un MK darba plānos, kā arī analizēt normatīvo aktu projektu iespējamo ietekmi uz senioru sociālo situāciju.

Senioru padomē piedalās Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Senioru alianse, Latgales Reģionālā senioru apvienība, Rīgas Aktīvo senioru alianse, kā arī ministriju un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji.

Karlīnas Timofejeva/Foto: Publicitātes