Kurām vidusskolām draud slēgšana? Teju 100 skolu saraksts

Izglītības ministrija: trešdaļā vidusskolu par maz skolēnu

Patlaban 30% vidusskolu skolēnu skaits 12. klasēs nepārsniedz 20, bet 10% tas nepārsniedz pat 10 skolēnus. Lai ekonomētu līdzekļus, ir rosināta diskusija, lai noteiktu minimālo skolēnu skaitu 10.klasēs. Proti, 10. klase novados un lielajās pilsētās varētu tikt atvērta un finansēta, ja skolēnu skaits attiecīgi būtu 15 un 18. Tādējādi daudzas vidusskolas varētu tikt slēgtas jau 2015./16. mācību gadā. Pagaidām gan ministrija vēl nenosauc, kuras skolas ir zem Damokla zobena. Ministrija publicējusi tikai to skolu sarakstu, kurās ir mazs skolēnu skaits. Kasjauns.lv publicē šo skolu sarakstu un jautāja, ko par par to domā skolu direktori. Mazo skolu direktori ieceri slēgt savas skolas uzskata par absurdu un to neatbalsta.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule laikrakstam "Diena" teikusi, ka pagaidām nevar pateikt, cik un kuras skolas vajadzētu slēgt. Par šo jautājumu nopietni jādomā pašvaldībām, kurām jāsaprot, ka, atverot 10. klases ar nepietiekamu skolēnu skaitu, pašai pašvaldībai arī būs jāpiedalās ar līdzfinansējumu pedagogu atalgojumam. Ministrija tam vairs līdzekļus nevarēs atvēlēt.

Tai pašā laikā ministrija arī norādījusi: "Aprīļa beigās Izglītības un zinātnes ministrija atsauca no Ministru kabineta noteikumu nr.1616 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai” projekta normu par to, ka 10. klase novados un lielajās pilsētās varētu tikt atvērta un finansēta, ja ir attiecīgi 15 un 18 skolēni 10. klasē, jo par to vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas. Lēmums ir jāskata arī kontekstā ar šīs valdības nosprausto virzību uz obligāto vidējo izglītību."

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete norādījusi: „Skolu tīkla sakārtošanu nevar īstenota tikai centralizēti, jebkura skolu reorganizācija, tostarp skolu slēgšana vai jaunu atvēršana ir pašvaldību, nevis Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence. Tādēļ nav pieņemami pēdējā laikā izskanējušie spekulatīvie apgalvojumi par Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem slēgt skolas. Veidojot optimālu skolu tīkla infrastruktūru, būtisks ir pašvaldību viedoklis.”

Vircavas vidusskolas direktore Ināra Vīgante Kasjauns.lv teica, ka skola un tas kolektīvs „pagaidām turas” un būtu ļoti bēdīgi, ja Vircavā likvidētu vidusskolas klases: „Tieši pašlaik mēs izstrādājam skolas attīstības prognozes līdz 2020. gadam. Mūsu skola nav maza, jo mums ir arī divas filiāles – Platonē un Lielvircavā, bet vidusskolas klases gan ir tikai Vircavā. Kā būs turpmāk atkarīgs gan no dzimstības, gan valdības lēmumiem. Kamēr nekāda valdības lēmuma par skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, mēs komplektējam vidusskolas klases arī nākamajam mācību gadam. Līdz šim sadarbojāmies ar Zaļenieku arodskolu, vienreiz nedēļā bērnus vedām uz Zaļeniekiem apgūt arodu. Bet nu Zaļenieku arodskola pārveidota par amatniecības vidusskolu, un iznāk tā, ka tos bērnus, kurus piereģistrējam Zaļeniekos, mēs „pazaudējam”. Vecāki teic, ka tagad daudziem nav darba un līdzekļu, lai savus bērnus izglītotu citur. Vidusskola laukos ir dzīvība, tomēr nokomplektēt vidusskolas klases ir sarežģīti. Kamēr valdība vēl nav aizvērusi durvis, mēs, lauku skolas, turamies un meklējam iespējas, kā pastāvēt. Esam vecākiem apsolījuši, ka nākamgad pie mums vidusskola būs. Nav tā, ka mēs pilnīgi izmirstam! Esmu skolas direktore jau 30 gadus un arī līdz šim bijuši vairāki apdraudējumi, ka skolu slēgs, tomēr noturējāmies. Mēs esam ņēmuši kredītus – iekārtojuši informātikas klases, vieni no pirmajiem pie skolas uzbūvējām sporta halli. Pie mums pat braukuši kolēģi pieredzes apmaiņā. Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Lieta tāda – kā nāk jauns izglītības ministrs, tā nozarē parādās jaunas vēsmas un idejas.”

Burtnieku vidusskolu cer glābt ar zirgkopību

Kritiskos skolēnu ciparus ir sasniegusi arī Burtnieku Ausekļa vidusskola un tās direktors Uldis Millers uzskata, ka valdība tomēr noteikusi pārāk augstu skolēnu skaitu lauku vidusskolās: „Tā nevar! 15 skolēni lauku vidusskolas klasēs ir par daudz prasīts. Mēs kā vidusskola jau esam 22 gadus. Pats lielākais skolēnu skaits vidusskolas klasē ir bijis 18, ir bijuši arī tikai pieci, šogad vidusskolu beidz septiņi. Domāju, ka prasība varētu būt pēc apmēram desmit skolēniem klasē. Ir taču daudzi bērni, kuri nevar aizbraukt mācīties kaut kur citur. Un – skola jau nevar atrisināt ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas, bet mēs izjūtam to sekas.”

Lai Burtniekos vidusskola pastāvētu arī turpmāk, skola izveidojusi unikālu profesionālās ievirzes programmu – hipoloģiju. „Mēs sadarbojamies ar Burtnieku zirgaudzētavu un esam izveidojuši unikālu arodprogrammu – hipoloģiju, mācību par zirgu audzēšanu, trenēšanu un tā tālāk. Tā ir unikāla programma ne tikai Latvijā, bet arī, cik zinu, Baltijas valstīs. Šai sakarā mums var izveidoties starptautiska sadarbība ar Franciju. Par šo programmu ieinteresējusies Latvijas Lauksaimniecības akadēmija un mūsu absolventiem būs papildus bonusi, lai iestātos akadēmijā. Tāpat pie mums ir jāšanas klubs un mūsu audzēkņi sekmīgi startē sacensībās. Bet kā tas viss attīstīsies, protams, ir atkarīgs no skolēnu skaita,” Kasjauns.lv stāsta Millers.

Kategorisks par ieplānoto skolēnu skaita noteikšanu lauku vidusskolās ir arī Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns. Viņš Kasjauns.lv teica: „Mums ir sava pašvaldība un tai nav iemesla neuzturēt savu vidusskolu! Neredzu pamatojumu tam, kāpēc nosaukts skaitlis – 15 bērni vidusskolas klasē. Kāpēc ne septiņi, desmit vai septiņpadsmit? Piemēram, 2013. gadā mūsu vidusskolu absolvēja 13 audzēkņi. Un nedrīkst teikt, ka mums izglītības kvalitāte ir sliktāka, ja tās klasēs mācās mazāk par 15 audzēkņiem. Starp 98 lauku skolām, mēs esam desmitā labākā.

Tagad valdība vienkārši grib ietaupīt naudu uz lauku rēķina. Nav noslēpums, ka arī pilsētās iedzīvotāji paliek mazāk un to skolām arī trūkt skolēnu. Valdība grib piespiest cilvēkus no laukiem pārcelties uz pilsētām, lai uzturētu pilsētu skolas. Šis ir solis lauku iznīcināšanas virzienā!”

Vidusskolas, kurām draud slēgšana

Ja strikti pieturas pie principa, ka jāslēdz tās vidusskolas laukos, kuru 10. klasē ir mazāk par 15 audzēkņiem, un pilsētās, kuru 10. klasē ir mazāk par 18 skolēniem, tad jau šodien būtu jāklapē ciet 98 vidusskolas. Tas it nebūt nenozīmē to, ka jau rīt tās slēgs. Tomēr, ne nākamajā gadā, bet aiznākamajā gadā, kādu no šīm skolām gan varētu slēgt.

Aglonas internātvidusskola

Aglonas vidusskola

Aizkraukles 1. vidusskola

Alojas Ausekļa vidusskola

Alsungas vidusskola

Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskola

Ata Kronvalda Durbes vidusskola

Augstkalnes vidusskola

Baložu vidusskola (Ķekavas novads)

Baltinavas vidusskola

Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola

Bēnes vidusskola

Bērzpils vidusskola

Brāļu Skrindu Atašienes vidusskola

Burtnieku Ausekļa vidusskola

Ciblas vidusskola

Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola

Dzērbenes vidusskola

Ezernieku vidusskola (Dagdas novads)

Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā vidusskola

Gulbīša vidusskola (Gulbenes novads)

Indras vidusskola

Irlavas vidusskola

Istras vidusskola

Īslīces vidusskola

Jaunjelgavas vidusskola

Jaunpils vidusskola

Kalnciema vidusskola

Kalnciema pagasta vidusskola

Kandavas internātvidusskola

Kārsavas vidusskola

Krimuldas vidusskola

Ķeguma komercnovirziena vidusskola

Lejasciema vidusskola

Liepnas vidusskola

Liepupes vidusskola

Līgatnes novada vidusskola

Lizuma vidusskola

Līvānu 2. vidusskola

Līvbērzes vidusskola

Mālpils novada vidusskola

Maltas 1. vidusskola

Mazsalacas vidusskola

Mežotnes internātvidusskola

Misas vidusskola

Naukšēnu novada vidusskola

Nītaures vidusskola

Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola

Pāvilostas vidusskola

Pilsrundāles vidusskola

Piltenes vidusskola

Priekules vidusskola

Raunas vidusskola

Ropažu vidusskola

Rudzātu vidusskola

Rugāju novada vidusskola

Sabiles vidusskola

Salas vidusskola (Salas novads)

Salaspils novada pašvaldības iestāde „ Salaspils 2. vidusskola”

Saldus novada pašvaldības Ezeres vidusskola

Salienas vidusskola (Daugavpils novads)

Skaistkalnes vidusskola

Skrundas vidusskola

Suntažu vidusskola

Staiceles vidusskola

Stalbes vidusskola

Strenču novada vidusskola

Tilžas vidusskola

Tiskādu vidusskola

Ugāles vidusskola

Uzvaras vidusskola (Bauskas novads)

Vaboles vidusskola

Vangažu vidusskola

Vārkavas vidusskola

Vecbebru Profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola

Vircavas vidusskola

Vecumnieku novada Domes Valles vidusskola

Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola

Zasas vidusskola

Zemgales vidusskola (Daugavpils novads)

Zemgales vidusskola (Tukuma novads)

Zvejniekciema vidusskola

Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskola

Ķemeru vidusskola

Majoru vidusskola

Rēzeknes 3. vidusskola

J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzija

Rīgas Imantas vidusskola

Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola

Rīgas Kristīgā vidusskola

Rīgas Ukraiņu vidusskola

Rīgas 19. vidusskola

Rīgas 31. vidusskola

Rīgas 32. vidusskola

Rīgas 65, vidusskola

Rīgas 69. vidusskola

Iļģuciema vidusskola

S. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola

Ministre: „Lēmumam jābūt pārdomātam un racionālam”

Izglītības un zinātnes ministre Druviete gan norāda, ka lēmumu pieņemšanas procesā par skolu tīkla sakārtošanu par vadmotīvu jābūt mērķim nodrošināt pēc iespējas augstākas kvalitātes izglītību un vispusīgas attīstības iespējas vistuvāk bērnu un skolēnu dzīvesvietai, tādēļ pašlaik netiekot domāts par mehānisku vidusskolu slēgšanu: „Jebkuram lēmumam ir jābūt izsvērtam, pārdomātam un racionālam, ņemot vērā izvirzītos kvalitatīvās izglītības kritērijus. Skolotāju skaita samazināšana, tādējādi panākot lielo skolu pedagogu algu paaugstināšanos, nevar būt par iemeslu skolu slēgšanai.”

Skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju. Tikai matemātiski aprēķini un īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nevar kalpot par pamatu lēmumu pieņemšanai, norāda ministrija. Skolu tīkla sakārtošana nedrīkst radīt šķēršļus pamatskolas beidzēju iespējām turpināt mācības. Šajā jautājumā ir nepieciešams vispusīgs izvērtējums par skolēnu mācību sasniegumiem un pedagogu sastāvu Latvijas vidusskolās, kā arī vidējās izglītības pieejamības nodrošināšanu novados.

Ministre atgādina valdības izvirzīto mērķi - nodrošināt 80 procentiem pamatskolu beidzēju vidējās izglītības ieguvi, tādēļ iepriekšējās valdības laikā izvirzītais jautājums par vidusskolu koncentrēšanu rajonu centros ir jāpārskata.

Līdz šim gan diskusijā ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, tiekoties gan ar valsts prezidentu Andri Bērziņu un pedagogiem un pašvaldību pārstāvjiem reģionos, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem ministre ir norādījusi, ka jāveido optimāla skolu tīkla struktūra, lai pamatskola būtu iespējami tuvu skolēna dzīvesvietai. Par turpmāko skolu tīkla attīstību vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas, un tās tiks turpinātas gan ar pašvaldībām, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, gan ar pedagogiem, skolēnu vecākiem un citām ieinteresētajām pusēm.