Ingūna Rībena un Janīna Kursīte-Pakule izstājas no "Vienotības"

Kursīte-Pakule aģentūrai BNS sacīja, ka izstājas no partijas, jo tajā dominē šauras grupas viedokļi, kā arī ir zudis mērķis, uz kuru iet.

"Pirmās brīvvalsts divdesmit pastāvēšanas gados Latvijas pilsoņi dzīvoja nesalīdzināmi sliktākos materiālajos apstākļos, bet viņiem bija mērķis, uz ko tiekties - Latvijas valsts garīgā pamata stiprināšana, kas gāja roku rokā ar materiālā pamata stiprināšanu. Garīgā labklājība un valsts garīgā virzība (vērtības kā valoda, kultūra, patriotisms) - manā skatījumā - ir tās, kas piedod jēgu valsts ekonomiskajai izaugsmei. Veiksmīga uzņēmējdarbība nevar pastāvēt bez nopietna atbalsta un ieguldījuma zinātnē, kultūrā, izglītībā," viņa pauž paziņojumā "Vienotībai".

Kursīte-Pakule uzskata, ka patriotisms pašlaik valstī ir atstāts novārtā. "Latvijas pilsoņu, kas dzīvo Latvijā, paliek arvien mazāk, un šis ir brīdis,kad jāizšķiras, vai ticība uz labklājību ietvers arī tēvzemes mīlestības un vietas apziņu. Tie ir tikai vārdi, ar kuriem paēdis nebūsi? Ar vārdiem vien ne, bet bez vārdiem un pārdomām, un diskusijām par to, kādēļ ir vajadzīga Latvijas valsts pastāvēšana un stiprināšana, arī ne. Ukrainas piemērs, ka Janukoviča valdīšanas laikā ekonomiskās labklājības virziens tika atrauts no garīgās labklājības un vērtību vektora, ir traģisks un acīmredzams piemērs," norāda Kursīte-Pakule.

Savukārt Rībena pauž, ka lēmums par izstāšanos no partijas neesot bijis viegls.  "Nav viegli pamest partiju, pie kuras šūpuļa esmu stāvējusi ar vislabākajām domām un cerībām. Tomēr šobrīd – manā skatījumā – "Vienotība" cenšas apvienot sevī pārāk plaša idejiskā spektra politiķus," viņa saka.

Viņa atzinīgi vērtējot ekspremjera Valda Dombrovska valdības darbu, tomēr reizē labi apzinoties, ka patiesībā "visu veiksmes stāsta smagumu uz saviem pleciem ir iznesusi tā latviešu tautas daļa, kas turas pie vērtībām, kuras mēdz dēvēt par nacionāli konservatīvām, proti, pie patriotisma un liktenīgas, negrozāmas pienākuma apziņas pret savu ģimeni, tautu, zemi un valsti".

Rībena uzskata, ka "stabilitāte ir nevis kāda politiska grupējuma spējā ilgāku laiku noturēties pie varas, bet gan vērtībās, kas ir palikušas nemainīgas no Latvijas valsts dibināšanas līdz pat mūsdienām".