Visatļautais paņēmiens jeb Homoseksuāļu gaviles Latvijas Televīzijā
Piektdien, noskatoties LTV1 „Aizliegto paņēmienu”, naktī murgoju. Ne tik daudz nu jau skandālista slavu ieguvušā Saulkrastu mācītāja Ivo Pavloviča, bet gan pētnieciskā un atmaskojošā raidījuma vadītāja Gunta Bojāra dēļ. Man vēl ilgi rādījās viņa agresīvi izstieptā roka, kas draudēja ja ne gāzt mācītājam pa seju, tad vismaz – aizbāzt muti.
Tie, kas redzēja raidījumu, zina, ka tā tēma bija sabiedrības attieksme pret seksuālajām minoritātēm. Sākumā priecājos, ka šai tēmai beidzot kāds pievēršas, bet prieks plaka līdz ar katru raidījuma sekundi, atklājot, ka „Aizliegtais paņēmiens” nepārprotami veidots tā, lai nosodītu un pazemotu katru, kurš nedomā kā gejs, lesbiete vai transseksuālis.
Liela daļa Latvijas sabiedrības neatbalsta homoseksuāļu laulības, tiesības adoptēt bērnus, doties praidā cauri Rīgas centram vai iniciatīvu, ka mācību grāmatās būtu jāizskauž mamma un tētis, tos aizstājot ar „vecāks Nr.1” un „vecāks Nr.2”. Tāpēc gaidīju, ka tik progresīvā raidījumā kā „Aizliegtais paņēmiens” piedalīsies dažādu viedokļu paudēji un beidzot veidosies argumentēta saruna. Bet sagaidīju tendenciozi šķērmu sadošanu majoritātēm – sākot ar pārmetumiem garāmgājējiem, kas domāja, ka vīrietis kleitā nav īsti okei, un beidzot ar studijas viesu izvēli. Lielākā daļa no viņiem (trīs no četriem) bija vienas (citādi orientēto) pozīcijas piekritēji, un nožēlojamākais – viņu vidū arī raidījuma vadītājs.
Riebīgi, ka šāda klaja homoseksuālisma propaganda, vedinot izņirgāties par mācītāju un piedēvējot visai homoseksuālisma aktivitātes neatbalstošajai sabiedrībai viņa tumsonības „putnus”, notiek par valsts naudu un sabiedriskajā televīzijā, kam būtu jāpārstāv VISAS sabiedrības (arī manas tradicionālās ģimenes) intereses. Vai kādam par to nevajadzētu atbildēt?
Visu raidījumu var noskatīties LTV mājaslapā:
