Lekcija par sociālistiskā reālisma jauno sievieti
Kultūra
2014. gada 12. jūnijs, 13:18

Lekcija par sociālistiskā reālisma jauno sievieti

Jauns.lv

Turpinoties „Rīga 2014” projektam „Gaidot… (Kādas idejas arheoloģija)”, ko piedāvā „kim?” laikmetīgās mākslas centrs, 12. jūnijā notiks amerikāņu mākslas vēsturnieces Kristīnas Kjaeres lekcija „Sociālistiskā reālisma jaunā sieviete: mākslinieces sievietes un sieviešu tēli”. Lekcija ir veltījums pazīstamajai Rīgā dzimušajai padomju tēlniecei Muhinai. Lekcijai tiešraidē varēs sekot līdzi „Rīga 2014” kultūras portālā.

Lekcija notiks Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Konferenču zālē, Doma laukumā 6. Tās sākums – plkst. 18.00.

Pasākums norisināsies latviešu, krievu un angļu valodā.

Pasākumu ievadīts latviešu mākslas zinātnieces Alises Tīfentāles komentārs, savukārt Kristīna Kjaere stāstījumā atklās, kā mākslinieču – sieviešu – radītie sieviešu tēli iederas metodoloģiskajās kategorijās, ko viņa izstrādājusi, pētot sociālistisko reālismu.

Pastāv atsevišķi pētījumi (īpaši – mākslas vēsturnieces Sjūzenas Reidas darbos) par strukturālajām grūtībām, ar kurām saskārās padomju mākslinieces 20. gadsimta 30. gados. Daudz retāk līdz šim analizēta sociālistiskā reālisma sieviešu tēlu funkcija (tas attiecas gan uz vīriešu, gan sieviešu radītajiem tēliem). Lielākoties sieviešu tēli interpretēti divējādi: vieni kritiķi uzskata, ka notikusi atgriešanās pie buržuāziskās sievišķības, mākslā atspoguļojot 30. gadu vidū notikušo Lielo atkāpšanos, otri – ka cītīgi atražots mītiskās „jaunās sievietes” tēls, ko personificē traktoristes, atlētes, V. Muhinas kolhozniece u. c.

Līdz šim trūcis arī informētāka skatījuma par kategorijas „hudožņica” („māksliniece”) funkciju sociālistiskā reālisma sistēmā.

Lai aizpildītu šos „baltos plankumus”, Kristīna Kjaere aplūkos valodu, kādā kritiķi apsprieda mākslinieču veikumu, un analizēs, kā šie spriedumi atšķīrās no mākslinieku – vīriešu – darba vērtējuma. Tiks aplūkota arī sieviešu mākslinieču darbība, par ko saglabājušās liecības Maskavas Mākslinieku savienības (MOCCX) arhīvā.

Padomju tēlnieces Veras Muhinas (1889–1953) veikums nebūs lekcijas centrālais temats, taču tas noteikti tiks pieminēts. Atbilstoši pasākuma tēmas pieteikumam un nosaukumā iekļautajām frāzēm – „sievietes kā tēlu veidotājas un sieviešu tēli” – Vera Muhina un viņas karjera tiks aplūkota no dzimtes studiju perspektīvas.

Pasākuma ievadrunā mākslas vēsturniece Alise Tīfentāle aptvers šos un citus ar Muhinas dzīves biogrāfiskajām detaļām saistītus faktus, tostarp bērnību Rīgā un studijas Parīzē. Uzstāšanās noslēgumā Alise Tīfentāle pievērsīsies mākslinieces daiļrades izpētei mūsdienu mākslas problēmu kontekstā.

Lekciju cikls „Gaidot… (Kādas idejas arheoloģija)” iekļauts „Rīga 2014” programmas tematiskajā līnijā „Okeāna alkas”.

Projekta ietvaros no dažādām pasaules valstīm Rīgā ierodas dažādu disciplīnu profesionāļi – kuratori, filozofi, rakstnieki, mākslinieki un mūziķi, lai pētītu, iedvesmotos un mijiedarbotos ar vietējo kultūrvidi. Šo domātāju viesošanās Rīgā ir savstarpēji atšķirīgas – ir gan ar mākslinieku studiju vizītēm saistīti radoši braucieni, gan specifisku teorētisko nostādņu prezentācijas, gan arī performanču un izstāžu projekti.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīga 2014/Publicitātes foto