Ministrijai nav drosmes pateikt: daudziem skolotājiem jāmeklē jauns darbs

Lai arī ministrija pēc pašvaldību asās reakcijas šobrīd ir atteikusies ieviest normu par minimālo skolēnu skaitu vidusskolu klasēs, skolu “saīsināšanas” mērķus ir paredzēts sasniegt ar citām metodēm, piemēram, mazās vidusskolas par Eiropas naudu nevarēs iegādāties jaunu datortehniku.

Skolas, kurās vidusskolas klasēs mācās salīdzinoši maz bērnu Latvijā, ir aptuveni 100, kas ir septītā daļa no visām Latvijas skolām. Pirms aptuveni divām nedēļām Izglītības ministrija nāca klajā ar priekšlikumu nākamruden vairs neatļaut pašvaldībām atvērt desmitās klases, kurās bērnu skaits būtu mazāks par 15. Taču cik pēkšņi šis punkts parādījās valdības dokumentos, tikpat strauji arī pazuda. Priekšā nostājās pati izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība).

Taču problēma ar to izgaisusi nav. Mazās klases apēdot neadekvāti lielus līdzekļus, turklāt ministrija saskata arī izglītības kvalitātes riskus. “Starptautiski pētījumi, viens ASV, otrs Eiropā rāda, ka vidusskolas posmā ir labāki rādītāji, ja skolēnu ir vairāk vienā klasē,” raidījuma norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Viena no mazākajām Latvijā ir Nītaures vidusskola, kas atrodas Amatas novadā. Pērn to beidza 5 skolēni, šogad astoņi, bet nākamgad, iespējams, tādi būs tikai četri. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzīst, ka konkurēt ar salīdzinoši netālu esošajām Siguldas, Cēsu un pat Valmieras skolām esot sarežģīti, daudzi bērnu vecāki jau izvēlas tās, un viņa sliecas piekrist, ka vidusskolas posms būtu pat jāslēdz.

Par bērniem pašvaldība pat īsti neuztraucas – tik maz uz citu skolu tos varot aizvest pat ar vieglo automašīnu, taču problēma – ko darīt ar skolotājiem? Izglītības ministrija atzīst, ka reformas uzdevums ir panākt, ka bērnu tiešām migrētu uz lielajām skolām, taču par pedagogiem viņi to pašu nesaka, liekot saprast, ka daudzi no viņiem būs lieki.

“Šo prognozi mēs šobrīd nevaram pateikt. Vienīgais jārēķinās, ka skolēnu skaits septiņos gados samazināsies par 11 tūkstošiem,” norāda E. Papule.

Nītaures vidusskolas direktors Māris Ķēniņš uzskata, ka vidusskolas posmu likvidēt nedrīkst un tic, ka, pašvaldībai sakārtojot transporta jautājumu novada teritorijā, bērnu plūsmu vēl var mainīt par labu. Turklāt pēc direktora domām – ja Nītaurē likvidē vidusskolas posmu, tad apdraudēta ir arī pamatskolas pastāvēšana, jo daudzi skolotāji, kas pasniedz gan vieniem, gan otriem, zaudētu pusi ienākumus, un jautājums, vai viņi maz paliktu skolā.

Lai arī nekādi termiņi šobrīd nav noteikti, izglītības ministrija no savas pozīcijas, ka tik mazām vidusskolām nav nākotnes, atkāpties negrasās.

Ja arī nebūs minimālā skolēnu skaita normas, tad pārdomāt savu eksistenci tām varētu likt šobrīd izstrādes stadijā esošais skolotāju algas modelis, kas mazajām vidusskolas klasēm varētu nebūt izdevīgs. Bet galvenais - no 2016.gada skolām atkal būs pieejami milzu Eiropas naudas līdzekļi, klašu labiekārtošanai un piemēram datoru iegādei, bet mazajiem tie ies secen, stāsta E. Papule.

Būšot arī līdzekļi skolēnu mobilitātes veicināšanai – lai gan – Amatas pašvaldības vadītāja uzskata, ka ministrijai būtu laiks pateikt pedagogiem – ko tālāk darīt viņiem. Un neatstāt to tikai uz pašvaldības pleciem. Iespējams, viņasprāt, te noderētu pat kompensācijas par izstāšanos no profesijas. “Skolotājs jau nav vainīgs, ka Nītaurē ir tik maz iedzīvotāji, cik ir, tā tiešām nav skolotāju vaina,” norāda E. Eglīte.

Starp citu kompensācijas par izstāšanos no kāda konkrēta nodarbošanās veida reformu rezultātā Eiropas Savienībā nav nekāds jaunums. Piemēram, tādas saņēma cukurbiešu audzētāji un arī zvejnieki par neiešanu jūrā.

Kasjauns.lv piedāvā sarakstu ar skolām, kuru pastāvēšana un līdz ar to arī darbs pedagogiem, ir "zem Damokla zobena":

Lauku vidusskolas, kurās 10. klasē ir mazāk nekā 15 audzēkņu :

Zvejniekciema vidusskola

S. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola

Kasjauns.lv, LTV "De Facto", Foto: Evija Trifanova/LETA