Slavenā Bulduru dārzkopības skola stieg milzu parādos

Bulduru Dārzkopības vidusskolas (BDV) tālākā nākotne tiek apspriesta teju vai gada garumā, lai arī ir viss notiek sarunu līmenī, scenārijs jau skaidrs – visticamāk, BDV nonāks Jūrmalas pašvaldības īpašumā. Tas rada bažīgu skolas vadību, bijušos absolventus un esošos audzēkņus – vai tik pašvaldības solījumi nav tukšas runas?

Strādā ar zaudējumiem, sarucis arī audzēkņu skaits

Izglītības un zinātnes ministrija izdevusi informatīvu ziņojumu par BDV kritisko finansiālo stāvokli, proti, tā darbojusies ar aptuveni 43 tūkstoš latu zaudējumiem, arī audzēkņu skaits skolā pēdējo gadu gaitā būtiski sarucis, tas viss ir iemesls lēmumam, skolu nodot pašvaldības īpašumā. Skolas direktors gan skaidro, ka grūti teikt, kāpēc šāds lēmums tiek apspriests, taču ministrija to skaidrojot ar nelielo audzēkņu skaitu. Intervijā ar „Kas Jauns Avīzi” skolas direktors Aivars Griķis atzīst: „Savā laikā ir noteiktas koncepcijas, ka skolas, kurās ir 300 vai mazāk audzēkņi, jānodod pašvaldības īpašumā. Zem šī karoga viņi arī mēģina to bīdīt, bet matemātika viņiem klibo, jo pie mums mācās arī neklātienē un kursos, kopā ir 360 audzēkņu. Jebkurā gadījumā, intereses šobrīd ir par ko citu, kuram gan šobrīd interesē izglītība... Visam pāri spīd kāre uz naudu un mantu. Ja tas valstij savā laikā ir uzdāvināts, tad valsts nevar to visu izmētāt pa labi, pa kreisi kādam, kas mācēs ātro naudu uztaisīt,” teic Griķis.

Ministrija izvirza absurdas prasības

Taču īstais iemesls skolas nodošanai pašvaldības īpašumā varētu būt tieši finansiālais aspekts – skola strādā ar milzīgiem zaudējumiem. Izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, un tā kā skola veidota kā kapitālsabiedrība, tai ir jāpelna. „Šobrīd mēs veidojam mācību bāzi, kura ir dārga, ir mācību siltumnīcas, kuru uzturēšana arī ir dārgs pasākums. Tas viss arī veido mīnusus finansēs. Reāli mums jau kārtējo gadu nepietiek finansējuma, lai uzturētu visu bāzi, nav runa tikai par skolu. Skola ir kapitālsabiedrībā, un no mums prasa peļņu, ja mums pasaka – jūs nemākat saimniekot, jebkurš zemkopis varēs atbildēt – uz diviem tūkstošiem kvadrātmetru nekāda saimniekošana nesanāks, saimniecība sāk atpelnīt no hektāra,” teic Griķis.

Viņš uzsver, ka BDV netiek audzēta viena kultūra ar mērķi to notirgot, saimniecībā ir desmitiem kultūru, lai audzēkņi tās varētu iepazīt, mācīties. „Viss šis uzstādījums no ministrijas puses ir pilnīgs absurds – ierakstīt, ka tā ir mācību siltumnīca, bet prasīt, lai mēs te tagad taisītu biznesu,” atzīst Griķis.

Lai gan Jūrmalas pašvaldība sola par esošajām mācību programmām rūpēties arī turpmāk un par skolas likvidāciju nevarot būt ne runas, skolas vadību māc bažas, vai šie solījumi ir garants arī tālākā nākotnē. Jūrmalas pašvaldības priekšsēdētājs Gatis Truksnis norādījis, ka izskanējušajām bažām par mācību programmas slēgšanu neesot pamata, tieši otrādi – Jūrmalas domes deputāti ir pauduši atbalstu Latvijas lauksaimniecībai nozīmīgo dārzkopju un stādaudzētāju mācību programmu saglabāšanai un attīstībai. Direktoru bažīgu dara gan tas, ka grasās mainīt pirms daudziem gadiem pieņemto likumu par to, ka skola un tās kapitāldaļas nav atsavināmas un privatizējamas, gan tas, ka Jūrmalas pašvaldībai varētu nebūt intereses rūpēties par mācību programmām, kas pilsētai nekādu labumu nedod. Turklāt - nekas nav mūžīgs, to, ko sola tagad, nākot jaunai valdībai, var aizmirst.

„Teorētiski jau pašvaldība varētu skolu pārņemt, un tas pat būtu labākais variants, ja vien viss notiktu, kā solīts. Bet kas gan mūsu valstī notiek godīgi? Arī pašvaldību vadītājs nav mūžīgs – šodien tu esi, rīt tevi pārbalso. Ja šobrīd Jūrmalas Domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis saka – viss notiks, mēs nezinām, kas būs rīt, jo pārmantojamība jau nenotiek. Bīstamība ir arī tajā ziņā, ka nekas nav uzlikts uz papīra, tāpēc šo lēmumu nākotnē var izmainīt jebkurā laikā – ja šobrīd liekas, ka viss ir labi, nākamgad var pateikt – piedodiet, bet mums tas neiet kopā ar budžetu...” stāsta Griķis.

Viņš atzīst, ka risinājums varētu būt nodomu protokols, kur aprakstīts, ko katra puse apņemas izdarīt. „Tagad tas viss kā ar degunu iebakstīts mākoņos, katrs kaut ko sola, bet kā tad nesolīs – tuvojas vēlēšanas. Bet beigu beigās vēl pateiks – ziniet, nesanāca, un tā skola aizies pa burbuli,” bažījas Griķis.

Par skolas nākotni cīnīsies

Lai gan par pārņemšanu runas parādījušās jau pirms gada, BDV direktors atzīst – „Vienmēr esam bijuši nepakļāvīgi. Mums ir sava patstāvīga domāšana un tikko kāds mēģinās Bulduriem darīt pāri, esam gatavi par savu skolu iestāties. Mēs esam kā tāda mafija labā nozīmē, un tik vienkārši ar mums galā nevarēs tikt. Ministrija savā naivumā kaut ko lemj, un lai lemj – tas viņiem ir jādara, bet šiem lēmumiem ir jābūt saprātīgiem,” noteic Griķis.

Arī BDV bijušie audzēkņi apgalvo, ka skolas pārņemšanas process ir pārsteidzošs, un izmaiņas rādīs laiks, taču ir skaidrs – ja skola nonāks Jūrmalas pašvaldības īpašumā, nekas vairs nebūs kā agrāk. „Šī skola ir vēsturiska, ar savu bāzi, tur tiek sagatavoti labi speciālisti, un pārsteidzoši, ka valsts par to nedomā. Bulduru vidusskola ir kas īpašs, ja dome pārņems skolu, nez vai tā tiks saglabāta tāda, kāda ir bijusi,” atzīst skolas absolvente Laila Lāce.

Arī absolvents Vilnis Onkelis atzīst, ka skola ir ļoti laba, un tā ir teju vienīgā Latvijā, kur iespējams apgūt dārzkopja, florista un citas līdzīgas profesijas, taču tas, kādas pārmaiņas BDV sagaidīs, kad to pārņems Jūrmalas pašvaldība, rādīšot laiks.

Žurnālists Uģis Joksts, kas arī absolvējis BDV, piebilst, ka šajā sakarā diemžēl neko nevar darīt, un nav zināms, vai skolas pārņemšana nesīs labas vai sliktas sekas, taču viens esot skaidrs – ja par pārņemšanu runā, tātad kaut kas tur nav kārtībā.

Kasjauns.lv/ Foto: Rojs Maizītis