Kur studēt, lai iegūtais grāds neputētu skapī, bet būtu izmantojams?

Kā rāda statistikas dati, vidusskolas absolventu skaits šogad sasniedza 13,8  tūkstošus. To skaitu, kuri no šiem absolventiem turpinās mācības kādā no Latvijas augstskolām, visticamāk izdosies noskaidrot rudenī, taču, lai izdarītu pareizo izvēli, darba devēji jau tagad sniedz ieteikumus jauniešiem, kur studēt, lai iegūtais diploms būtu derīgs nākotnē.

Joprojām vajadzīgi inženieri; vidusskolēnu izvēle atšķiras

Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) dati liecina, ka darba devēju ieteiktākā Latvijas augstskola ir Rīgas Tehniskā universitāte, tai seko Latvijas Universitāte, Biznesa augstskola „Turība”, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte un citas.

Analizējot darba devēju pieprasījumu, manāma vairāku gadu ieilgusi tendence – darba tirgū joprojām visvairāk nepieciešami inženieri, IT speciālisti, uzņēmējdarbības speciālisti, komunikāciju tehnoloģiju speciālisti. Tām seko tādas profesijas kā grāmatvedis, sabiedrisko attiecību speciālists, būvinženieri, farmaceiti u.c. Taču par spīti pieprasījumam portāla Kasjauns.lv aptaujāto vidusskolas absolventu viedokļi atšķiras – vieni grib būt ārsti, citi joprojām izvēlas tādas profesijas, kurās jau šobrīd vērojama pārprodukcija, piemēram, ekonomisti, komunikācijas speciālisti, žurnālisti, tiesību un vadības zinātņu speciālisti.

Elīna no Kuldīgas izvēlējusies studēt uzņēmējdarbību un tirgzinības. Par spīti sākotnējai vēlmei studēt medicīnu, viņa sapratusi, ka konkurētspējīgāka profesija būs tieši uzņēmējdarbības speciālistam. Elīna izvēli izdarījusi tikai šogad, tieši pēc notikušajām Ēnu dienām, kad, ēnojot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāju Jāni Endziņu, nonākusi pie atklāsmes, ka uzņēmējdarbība viņai būs īstā joma. Lai gan šobrīd Elīnai vēl nav skaidrības, kuru no iespējamajām augstskolām izvēlēties, viņa dokumentus sniegšot tikai vienā no augstskolām.

Par spīti pārprodukcijai, izvēlas to, kas patīk

Savukārt rīdziniece Inga izvēlējusies komunikācijas zinātni, un stāsta, ka viņu nebiedē pārprodukcija šajā specialitātē. „Es visu vidusskolas laiku esmu gribējusi darboties reklāmas biznesā, tāpēc izvēlējos Latvijas Universitāti, kur to arī var apgūt. Zinu, ka katru gadu šo fakultāti pabeidz simtiem studentu, bet mani tas absolūti nebiedē, uzskatu, ka pašam jābūt aktīvam, jāmācās tā lieta, kas patīk un aizrauj, un tad arī par spīti pārprodukcijai darbs būs. Galvenais ir kļūt par izcilu speciālistu jomā, kas aizrauj un padodas. Neredzu jēgu mocīties, mācoties fiziku vai IT jomu, ja to neizprotu un tas nepatīk,” teic Inga.

Pēc vidusskolas uzreiz uz Angliju - augstskolai neredz jēgu

Vidusskolas posms noslēdzies, un Latvijas augstskolas piedāvā plašu studiju programmu klāstu. Ne visi vidusskolēni ir pārliecināti, ko vēlas darīt nākotnē, tāpēc studiju uzsākšanu nesasteidz.

12. klases absolvents Kārlis no Rīgas izvēlējies studijas neuzsākt, to pamatojot ar nelietderīgi izmesto naudu un zemo profesionālo līmeni Latvijas augstskolās, turklāt viņu jau gaidot darbs Anglijā. „Man nav tādas sekmes un zināšanas, lai ietu studēt arhitektūru, inženierzinātnes vai datoriķus. Visi apkārt skandina, ka šīs nu būs tās top nākotnes profesijas, tad kāda jēga iet par ekonomistu vai menedžeri, ja varu uzreiz tikt strādāt un pelnīt naudu ārvalstīs? Par studijām maksāt arī negribu, un pat nemaz nevaru, - tad jāņem kredīts. Man tas nav vajadzīgs. Ja nākotnē to papīru vajadzēs, tad arī iešu un studēšu, bet tagad neredzu nekādu vajadzību. Brālis jau strādā Anglijā vairākus gadus, arī mani sola iekārtot darbā, tāpēc augstskola ir pēdējais, par ko domāju.”

Mudina studēt inženierzinātni, lai gan 1500 tādu pašlaik sēž bez darba

Taču, neskatoties uz atsevišķu jomu speciālistu trūkumu, daudzi jaunieši vēl aizvien izvēlas mācīties tādās specialitātēs, kurās katru gadu „saražoti” vairāki simti speciālistu, bet darba tirgū visiem vietas atrast nav iespējams jau šobrīd.

Kā informē Nodarbinātības Valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis, joprojām reģistrēto bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību ir tieši ekonomikas jomu apguvušie. Interesanti, bet tam seko arī darba devēju tik ļoti cildinātie inženieri. Ar augstāko izglītību šobrīd valstī bez darba ir pusotrs tūkstotis inženieru! Vēl bezdarbnieku augšdaļā ir tie, kas augstāko izglītību ieguvuši direktora/vadītāja amatā, skolotāji, sabiedrisko attiecību speciālisti, juristi un uzņēmējdarbības speciālisti.

Savukārt vietnes Prakse.lv vadītājs Jānis Logins portālam Kasjauns.lv stāsta, ka jauniešiem, izvēloties studiju virzienu, noteikti vajadzētu ņemt vērā darba devēju ieteikumus, jo darba devējs ir tas, kurš jaunietim pēcāk maksās algu. Lai gan šobrīd topā esot tādas profesijas kā programmētāji, mārketinga speciālisti, projektu vadītāji, inženieri, Logins atzīst, ka ar pareizās augstskolas izvēli vien ir par maz, jo galvenais ir gūt praktisku ievirzi pie darba devēja.

„Jauniešiem ir iespēja uzrunāt tos darba devējus, kas atzinīgi izteikušies par viņu izvēlēto studiju programmu. Pārdomāta un uz darba devēju ieteikumiem balstīta studiju izvēle apvienojumā ar praktisku pieredzi ir pamats sekmīgas karjeras veidošanā,” teic Logins.

Viņš atzīst, ka pašlaik tās jomas, kurās tiek piedāvātas visvairāk prakses vietas, ir IT, mārketinga un komunikāciju sektors.

Lai gan joprojām vērojama izteikta tendence – jaunieši izvēlas studēt jomās, kurās jau tagad ir milzīga pārprodukcija, - Logins atzīst, ka katrs izvēlas to, kas atbilst viņa vēlmēm un talantiem. „Izvēloties profesiju, balstoties tikai uz pieprasījuma tendencēm, jaunietis tāpat nespēs šajā nozarē produktīvi strādāt un gūt piepildījumu, tā rezultātā tiktu palielinātas bezdarbnieku rindas, vai pārkvalifikācija. Katram dzīvē ir jāspēj atrast tā nodarbošanās, kas sniedz gandarījumu, jo labi speciālisti bez darba nepaliek nevienā nozarē.” Taču jauniešu vidū izteikto bezdarbu Logins skaidro ar nesamērīgajām vēlmēm, proti, jaunieši bez pieredzes bieži vien vēlas savām prasmēm neadekvātu atalgojumu, līdz ar to arī nespēj atrast darbu.

RTU uz vienu budžeta vietu ekonomistos startē 21 cilvēks

Pēc LDDK veiktās aptaujas datiem,  šobrīd darba devēju ieteiktākā augstskola ir Rīgas Tehniskā universitāte. Tās pārstāve Ilze Birzniece stāsta, ka studēt gribētāju skaits RTU nav mazinājies, par spīti tam, ka vidusskolu absolventu skaits ik gadus sarūk. Joprojām pieprasītākās studiju programmas ir arhitektūra un ekonomikas zinātne. „Liels konkurss ik gadu ir uz arhitektūras programmu, piemēram, pagājušajā gadā uz vienu vietu bija 6,5 studētgribētāji. Vēl ļoti pieprasītas ir studiju programmas būvniecības un datorzinātņu fakultātē. Ekonomikas fakultātes muitas un nodokļu administrācijas programmā pērn uz vienu vietu bija 21,5 cilvēku konkurss,” teic Birzniece.

Pieteikšanās studijām jau sākusies, Birzniece atzīst, ka arī šogad prognozējams, ka lielākā interese būs par arhitektūras, ekonomikas un datorzinātnēm.

Stradiņa universitātē pieprasītākā programma - Uzturs

Rīgas Stradiņa universitātes mārketinga nodaļas vadītājs Jānis Lejiņš stāsta, ka pieprasītākās studiju programmas RSU jau tradicionāli esot Uzturs, Fizioterapija, Ergoterapija, kurās pagājušajā gadā konkurss bija vairāk kā 8 cilvēki uz vienu vietu. „Pēdējos gados rekords pieder programmai Uzturs, kurā 2012. gadā konkurss bija 12 cilvēki uz vienu budžeta vietu.”

Arī Lejiņš atzīst, ka daudzi pēc vidējās izglītības iegūšanas joprojām izvēlas studēt tās profesijas, kurās Latvijā nav iespējams nodrošināt ar darba vietām visus augstskolu absolventus. „Jāņem vērā, ka jaunieši mūsdienās ir mobili, un savu iegūto izglītību var pielietot visā Eiropā. Tāpat ne katrs var būt IT speciālists, ārsts, vai inženieris. Mēs uzskatām ka skolu sistēma nav efektīva eksakto zinātņu mācīšanā, tas arī ir iemesls, kādēļ ir izveidojusies spēcīga sociālo un humanitāro zināšanu apgūšanas tradīcija,” uzsver Lejiņš.

Taču viņš uzsver, ka augstākās izglītības lielākā vērtība ir spēja domāt patstāvīgi, izvirzīt dzīvē mērķus un tos sasniegt.

LU topa augšgalā joprojām komunikācijas, tiesības un ekonomika

Savukārt Latvijas Universitātē pēdējos gados vispopulārākās studiju programmas bijušas Komunikācijas zinātnes, Datorzinātnes, Tiesību zinātnes, Ekonomika, Vadības zinības. „Vislielākais konkurss, ko ietekmē budžeta vietu skaits programmā, ir Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija, Moderno valodu un biznesa studijas, Starptautiskās ekonomiskās attiecības. Arī šogad plānojam uzņemt vairāk kā 3200 studējošo,” stāsta Latvijas Universitātes pārstāve Inta Jaunzeme.  

Viņa atzīst, ka nodarbinātības iespējas ir ļoti plašas, bet viss ir atkarīgs no jauniešu motivācijas, iegūtajām zināšanām, prasmēm un spējām tās pielietot. „Šodien jauniešiem jāņem vērā, ka situācijā pēc 3-5 gadiem, kad absolvēs augstskolu, darba tirgus var piedāvāt pilnīgi citas nodarbinātības iespējas. Tādējādi studiju izvēli LU vairāk saista ar jauniešu interesi par nozari un jomu, kurā iegūst noteiktas zināšanas un prasmes, kas dod plašākas nodarbinātības iespējas.”

Biznesa augstskola Turība sola - viņu studenti bez darba nepaliks

Šobrīd populārākās bakalaura studiju programmas Turībā esot Uzņēmējdarbības vadībā un Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība.

Kā stāsta augstskolas valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis, augstskolas absolventi veiksmīgi integrējas darba tirgū un gūst labus panākumus karjerā.

"Turības absolventu bezdarbnieku rindas ir vienas no mazākajām, salīdzinājumā ar citām lielākajām Latvijas augstskolām. Absolventi aptaujā norādījuši nozares, pielietojamas augstskolā iegūtās zināšanas. Daļa absolventu atzīmējuši, ka vienlaikus nodarbināti vairākos sektoros," teic Baumanis.

Viņš atzīst, ka jauno speciālistu veiksmīgu integrāciju darba tirgū veicina augstskolas programmās iekļautās prakses jau no pirmā studiju gada, kas dod iespēju jau studiju laikā sevi pierādīt potenciālajam darba devējam.

Par tendenci izvēlēties studēt profesijas, kurās jau tagad manāma pārprodukcija, Baumanis atzīst - "Jauniešu izvēli nosaka arī sabiedrības kopējās tendences, kas rāda, ka arvien vairāk jauniešu spēj sevi pilnveidot tieši humanitārajās zināšanās, mazinot jauno speciālistu skaitu tehniskajās zināšanās. Vienlaikus jāatzīmē, ka darba sludinājumi NVA un darba meklētāju lapās neliecina par šo jomu speciālistu pāprodukciju."

Kasjauns.lv/ Foto: Gatis Dieziņš, Baiba Aprāne/ LETA