Sabiedrība

Balodis: PVD ekipāžu skaits Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā tiks palielināts

Jauns.lv

No pirmdienas, 30.jūnija, Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ekipāžu skaits tiks palielināts, šodien Krāslavā tikšanās laikā ar atbildīgajiem dienestiem pavēstīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Balodis: PVD ekipāžu skaits Āfrikas cūku mēra skar...

Patlaban apsekošanu Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā veic astoņas PVD ekipāžas, bet no pirmdienas strādās 12 ekipāžas, paskaidroja Balodis.

Kā ziņots, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) nākamnedēļ valdības sēdē prasīs izsludināt ārkārtas stāvokli Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā, un tieši pēc PVD veiktās apsekošanas rezultātiem taps zināms, cik lielā teritorijā ārkārtas stāvokli varētu izsludināt.

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) brīdināja PVD pārstāvjus, ka lauku cilvēki varētu nelaist nepazīstamus cilvēkus savā īpašumā, un PVD darbiniekiem vajadzētu šādus gadījumus risināt pārrunu ceļā, nevis uzreiz piesaistīt policiju.

PVD Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus paskaidroja, ka PVD inspektori pārbaužu laikā saimniecībās ne tikai uzskaita un meklē cūkas, ņem analīzes, bet arī informē iedzīvotājus par to, kā izpaužas cūku mēris, kā izvairīties no apdraudējumiem, kā veikt dezinfekciju un kur un kā labāk iegādāties dezinfekcijas līdzekļus.

Kā ziņots, Balodis šodien arī izteicās, ka nebūtu prātīgi cerēt, ka ar līdz šim konstatētajām inficētajām mežacūkām un mājas cūkām epidēmija varētu izbeigties, jo, kā liecinot pieredze, ir ticams, ka varētu atrasties vēl kādi inficēti, bojā gājuši dzīvnieki.

Kā uzsvēra Balodis, viens no efektīvākajiem veidiem, kā apkarot mēra izplatību, ir piestrādāt, lai gaļa netiktu izvesta ārpus Āfrikas cūku mēra skartās teritorijas, un nozīmīga loma šajā procesā būs policijai, kam jāpārbauda izbraucošais transports.

Vakar jautāts, kā tiks kontrolēta situācija, ja Latgales zemnieki sāks izkaut cūkas un steigā realizēt gaļu, viņš norādīja, ka PVD sāks pastiprinātu tirdzniecības vietu kontroli.

"Nav izslēgts, ka gaļa var "aiziet" uz tirgiem ar citiem dokumentiem, bet PVD pastiprināti kontrolēs visas reģiona tirdzniecības vietas un mēģinās "izķert" jebkuru šādu gadījumu. Protams, gaļu var lietot uzturā, tomēr problēma ir gaļas pārstrādes atkritumi, kas ir ļoti bīstams mēra izplatības avots," iepriekš uzsvēra Balodis.

Kā ziņots, šodien zemkopības ministrs, kā arī PVD ģenerāldirektors un Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Andis Krēsliņš apmeklē Āfrikas cūku mēra skarto teritoriju, lai pārbaudītu, kā rit Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Krāslavas domē plkst.12 zemkopības ministrs tikās ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētāju Sandru Viškuri, PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadību, VMD, Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes Krāslavas rajona policijas iecirkņa, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona Krāslavas daļas pārstāvjiem.

"Jādara viss iespējamais, lai nepieļautu slimības ievazāšanu uz izplatību citos Latvijas novados, tālab svarīgi precīzi apzināt mēra skarto teritoriju. Visiem atbildīgajiem dienestiem jārīkojas operatīvi, efektīvi un cieši sadarbojoties. Ne mazāk svarīga ir operatīva aktuālās informācijas apmaiņa atbildīgo dienestu starpā," iepriekš norādījis Dūklavs.

Kā jau vēstīts, 26.jūnijā PVD Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim mežacūkām konstatējis Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtni. Tāpat klātbūtne apstiprināta trim mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā sešu kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju.

Slimības uzraudzības zona noteikta plašā teritorijā, kas atbilst platībai, kura jau kopš 2012.gada noteikta kā klasiskā cūku mēra inficētā teritorija, un tai jau šobrīd ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz dzīvām cūkām un cūkgaļu. Teritorijā nedrīkst ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas, notiek arī transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.

Inficētajā teritorijā iekļauti sekojoši Latvijas novadi - Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti - Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu - un divi Alūksnes novada pagasti - Pededzes un Liepnas.

Kā "Nozare.lv" norādīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, ja slimība izplatīsies, kas diemžēl ir ļoti iespējams, šādu zonu nāksies noteikt aizvien plašākā apmērā. "Lai gan par šo slimību zinājām jau sen un paspējām izstrādāt rīcības plānu, sērgas izplatība radīs ļoti lielus riskus gan zemniekiem, gan pārstrādātājiem, ja tādi būs inficētajā zonā," sacīja Balodis.

Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēts. Slimība nav bīstama cilvēkiem, tikmēr kaites skartajā fermā jāizkauj un jāsadedzina visas cūkas.

LETA