Saeimas komisija galīgajam lasījumam virza likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas

Likumprojekta otrajam lasījumam bija saņemti 17 priekšlikumi, un tie visi tika noraidīti.

Tostarp trešdien tika noraidīts deputātes Janas Simanovskas (P) priekšlikums, kas paredzēja konvencijas denonsēšans vietā Ministru kabinetam (MK) uzdot līdz 2026. gada 1. februārim sagatavot un Saeimai iesniegt izvērtējamu par Stambulas konvencijai pievienotās Latvijas deklarācijas tiesisko statusu, kā arī citu dalībvalstu deklarāciju piemērošanas praksi, un šīs deklarācijas atsaukšanas ietekmi uz konvencijas piemērošanu Latvijā.

Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) pauda, ka šis priekšlikums esot būtisks, jo pastāv viedoklis, ka konvencijai pievienotā deklarācija neesot spēkā. Tas, kā viņa norādīja, neesot taisnība.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka Juridiskais birojs jau 2023. gadā, kad tika ratificēta konvencija, norādīja, ka šī deklarācija nesaistīs pārējās konvencijas dalībvalstis, bet tas esot paziņojums pašai Latvijai. Viņa pauda, ka deklarācija ir spēkā, bet jautājums esot, kāds ir šīs deklarācijas juridiskais tvērums.

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja, ka deklarācija nav atcelta, tā juridiski ir spēkā esoša.

Kultūras ministrijas (KM) parlamentārais sekretārs Aleksandrs Kalējs uzsvēra nepieciešamību veikt kvalitatīvu un izsvērtu lēmumu jautājumā, kam ir neatgriezeniskas sekas. Viņš norādīja, ka KM nav aicināta uz nevienu no komisijas sēdēm, lai gan ministrija arī iesaistās vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna 2024.-2029. gadam īstenošanā. Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) vairākas reizes aicināja runāt par priekšlikumu, bet tad aicināja deputātus balsot par priekšlikumu.

Tāpat komisijas sēdē vārdu lūdza Latvijas Radošo savienību padome, kā arī centra "Marta" pārstāvji, pret ko iebilda komisijas priekšsēdētāja un opozīcijas deputāti, līdz ar to deputāti par vārda došanu balsoja un rezultātā organizācijām vārds netika dots.

Noraidīts tika arī Uršuļska priekšlikums, kas paredzēja uzdot MK sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās izvērtēt konvencijas denonsēšanas ietekmi uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, atbilstību starptautiskajām saistībām un iesniegt ziņojumu Saeimā.

Mūrniece norādīja, ka MK var veikt jebkādu izvērtējumu pēc savas iniciatīvas. Viņa norādīja, ka Stambulas konvencija tikusi īstenota kā politisks darījums, veidojot premjeres Evikas Siliņas (JV) valdību, kura, pēc Mūrnieces vārdiem, tagad acīmredzot jūkot ārā. Viņasprāt, visi iesniegtie priekšlikumi esot farss par šo likumprtu.

Tāpat komisija noraidīja Uršuļska priekšlikumu, kas paredzēja atlikt ĀM pienākumu iesniegt Eiropas Padomes ġenerālsekretāram paziņojumu par konvencijas denonsēšanu līdz ziņojuma izskatīšanai Saeimā.

Komisija noraidīja arī "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica priekšlikumu, kas paredzēja, ka ĀM var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu, kad ir saņemts atzinums no valsts drošības iestādēm, ka konvencijas denonsēšanas procesā nav konstatējami Krievijas dezinformācijas kampaņas elementi.

Mūrniece aicināja Jurēvicu pārdomāt priekšlikumu un to atsaukt, jo tas esot jūtīgs jautājums un parlamentā to uztverot kā valdošās partijas vēlmi vērsties pret politiskajiem oponentiem, iesaistot drošības dienestus. Tādu pašu aicinājumu izteica Edvards Smiltēns (AS).

Jurēvics piedāvāja priekšlikumu atsaukt, ja šī likumprojekta skatīšana netiktu virzīta steigā, tiktu atlikta līdz decembra otrajai nedēļai, kad būtu pieņemts valsts budžets, partijas sēstos pie galda, pārrunātu, kā šo jautājumu risināt. Šāds pats aicinājums - nesteigties ar likumprojekta virzību, izvērtēt konvencijas denonsēšanas sekas - komisijas izskanēja arī no Kalniņas-Lukaševicas un Edmunda Cepurīša (P).

Valsts drošības dienesta (VDD) pārstāvis, komentējot Jurēvica priekšlikumu, norādīja, ka VDD jau šobrīd pilda šādas funkcijas, līdz ar to tas neredz nepieciešamību veidot šādu papildu priekšnosacījumu. Arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāve norādīja, ka SAB nevarētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo drošības iestādēs jau ir izveidota sistēma, kā amatpersonas tiek informētas par drošības riskiem.

Sēdē tika noraidīts arī Zanes Skujiņas-Rubenes (JV) priekšlikums, kas paredzēja, ka ĀM var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu, ja vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.-2029. gadam noteiktie mērķi tiek sasniegti.

Līdztekus tika noraidīts Skujiņas-Rubenes priekšlikums, kas noteica, ka ĀM var paziņojumu par konvencijas denonsēšanu, kad Latvijā ir sasniegti konvencijas 1.pantā noteiktie mērķi.

Noraidīts tika arī Irmas Kalniņas (JV) priekšlikums, kas paredzēja to, ka ĀM var iesniegt paziņojumu par konvencijas denonsēšanu septiņas dienas pēc tam, kad likumu par šīs konvencijas denonsēšanu ir pieņēmis arī Ukrainas parlaments.

Smiltēns pauda, ka ir samulsis par šo priekšlikumu, un viņš esot saņēmis vairākus zvanus no Ukrainas politiķiem, kuri norādījuši, ka viņiem tiekot lūgts nosodīt Latvijas politiskos lēmumus, un tas nostādot Ukrainu ļoti neērtā pozīcijā. Smiltēns teica, ka Ukrainas pēdējā interese būtu iesaistīties "ideoloģiskās kaujās", izraisīt attiecību krīzes vienā vai otrā pusē. "Iesaistīt Ukrainu šajā jautājumā, manuprāt, ir totāli amorāli - viņiem no mums vajag ieročus, nevis Stambulas konvenciju," sacīja Smiltēns, aicinot Kalniņu priekšlikumu atsaukt.

Kalniņa norādīja, ka neesot aicinājusi Ukrainas politiķus nosodīt šo procesu, tas esot bijis Ukrainas parlamenta deputātu lēmums nosūtīt šādu vēstuli Latvijas parlamentam.

Kalniņa-Lukaševica, iesaisgtoties diskusijā, aicināja opozīcijas deputātus neizmantot Stambulas konvenciju "tilta būvēšanai" ar partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Viņa norādīja, ka, ja deputāti redz, kā veidot jaunu valdību, viņi to varot darīt, bet tāpēc neesot "jārauj" Latvija ārā no starptautiska dokumenta. Smiltēns norādīja, ka netiekot veidota jauna koalīcija, bet tas, ka Siliņas valdībā esot krīze, esot acīmredzami.

Sēdē noraidīts tika arī Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums, kas paredzēja paziņot par konvencijas denonsēšanu, kad ir saņemts un izvērtēts Venēcijas komisijas atzinums par Latvijas iespējamo izstāšanos no konvencijas.

Komisijas sēdē tika noraidīti arī vairāki "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšlikumi, kas paredzēja no likumprojekta izslēgt atsevišķus pantus.

Likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā plānots skatīt ceturtdienas Saeimas sēdē. Komisija lūgs grozīt neizskatīto 23. oktobra Saeimas sēdes darba kārtību, iekļaujot likumprojektu tajā kā pirmo darba kārtības jautājumu.

Kā ziņots, 23. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošie ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" un "Progresīvie".

Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.

Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un "Jaunās vienotības" frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.

Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.