Dzīve pēc nāves internetā jeb - kas notiek ar profilu, cilvēkam aizejot aizsaulē?

Interneta laikmetā, kad teju vai katram cilvēkam ir divas identitātes - reālajā dzīvē un virtuālajā - rodas loģisks jautājums – kas notiek ar cilvēka sociālo tīklu profilu pēc viņa nāves? Vai kādam pēc profila īpašnieka nāves ir piekļuve viņa kontam? Kas ir tie cilvēki, kas izmanto mirušā profilu arī pēc tam, kad īpašnieka vairs sen jau vairs nav?

Lai pārliecinātos par miršanas faktu, pieprasa miršanas apliecību

Pašmāju sociālās vietnes Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka mirušo cilvēku profili tiek dzēsti - neatkarīgi no tā, ko izvēlas tuvinieks. Bet, protams, vispirms gan administrācijai par miršanas faktu ir jāpārliecinās. „Tikko kā uzzinām, ka persona ir mirusi, profilu izdzēšam, bet to uzzinām vienīgi tad, ja par to mums paziņo tuvinieki, vai mirušās personas draugi. Taču viens paziņojums arī neko nedod, mums vajadzīga 100% pārliecība, ka persona tik tiešām mirusi. Ir bijuši gadījumi, kad lūdzam uzrādīt pat miršanas apliecību, jo nevar izslēgt varbūtību, ka kāds cilvēks vienkārši izlēmis ļauni pajokot,” teic Palkavnieks.

Jautājot, vai radiniekiem nav iespējas profilus saglabāt kā memoriālu un piekļūt profila informācijai, Palkavnieks stāsta, ka atmiņu profilus Draugiem.lv neveido, arī mirušās personas konta paroles netiekot izpaustas, jo profilā ir arī vēstuļu sadaļa, un radiniekiem vai draugiem nav jāredz tās saturs.

Taču nereti ir gadījumi, kad radiniekiem paroles ir pieejamas, jo tās tikušas saglabātas datorā, vai tās iepriekš izpaudis pats mirušais, - tad gan šādam profilam ir pieeja. „Uzskatām, ka tā rīkoties ir slikti, tāpēc arī paroles nevienam netiek izpaustas, un profils, ja par miršanas faktu mums paziņo, tiek dzēsts. Vienīgais, mēs dodam iespēju radiniekiem lejupielādēt mirušās personas publicētās fotogrāfijas,” atzīst Palkavnieks.

Lai gan ārvalstu sociālajos tīklos pat pieejama tāda iespēja, kā pirmsnāves vēstules atstāšana vai piemiņas profila izveide, Palkavnieks stāsta, ka ir dažādas kultūras, un katram ir cita izpratne par šo jautājumu. „Mums pat bija gadījums, kad viens uzņēmējs piedāvāja izveidot virtuālo kapsētu. No tā atteicāmies. Uzskatu, ka esam izvēlējušies optimālāko variantu, proti, profila dzēšanu.”

Facebook.com aplikācija – „Ja es mirstu”

Ārvalstu sociālajos tīklos iespējams veikt dažādas darbības ar mirušā kontu, piedevām, vēl dzīvam esot, tev ir iespējas noteikt, kas notiks ar tavu profilu pēc nāves. Turklāt piedāvāta pat iespēja jau dzīves laikā izveidot dažādus ierakstus, kas tiks publicēti tikai pēc nāves, tā radot interneta „pēcnāves dzīvi”.

Piemēram, Facebook.com piedāvā atsevišķu sadaļu, kas veltīta miršanas gadījumiem. Tajā iespējams veikt izvēli, vai saglabāt kontu kā piemiņu, tādejādi iespējams lejupielādēt konta saturu, vai padarīt to pieejamu vienīgi radiem un draugiem, kuri tajā var ievietot līdzjūtības un dalīties atmiņās.

Līdzīgi kā Draugiem.lv, arī Facebook.com pēc cilvēka nāves pasargā tā privātumu, tāpēc konta dati nevienam nav pieejami, un tiklīdz tas ieguvis memoriālo statusu, tas ir pilnīgi drošs un to vairs nevienam nav iespējas izmainīt.

Atverot „miršanas aplikāciju”, iespējams pat saglabāt pirmsnāves vēstuli, kura būs apskatāma taviem tuviniekiem, kad tevis vairs nebūs, kā arī apskatīt saturu, ko būsi atstājis aizejot. Pirmsnāves vēstuli var ievietot gan rakstiskā veidā, gan video formātā. Ir pat iespēja ierakstīt vairākus ziņojumus, kas profilā parādīsies tikai pēc cilvēka nāves.

Protams, pēc tuvinieku izteiktas vēlmes, mirušā profils var tikt dzēsts pavisam, šajā gadījumā profils un visa tajā ietvertā informācija tiks izdzēsta pilnībā. Bet arī te, līdzīgi kā Draugiem.lv, tiek ievēroti drošības pasākumi, un konts tiek dzēsts tikai tad, ja uzrādīta miršanas apliecība vai kāds cits dokuments, kas apstiprinātu, ka persona tik tiešām ir mirusi.

Twitter.com visu atstāj tuvinieku ziņā

Savukārt Twitter.com to, kas notiks ar tavu profilu pēc nomiršanas, ļauj izlemt ģimenes locekļiem, piedāvājot divas iespējas – kontu izdzēst vai nodrošināt ģimeni ar mirušā cilvēka twītu arhīvu. Taču arī līdzīgi kā iepriekš minētajos gadījumos, Twitter.com administrācija pārliecinās, ka persona tik tiešām mirusi, lūdzot uzrādīt saiti uz nekrologu - kopā ar informāciju par ziņotāja radniecību vai citu saistību ar mirušo, tādejādi novēršot gadījumus, kad kāds vēlas izspēlēt ļaunu joku.

Lai nu kā, dzīve pēc nāves eksistē – jāteic, vien internetā, ar dažādu aplikāciju palīdzību, kas ne vien saglabā un uztur miruša cilvēka interneta profilus, bet piedāvā iespēju izveidot ierakstu arhīvu, kas parādīsies tikai pēc nāves, tādejādi radot ilūziju, ka cilvēks joprojām atrodas starp dzīvajiem.

Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press