Mūziķis ar pulkvežleitnanta uzplečiem
Stalti formās tērpti vīri, ritmiska, pacilājoša mūzika – kad skatītāju priekšā parādās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestris, tad nevilšus iztaisnojas muguras un svinīgs noskaņojums pārņem pat visskeptiskākos klausītājus. Orķestra priekšgalā – pulkvežleitnants Dainis Vuškāns – mūziķis ar vērā ņemamu dienesta pakāpi un militāro pieredzi. Viņš ir namatēvs līdz šim vēl Latvijā nebijuša vēriena Militāro orķestru salidojumam, kas 5. un 6. jūlijā pieskandināja Rīgu un iekļauts „Rīga 2014” programmas tematiskajā līnijā „Brīvības iela”.
„Nedēļas nogalē Latvijā kopā spēlēs seši augsti profesionāli kvalificēti militārās mūzikas orķestri no ASV, Gruzijas, Nīderlandes, Vācijas un Norvēģijas. Tik liels militāro orķestru skaits vienlaikus Latvijā ir pirmo reizi brīvvalsts laikā. Klausītāju lielākais prieks būs defilē programmas. Tas būs saldais ēdiens, kas vienmēr patīk vairāk par visu citu. Koncerts notiks Ķīpsalas hallē, kur to varēs vērot amfiteātra sēdvietu izkārtojumā, un tas ļaus defilē figūras vērot no augšas,” stāsta Dainis Vuškāns.
Pulkvežleitnants uz tikšanos „Rīga 2014” birojā ierodas parādes formā un baltos cimdos. Viņš neslēpj gandarījumu par to, ka izdevies Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā Rīgā pulcēt tik kuplā skaitā ārvalstu kolēģus, un vēl jo vairāk – visi NBS orķestra dalībnieki ir muzikāli izglītoti – ar bakalaura vai maģistra grādu Mūzikas akadēmijā vai vismaz ceļā uz to. „Mūsu profesionālais līmenis ir atbilstošs mūsu ārvalstu kolēģu kvalitātēm,” saka Dainis Vuškāns, „mūsu dienesta pakāpes savā ziņā simbolizē to, ko spējam paveikt ārpus orķestra un kultūras sfēras.”
„Deviņdesmito gadu sākumā – tad, kad Nacionālo bruņoto spēku orķestris tikko sāka veidoties, – diezgan bieži viesojāmies ārvalstu rīkotajos militārās mūzikas festivālos un ar baltu skaudību skatījāmies, cik šie festivāli ir populāri, cik daudz publikas tie pulcē un cik atraktīvas ir ārvalstu militāro orķestru defilē programmas. Nu šis brīdis ir pienācis arī Latvijai. Starptautiskais Militāro orķestru salidojums tiek organizēts trešo reizi, bet iepriekšējās divas reizes tas rīkots Daugavpilī, nu pienākusi Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – kārta.”
„Man toreiz, tālajā 1984. gadā, ļoti paveicās, ka bija iespēja izmēģināt spēkus. Kā jau padomju gados, pēc augstskolas beigšanas bija darbu sadale, bezdarbniekos neviens nepalika, un man bija jādodas uz Kaļiņingradas apgabalu, kur nokļuvu šā apgabala štāba orķestrī. Tā tas viss sākās un turpinās joprojām,” stāsta NBS orķestra vadītājs.
„Deviņdesmito gadu sākumā – tad, kad Nacionālo bruņoto spēku orķestris tikko sāka veidoties, – diezgan bieži viesojāmies ārvalstu rīkotajos militārās mūzikas festivālos un ar baltu skaudību skatījāmies, cik šie festivāli ir populāri, cik daudz publikas tie pulcē un cik atraktīvas ir ārvalstu militāro orķestru defilē programmas. Nu šis brīdis ir pienācis arī Latvijai. Starptautiskais Militāro orķestru salidojums tiek organizēts trešo reizi, bet iepriekšējās divas reizes tas rīkots Daugavpilī, nu pienākusi Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – kārta.”
Pulkvežleitnanta Vuškāna ceļš uz NBS orķestra vadītāja godu sācies vēl pirms domas par militāro karjeru. Vispirms bijusi Ilūkstes mūzikas skola, kur mācījies akordeona spēli, bet vēlāk trompeti. Tam sekojusi vidusskola, bet pēc tam iespēja Maskavas Konservatorijā studēt Kara diriģentu fakultātē.
„Man toreiz, tālajā 1984. gadā, ļoti paveicās, ka bija iespēja izmēģināt spēkus. Kā jau padomju gados, pēc augstskolas beigšanas bija darbu sadale, bezdarbniekos neviens nepalika, un man bija jādodas uz Kaļiņingradas apgabalu, kur nokļuvu šā apgabala štāba orķestrī. Tā tas viss sākās un turpinās joprojām,” stāsta NBS orķestra vadītājs.
Viens no tādiem ir „Mehter” militārais orķestris Turcijā, kas joprojām eksistē, un tas ir vairāk nekā 2000 gadu sens orķestris. Šai mūzikas vienībai ir ļoti interesanta vēsture, savas tradīcijas, formas tērpi un repertuārs,” Dainis Vuškāns ir zinošs militārās mūzikas vēsturē.
„Agrāk Turcijā bruņotajos spēkos iesauca gandrīz uz visu mūžu – dienests ilga vismaz 25 gadus, kamēr nekļuvi vecs un slims. Tāpēc šīs karavīru dziesmas un marši, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir ļoti skumji, kā likums, pārsvarā minorā. Tie ataino smago Turcijas Osmaņu impērijas karavīru likteni – nepārtraukti karagājieni, atrašanās prom no dzimtenes. No „Mehter” orķestra savulaik Ludvigs van Bēthovens savas devītās simfonijas atskaņojumam aizņēmās lielās bungas, šķīvjus, timpānus un zurnu. Visi šie instrumenti ir palikuši simfoniskā orķestra sastāvā, izņemot zurnu, ko nomainījusi oboja. Šis nav vienīgais piemērs, kāpēc var teikt, ka militārās mūzikas iespaids uz simfonisko mūziku ir ļoti liels,” stāsta NBS orķestra vadītājs.
Tolaik tiek izdots izsaukums – „Pulcējieties zem latviešu karogiem!” un izveidoti pirmie bataljoni, kas pārtapa astoņos strēlnieku pulkos, un, kā katrā patstāvīgā vienībā pieklājās, bija savs orķestris. Un, ja ir savs nacionālais bataljons ar savu orķestri, tad ir vajadzīga arī sava mūzika. Tā latviešu kapelmeistaru vadībā tapa pirmās latviešu militārās mūzikas kompozīcijas. Tie bija ļoti elementāri latviešu tautasdziesmu pārlikumi marša, valša un polkas ritmā.
„Ja runājam par militārās mūzikas definīciju, mūzikas studijās to piemin diezgan reti. Definīcija skan šādi: militārā mūzika ir visa tā mūzika, ko spēlē militārs orķestris formas tērpos. Tas nozīmē, – mēs varam spēlēt rokenrolu, džaivu vai nopietnu lielās formas darbu, un tā automātiski kļūs par militāro mūziku,” skaidro D. Vuškāns, kliedējot priekšstatus, ka militārā mūzika ir tikai marši. Turklāt ir pietiekami daudz maršu, kas rakstīti civilajiem orķestriem dažādiem īpašiem svētkiem, piemēram, Gunāra Ordelovska marši Dziesmu svētku simtgadei.
„Visu NBS orķestra repertuāru var sadalīt divās lielās daļās – dienesta repertuārs, ko spēlējam ceremonijās no galvas, un otra daļa – koncertrepertuārs, ko spēlējam pēc notīm,” stāsta orķestra vadītājs.
NBS orķestri vienmēr redzam 18. novembra parādē un Dziesmu svētkos, bet arī bez šīm svinībām iekrājies gana daudz pasākumu, kas muzikālajam kolektīvam jau kļuvuši par tradīciju.
„Pirmkārt, mēs godinām pirmā Latvijas armijas kara orķestra izveides gadadienu, kas ir 6. februārī. Gandrīz katru gadu cenšamies februāra sākumā nospēlēt divdaļīgu koncertu kādā no Latvijas pilsētām. Par jauku tradīciju kļuvis 8. marta koncerts Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis”. Tur klausītāji mūs zina un gaida katru gadu. Tā ir savdabīga muzikāla dāvana ne tikai Siguldas, bet visām Latvijas sievietēm. Saskaņā ar jauno Aizsardzības ministrijas iniciatīvu 4. maijā nodrošinām kādu no militārajām parādēm Latvijas reģionos, 22. jūnijā Cēsīs pieminam Cēsu kauju gadadienu. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl.”
Intervija publicēta sadarbībā ar Rīga 2014 / Foto: Kaspars Garda
