Ekonomiste Līga Leitāne: 2026. gada budžeta optimisms kā reibums realitātē
No budžeta projekta sabiedrība un uzņēmēji sagaida reālās situācijas objektīvu atspoguļojumu. Vai budžeta projekts atspoguļo izpratni par situāciju tagad un tuvākajā nākotnē? Vai rodas pārliecība, ka rīkojamies adekvāti, vai esam novērtējuši riskus? Aizvien vairāk jāsecina, ka budžeta optimisms ir kā reibums. Reibums, kas nedod iespēju adekvāti novērtēt riskus un situāciju. Ja auto šoferis brauc reibuma stāvoklī, sekas bieži vien ir traģiskas.
Iemeslus, kāpēc valsts budžeta projekts ir tapis optimisma reibumā, var skaidri pamatot. Latvijas valdības iesniegtais 2026.–2028. gada budžeta projekts balstās uz Finanšu ministrijas optimistiskām ekonomikas izaugsmes prognozēm, kas paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu 2,1 % apmērā 2026. gadā un 2,2 % – 2027. gadā. Tomēr Eiropas Komisijas (EK) 2025. gada rudens prognozes ir ievērojami piesardzīgākas – attiecīgi 1,7 % un 1,9 %. Šī atšķirība ir būtisks signāls tam, ka valsts budžets ir sagatavots ar pārmērīgu optimismu, ignorējot riskus un reālo ekonomikas temperatūru.
EK skatījums ir skaidrs – Latvijas ekonomiku 2026.–2027. gadā sagaida lēnāks izaugsmes temps, augstāka inflācija pakalpojumu un pārtikas sektoros, kā arī pieaugošs budžeta deficīts, kas 2027. gadā var sasniegt 4,3 % no IKP. Budžetu balstot uz pārvērtētām izaugsmes prognozēm, rezultāts ir neizbēgams – sagaidāms, ka ieņēmumi būs mazāki par plānoto, izdevumi turpinās augt un deficīts kļūs vēl lielāks. EK gan brīdina, ka deficītu palielinās ne vien investīcijas, bet arī valsts ikdienišķo funkciju – atalgojuma, uzturēšanas izdevumu, administrācijas – sadārdzinājums. Latvijas budžetā šie tēriņi joprojām turpina augt, neraugoties uz ekonomikas sabremzēšanos.
Šāds budžeta projekts izskatās nepietiekami konservatīvs un rada pamatotus jautājumus par tā atbilstību fiskālajai disciplīnai. Tas vairāk atgādina vēlmju sarakstu, nevis rīku valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Lai izvairītos no situācijas, ka 2026. gada vidū nāksies steidzami samazināt izdevumus vai celt nodokļus, budžetu nepieciešams koriģēt jau tagad, balstoties uz reālistiskākajiem – EK datiem. Pastāv viedoklis, ka nulles budžeta izstrādāšana ir dārga un darbietilpīga, tomēr tā ļauj fundamentāli pārskatīt izdevumus un atbrīvoties no nelietderīgiem izdevumiem. Ja ekonomikas augšupejas un stabilitātes apstākļos ir pieļaujams būt optimistiskiem, tad ekonomikas sabremzēšanās apstākļos ir jāievēro piesardzība un laikus jāstrādā pie izdevumu samazināšanas.
Svarīga ir budžeta izdevumu pārskatīšana un samazināšana. Valsts pārvaldes izdevumi patlaban pieaug pārāk ātri, nesamērīgi ar ekonomikas iespējām. Ir būtiski samazināt birokrātiju, apvienot ministrijas, likvidēt dublējošas funkcijas un veicināt digitālu transformāciju, kas ļautu saimnieciski pārskatīt un samazināt administratīvos tēriņus. Tas nenozīmē taupību uz skolotāju, mediķu vai drošības iestāžu rēķina, tieši pretēji – reorganizācija ļautu resursus novirzīt no birokrātijas uz valstiski svarīgiem sektoriem.
Budžetam jābūt balstītam precīzās un skaidri noteiktās prioritātēs: drošība, izglītība, veselība, demogrāfija un ekonomikas izaugsme. Šobrīd proporcija starp šīm vajadzībām ir izplūdusi, un nauda tiek tērēta plaši, bet ne efektīvi. Lai nodrošinātu stabilitāti un izvairītos no pēkšņiem politiski nepopulāriem grozījumiem nākamgad, valstij būtu rekomendējama fiskālā rezerve vismaz 0,2–0,3 % apmērā no IKP.
Reālās situācijas izpratnes veicināšanai rekomendējams detalizēts visu izdevumu pozīciju izklāsts arī par tām pozīcijām, kas bijušas iestrādātas budžetā jau iepriekšējos periodos. Likumdevējs, izskatot budžeta projektu, redz jauno pasākumu, programmu informāciju, bet iepriekš apstiprinātās iestrādnes paliek neatklātas. Redzams tikai rezultāts – izmaksu palielinājums vai saglabāšanās iepriekšējā līmenī…
Kā reāls budžeta pilnveidošanas pasākums būtu atbildības pastiprināšana ierēdniecībā, kur prēmiju, piemaksu un balvu izmaksas būtu iespējamas tikai sasaistē ar noteiktiem nozaru attīstības rezultātiem. Kā vēl viens profilaktisks pasākums situācijas monitorēšanai ir likumdevēja lielāka uzraudzība budžeta izpildei un spējai ātri reaģēt. Vienlaikus jāievieš budžeta izpildes regulāra uzraudzība, lai spētu operatīvi un saimnieciski reaģēt uz ekonomikas dinamiku.
Pēdējos gados vērojama tendence – vietējo ekonomistu, uzņēmēju vai opozīcijas akcentētie viedokļi, brīdinājumi vai jautājumi netiek uzklausīti. Rīcība sekojusi tikai pēc ārēju ekspertu izteikumiem. Nākamā gada budžeta izstrādē tomēr nav ņemti vērā arī EK dati. Būtu pienācis laiks samazināt bāzes izdevumus un būtiski – birokrātiju, jo Latvijai vajadzīgs nevis uz papīra skaists, bet reālistisks un atbildīgs budžets. Valdība ir pārvērtējusi ekonomikas izaugsmes tempu un līdz ar to – arī sagaidāmos ieņēmumus. Tāpēc budžets labojams jau tagad – tā ir atbildība pret nodokļu maksātājiem un valsts finanšu stabilitāti. Šodienas optimisma reibums rīt var pārvērsties par fiskālo krīzi.
