Atkritumu vākšana un biļešu pārbaude: brīvprātīgo darba šarms vasaras festivālos
Vasara daudziem saistās ar mūzikas festivāliem, uz kuriem liela daļa cilvēku dodas atpūsties un baudīt mūziku, taču daudziem jauniem censoņiem festivāls ir iespēja nopelnīt nelielu kabatas naudu un tikt teritorijā par baltu velti. Tiesa gan, ne bez pūlēm – par to jāvāc atkritumi, jāpārbauda biļetes pie ieejas un vēl daudz citu darbu.
Darbs vasaras festivālos ir brīvprātīgs, un maldīgs ir uzskats, ka jauniešus nodarbina pazemojošos darbos - kā atkritumu vākšana un tualešu tīrīšana piespiedu kārtā. Jaunie cilvēki to izvēlas brīvprātīgi, turklāt krietni pirms pasākuma izturot nopietnu konkurenci, jo strādāt gribētāju nav maz. Galvenā motivācija – tikt festivāla teritorijā bez maksas un saņemt pusdienas, jo algu par šiem darbiem neviens nemaksā.
Turklāt, lai tiktu strādāt par brīvprātīgo festivālos, jāizpilda pagara anketa, atbilstot gana augstām prasībām. Dažādiem festivāliem, protams, dažādas prasības, piemēram, lielākajā un populārākajā Latvijas vasaras festivālā Positivus brīvprātīgajiem tiek pārbaudītas pat valodu prasmes un esošā darba pieredze. Savukārt Liepājā notiekošajā Summer Sound festivālā tik striktas prasības viss nav.
Laba pieredze, ko vērts izbaudīt
Studente Lita stāsta par savu pieredzi, strādājot kā brīvprātīgā festivālā Positivus Salacgrīvā. Viņa pirms diviem gadiem festivālā darījusi daudz dažādu darbiņu – gan pārbaudījusi apmeklētāju biļetes pie ieejas, gan vākusi atkritumus pasākuma teritorijā. „Bija jāuzraksta motivācijas vēstule, jāapraksta, kādos festivālos esi bijis un kādas ir valodu zināšanas. Ieeja toreiz bija bezmaksas, bet ēst par velti gan nedeva.”
Viņa atzīst, ka pieredze, darbojoties kā brīvprātīgajai festivālā, bijusi lieliska. „Tiesa, jārēķinās gan, ka komforta nekāda nebija – pieredzi izbaudīju, bet citus gadus gan došos apmeklēt festivālu kā atpūtniece.”
Tualešu tīrīšana un atkritumu vākšana - mīts
Festivāla Positivus organizētājs Ģirts Majors stāsta, ka par intereses trūkumu no brīvprātīgo puses sūdzēties nevarot, jo vairāk - tas aug no gada uz gadu. Taču Latvijas sarežģītās likumdošanas dēļ, brīvprātīgo nodarbināšana festivāla laikā neesot viegls process. „Darba inspekcija neatbalsta šādu brīvprātīgo nodarbināšanu, tāpēc mums šie cilvēki jāpieņem darba attiecībās un jāmaksā par viņiem sociālais nodoklis. Bet interese no brīvprātīgo puses ir liela, visus uzņemt nav iespējams, tāpēc ir salīdzinoši liels konkurss. Mēs arī izvērtējam tos cilvēkus un izvēlamies tādus jauniešus, kuri grib un spēj darīt, kā arī tādus, kas pie mums darbojušies jau iepriekšējos gados,” stāsta Majors.
Lielākā motivācija pieteikties kā brīvprātīgajam konkrēti festivālā Positivus esot iespēja socializēties ar citiem, satikt māksliniekus aizskatuvē, un, protams, atrasties pasākuma teritorijā bez maksas. Taču, balstoties uz citu gadu pieredzi, kad daļa brīvprātīgo izmantojuši iespēju tikt festivālā bez maksas, bet pēcāk tā arī pazuduši, nekādus darbus neveicot, ieviests drošības naudas iemaksāšanas princips. Proti, brīvprātīgais samaksā drošības naudu festivāla ieejas biļetes apmērā, un pēc pasākuma tā tiek atgriezta atpakaļ, tādejādi nodrošinot, ka izvēlētais brīvprātīgais palīgs tik tiešām arī veiks sev uzticētos darbiņus.
Jautājot par darba pienākumiem, Majors atzīst, ka tualešu tīrīšana un teritorijas vākšana Positivus festivālā nav brīvprātīgo pienākums, tas esot tikai mīts. Galvenokārt brīvprātīgie tiekot nodarbināti aizskatuvē, preses teltī, teritorijas iekārtošanā. Netīrākais darbs ir sauso atkritumu savākšana teritorijā, bet arī tas notiekot vien agri no rītiem, ne visas dienas garumā.
„Tā biļete nebija pūļu vērta”
Savukārt Elīna dalās ar pieredzi, strādājot par brīvprātīgo festivālā Summer Sound – „Pieteicos jau krietnu laiku iepriekš un strādāt tiku, kaut arī mana draudzene pieteicās vien nedēļu vēlāk, bet strādāt viņu nepaņēma. Mani pienākumi bija telšu pilsētas apkārtnes sakopšana, un varu teikt, ka ko tādu vēlreiz izbaudīt negribētu – ticiet man, tie pārdesmit ietaupītie eiro (toreiz vēl lati) par biļeti nav tā vērti, lai laikā, kad citi atpūšas, vāktu pudeles, pārtikas paliekas, un dažādas pretīgas lietas, par kurām pat negribas atcerēties. Jātīra bija arī tualešu apkārtne, protams, ne no iekšas, jo to darīja ar tehniska sūkņa palīdzību. Lai gan attieksme pret mums, brīvprātīgajiem, no vadības bija ļoti laba, iegūtie bonusi, manā vērtējumā, tomēr neattaisnoja darāmo.”
Arī Elīna teic, ka vairs nekad neiesaistītos brīvprātīgo darbā festivālos, taču pieļauj, ka pārbaudīt biļetes pie ieejas noteikti ir vismaz trīs reizes vieglāk nekā lasīt atkritumus.
Sazinoties ar festivāla Summer Sound rīkotājiem, izdevās noskaidrot, ka šogad festivāla teritorijā brīvprātīgie strādnieki nodarbināti netikšot, visus darbus veikšot algoti cilvēki.
Uz ārvalstu festivālu par baltu velti
Rīdziniecei Ilutai ir apmaksāts darbs, taču vasarās apmēram nedēļu izmanto, lai pastrādātu ārvalstu festivālā. Pagājušajā vasarā Iluta pieredzi guvusi Norvēģijā, festivālā tīrot apkārtni. Iegūtās emocijas un bonusi attaisnojuši visas cerības, tāpēc arī šogad viņa plāno kādu laiku pavadīt ārvalstīs, izbaudot festivālu gaisotni, tajā strādājot.
„Līdz šim mana pieredze strādājot festivālos ir bijusi tikai un vienīgi pozitīva. Uzskatu, ka jebkāda veida darbs festivālā ir tā vērts, jo tu gūsti iespēju tur atrasties un izbaudīt festivālu pilnībā bez maksas. Norvēģijas festivālā bija iespēja redzēt un dzirdēt vairākas pasaulē atzīstas grupas un mūziķus. Liels pluss bija arī tas, ka varēju apskatīt valsti, doties nelielās ekskursijās.” Iluta ne mirkli nenožēlojot savu dalību, strādājot festivālos, tā var gūt pavisam citu emociju gammu.
Ārvalstīs gan esot cita prakse, jo par paveikto darbu vienīgais bonuss nav tikai iekļūšana teritorijā bez maksas, papildus tam tiek sniegts atalgojums.
Darba devēju konfederācija šādu nodarbināšanu neatbalsta
Lai gan brīvprātīgā darbs vasaras festivālos jauniešiem ir lieliska iespēja, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Jūlija Vasiļjeva atzīst, ka šādu nodarbināšanu, kur rezultātā netiek sniegta samaksa, bet vien bezmaksas ieeja festivālā, nevarētu klasificēt kā brīvprātīgo darbu, bet gan kā nelegālu nodarbināšanu, tāpēc konfederācija to nevērtē pozitīvi, iesakot izvēlēties citas darba attiecību formas.