No bankām masveidā izņem naudu. Pirms 100 gadiem…
1914. gadā pašā vasaras vidū pamazām dzīve no rimtas miera dzīves pārkārtojās kara vajadzībām: ļaudis no bankām izņēma naudu, aizliedza degvīnu, notika kareivīgas demonstrācijas. Jūrmalā gan vēl negribēja ticēt draudošām briesmām – tur vazājās leijerkastnieki ar papagaiļiem un mērkaķiem.
Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes, un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.
Vazaņķi ar papagaiļiem un mērkaķiem tiranizē Jūrmalas vasarniekus
Kaut arī visi jau bija nobrieduši karadarbībai, daudzi tomēr nevēlējās pārtraukt atvaļinājumu un atstāt Jūrmalas vasarnīcas. Un viņus nesatrauca vis karapulku kustība pāri Eiropas valstu robežām, bet gan dažādi vazaņķi ar papagaiļiem un mērkaķiem uz pleca:
„Staigu muzikanti un „laimes lapiņu” pārdevēji, kurus tuvākajās stacijās vajā policija, tagad sākuši izkāpt tikai Slokā un tad nāk atpakaļ kājām uz Asaru pusi. Leijerkastnieku redz mazāk, toties ir daudz dažādu vazaņķu ar papagaiļiem un mērkaķiem. Nevarēdami citādi atgaiņāties no uzmācīgajiem vazaņķiem, vasarnieki tos sākuši uzrādīt lopu aizsardzības biedrībai, dēļ saukšanas pie atbildības par savu kustoņu mocīšanu un mērdēšanu badā.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 18. jūlijā)
Sievietēm beidzot atļauj slaucīt netīrās lokomotīves
Pirmais pasaules karš vīrus aizsauca karā un nu darbus, kurus miera laikā veica vīrieši, vajadzēja uzticēt sievietēm. Tā kā demokrātija, bet sievietēm maksāja mazāk. Dzelzceļa virsvalde laikam sprieda, ka vīrieši lokomotīves mazgā daudz rūpīgāk nekā sievieši:
„Sieviešu pieņemšana dzelzceļa darbā. Rīgas – Orlas dzelzceļš sācis dažu vienkāršu darbu izdarīšanai pieņemt arī sieviešus. Kā laikraksti ziņo, pirmā iecirkņa lokomotīvu pārzinis Minuts izkāris pie lokomotīvu šķūņa 2. verstē paziņojumu, ka lokomotīvu slaucīšanai un tīrīšanai tiekot pieņemtas arī sievietes par 60 kap. lielu dienas maksu. Sieviešu pieņemšana izskaidrojama ar to, ka strādnieki pie šī smagā darba nestājas pat par 85 – 90 kp. par dienu. Lokomotīves tāpēc netīras, kas traucē viņu izlabošanu un uzraudzīšanu ceļā.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 18. jūlijā)
Rīgā manifestē kareivīgi Krievijas cara atbalstītāji
1. pasaules karš cilvēkos atmodināja kareivīgas tieksmes. Tā Rīgā vairāki tūkstoši Krievijas impērijas atbalstītāju manifestējās, vēloties doties karot pret Vāciju:
„Patriotiska manifestācija notika Rīgā ap pus deviņiem vakarā. Apmēram 600 cilvēku liels ļaužu pūlis kailām galvām, nesdams pa priekšu valsts karogu un dziedādams valsts himnu devās pa Elizabetes ielu gar Vērmaņa dārzu. Te pūlis stipri pavairojās un aizgāja manifestēdams pa Marijas ielu, Pauluči (tagad – Merķeļa iela) un citām pilsētas centra ielām.
Gājiens pa Elizabetes ielu nonāca uz Marijas ielas pie franču konsula un ļaužu baram pieaugot devās pa Pauluči ielu uz Aleksandra bulvāri (tagad – Brīvības bulvāris) . Te pie Pētera 1. pieminekļa (tagad šajā vietā ir Brīvības piemineklis) manifestēdami apstājās, atsanēja valsts himna un saucieni krievu valodā „Lai dzīvo Serbija!” Pūlis tad (..) nogriezās uz Antonijas ielu. Še pūls bij pieaudzis līdz apm. 3000 cilvēkiem; pie angļu konsula nama atskanēja saucieni: „Lai dzīvo Anglija!” Bij dzirdami Austrijai naidīgi izsaucieni. Angļu konsuls apsveica manifestantu un pateicās. Nodziedājuši vēl valsts himnu, manifestanti devās uz pili, no kurienes pēc neilas uzkavēšanās devās uz ielu, kur atrodas vācu konsulāts. Te bij priekšā policija, kura demonstrantus pie konsulāta nepielaida. Visbeidzot pūlis saplūda Vērmaņa dārzā, kur mūzikas kapelei vairāk reižu bij jāatkārto valsts himna, pūlim līdzdziedot.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 18. jūlijā)
Masveidā no bankām izņem naudu
Panika un masveida neuzticēšanās bankām nav tikai jaunāko laiku problēma. Arī pirms 100 gadiem cilvēki rindām vien plūda, lai izņemu savus ieguldījumus no bankām un citām kredītiestādēm:
„Publikas uztraukums paredzamo starptautisko sarežģījumu dēļ arī Rīgā ir liels. Šis uztraukums parādās starp citu arī iekš tā, ka naudas noguldītāji pavairotā mērā izņem savus noguldījumus no naudas iestādēm. Kā mums ziņo, tad latviešu publika ir vēl samērā diezgan prātīga un mierīga. Naudas atprasītāji esot pa lielākai daļai vecas sieviņas, kuras izņemto naudu aizbāžot aiz zeķēm. Publikas bailes par noguldījumu drošību ir pilnīgi veltīgas. Tas sevišķi sakāms par latviešu naudas iestādēm, kuras, kā zināms, nav naudu aizdevušas pret vērtspapīriem vaj rūpniecības papīriem, bet gandrīz vienīgi pret drošām namu obligācijām un paļāvīgiem galviniekiem. Publika lai ievēro, ka nauda kasēs un bankās ir daudz drošāka, nekā pie pašiem, kur tā bieži pazūd vaj tiek nozagta.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 18. jūlijā)
Spriež par spirta tirdzniecības aizliegumu un krogu slēgšanu
Sākoties karam, Krievijas impērija uzsāka cīņas ne tikai ar vāciešiem un viņu sabiedrotajiem, bet arī ar alkoholismu. Par to liecināja preses ziņas no Latvijas pilsētām. Lūk, pāris tādu:
„Liepāja. Dzērienu pārdotavu slēgšana, Pilsētas valde griezusēs pie Kurzemes gubernatora ar telegrāfisku lūgumu slēgt pa kara laiku visas dzērienu iestādes Liepājā. Spirta un degvīna krājumi kroņa monopolpārdotavās iznīcināti.”
„Par Rīgas krogu slēgšanu pa visu kara stāvokļa laiku, kā dzirdams, iekustināts jautājums attiecīgās iestādēs. Pēdējo dienu piedzīvojumi pilsētā, kur kāds iereibis ļoti reta parādība uz ielām un priekšzīmīgā kārtība, kā arī noziegumu un huligānisma mazināšanās rāda, ka tam visam iedzīvotāji var pateikties tikai valdības rīcībai par krogu slēgšanu. Lai šādu kārtību un mieru arī uz priekšu uzturētu, dažas biedrības nodomājušas kolektīvi griezties pienācīgā vietā ar lūgumu, lai Rīgas krogus slēdz pa visu kara stāvokļa laiku, neizņemot pat pirmās šķiras viesnīcas, atļaujot tanīs tirgoties tikai ar ēdieniem un bezalkoholiskiem dzērieniem. Šādu teicamu nodomu iedzīvotāji ar lielāko prieku apsveiktu.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 25. jūlijā)
Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.
