Vai mums jābūt tiesībām uzzināt dzērājšoferu slepkavu vārdus?

2013. gadā smagā avārijā bojā gāja Jūrmalniece Daina Bute – lai gan bojā gājušās vārds izskanēja ne vienreiz vien, dzērājšofera vārds, kurš avāriju izraisīja, nav publiskots joprojām. Iedzīvotāji toreiz gan izteica sašutumu – kāpēc nevienam nav tiesību uzzināt vainīgā vārdu. Taču personas datus aizsargā fizisko personu datu aizsardzības likums, kurā noteikts, ka ikvienai fiziskai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

Likums sargā tos, kuri veikuši noziedzīgas darbības, jo noziedzīgu darbību veicēju datus drīkst apstrādāt tikai likumā noteiktas personas, noteiktos gadījumos. Tas liedz publiskajā telpā izpaust noziedznieku, dzērājšoferu un citu pārkāpēju vārdus, kaut iedzīvotāji pauduši nostāju – vārdus vajadzētu atklāt.

Kā teic Valsts Policijā, – kamēr notiek izmeklēšana, un aizdomās turamais nav tiesas priekšā atzīts par vainīgu, viņa vārdu izplatīt publiskajā telpā nedrīkst – tāda ir likuma kārtība.

Latvijas iedzīvotāji gan atbalstītu ideju par pieķerto dzērājšoferu vārdu publiskošanu, liecina kompānijas TNS šā gada jūlijā veiktā aptauja. 57% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem būtu par dzērājšoferu vārdu publiskošanu. Portāls Kasjauns.lv jautāja Valsts Policijā, cik šāda iecere ir reāla, un ko tas mainītu satiksmes drošības veicināšanā. Kā pastāstīja Valsts Policijas pārstāvis Dairis Anučins, šobrīd dzērājšoferu vārdu publiskošana nav iespējama, to nosaka likums, kas aizsargā personas datus. „Šāda situācija nav iespējama pēc pašreizējiem likumiem, kas nosaka, ka informācija par personu izmeklēšanas laikā nav izpaužama. Taču rodas jautājums – ko aptaujas dalībnieki darītu ar šiem dzērājšoferu vārdiem? Rīkotu linča tiesu?” teic Anučins.

Anučins gan atzīst – ja dzērājšoferu vārdu publiskošana patiesi būtu līdzeklis kā uzlabot dramatisko situāciju uz Latvijas autoceļiem, tad tāda sistēma jau sen būtu ieviesta, un tas darbotos, bet pagaidām šāda prakse neesot risinājums. „Tas gan vairāk izklausās pēc atriebības kāres. Protams, sēšanās pie stūres alkohola reibumā nav pieļaujama, jo šāds šoferis ir potenciālais slepkava, taču pat Satversmē ir teikts – neviena persona nav vainīga, kamēr to par tādu nav atzinusi tiesa,” uzsver Anučins.

Bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš jau vairākkārt izteicis viedokli, ka dzērājšoferu vārdu publiskošana ļautu uzlabot satiksmes drošību. Sarunā ar portālu Kasjauns.lv Zivtiņš atklāj: „Ja šo personu datu publiskošana izglābs kaut vienu cilvēku no nāves un sakropļošanas, tad tas ir jādara. Par šo jautājumu sākām diskutēt jau 2005. gadā, bet pašlaik neviens ar to negrib nodarboties.”

Zivtiņš teic, neskatoties uz to, ka Latvijā tiek stingri uzraudzīta fizisku personu datu aizsardzība, likumi rakstīti tādēļ, lai tos mainītu. „Mēs taču redzam, kas notiek uz ielām – katru dienu bojā iet kāds cilvēks. Dzērājšoferu vārdu publiskošana uzlabotu satiksmes drošību. To vajag nevis rīt, vai parīt, bet to vajadzēja jau vakar un aizvakar,” piebilst Zivtiņš. 

Kamēr citās valstīs presē atklāti tiek publicēti pat noziedznieku vārdi, mūsu valstī tos iespējams uzzināt vien pēc tiesas sprieduma. Personas datus aizsargā augstākajā līmenī, bet kā ar iedzīvotāju informētību par to, ka, iespējams kaimiņmājā mīt dzērājšoferis, kurš vairākkārt pieķerts, braucot reibumā, un gluži vienkārši spēj apdraudēt tavu dzīvību?

Kā stāsta Iekšlietu ministrijas pārstāvis Māris Krūmiņš, vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvus pārkāpumus izdarījušām personām nosaka Soda reģistra likums, kas nodrošina soda reģistrā esošo fizisko personu datiem piekļūt valsts un pašvaldības iestādēm.

„Informācija par krimināli sodītām fiziskām personām, tajā skaitā par personām, kuras ir sodītas par dzimumnoziegumiem un citiem smagiem noziegumiem, publiskošana normatīvajos aktos nav paredzēta,” teic Krūmiņš.

Tikmēr Valsts Policijas pārstāvis Anučins piebilst – „Lielākā daļa tiesas sēžu Latvijā ir atklātas, tur arī ikviens var uzzināt visus vārdus.”