Latvijai ir jauni "Vella kalpi". FOTO

„Trīs vīri kādreiz bija, hei, hei, hei, hei, hei!” kurš gan nezina šo leģendāro, vairāk nekā 40 gadu seno Raimonda Paula dziesmu no kinofilmas „Vella kalpi”?! Pirms 10 gadiem tā krāšņoja „Muzikālā teātra 7” (MT7) pirmo brīvdabas izrādi ar tādu pašu nosaukumu, un skatītāju bija tik daudz, ka daļa palika stāvam aiz vārtiem. Šovasar, atzīmējot veiksmīgas darbības jubileju, brīvdabas izrāžu līderis Latvijā atgriezies pie vella kalpu leģendas, solot, ka šis būs vērienīgākais uzvedums kompānijas pastāvēšanas vēsturē. „Hei, hei, hei!” Latvijas estrādēs izskan ar jaunu sparu, apvienojot tūkstošiem skatītāju, mīlētus aktierus un dziedātājus. „Aizvadītajos 10 gados daudz kas ir mainījies, arī mēs paši. Tāpēc šie „Vella kalpi” ir radīti pilnīgi no jauna!” ir lepns producents Aigars Dinsbergs.

Ja papēta, ko vēstīja interneta mediji 2005. gada vasarā, liels notikums bija brīvdabas žanra atgriešanās Latvijas pilsētu estrādēs. Tika pieteikts mākslinieku ansamblis ar Intaru Rešetinu, Gunāru Placēnu, Margaritu Vilcāni, Arti Robežnieku un Chilli priekšgalā. „Muzikālā teātra 7” producents Aigars Dinsbergs aizkustināts atceras, ka izrādi „Vella kalpi” (kopumā – septiņas) tovasar noskatījušies 60 000 cilvēku, kas nevienam pat pārdrošākajos sapņos nebija rādījies. No tiem 10 000 „Vella kalpus” noskatījās Ogrē, bet 8000 – Saulkrastos... „Kā vispār tik daudz var satilpt tajā estrādē?” vēl tagad ir izbrīnīts Dinsbergs, pirmizrādi atceroties visai kuriozā gaisotnē. „Kuldīgā, ieraugot milzīgo cilvēku pūli pie kasēm, palika bail, ko esam savārījuši. Kārlis Anitens, scenārija autors, redzot, ka skatītāji vairs nesatilpst estrādē, bet joprojām stiepjas gara rinda uz biļešu kasi, sabijās ne pa jokam. Kamēr viņš kaut kur nozuda, man rindā stāvētājiem bija jālūdz, lai viņi nepērk biļetes, jo tāpat netiks tālāk par vārtiem un izrādi neredzēs...” sākumu atceras producents.

Veiksmīgi atdzīvinātajam brīvdabas teātra žanram mēģināja sekot arī citi izrāžu veidotāji, tomēr „Muzikālā teātra 7” panākumi paliek nepārspēti, uzticīgos skatītājus Latvijas pilsētās priecējot ik gadu. Pērn tā bija izrāde „Bitīt’ rožu dārziņā”, iepriekš – „Robinsona dārgumi”, „Vienas vasaras ministrs”, „Septītās debesis” un citas.

Uz raudzībām – ar Rīgas atslēgu

„Šie „Vella kalpi” būs nopietns atskaites punkts mūsu teātra izaugsmei un misijai – pulcēt ļaudis labiem nodomiem. Apkārt pietrūkst labā, pietrūkst mīlestības, kas ir garaspēka galvenie avoti. Tāpēc jubilejas sezonā atkal iestudējam „Vella kalpus”, bet jaunās krāsās un skanējumā, jo tagad mēs vairs nedzīvojam turpat, kur pirms desmit gadiem. Tik daudz ir mainījies,” piebilst producents. Darbs, tāpat kā filma radīts, pēc Rutku Tēva grāmatas motīviem. „Ar šo darbu uz Latvijas un pasaules politisko notikumu fona pašlaik šķiet svarīgi paust pārliecību par mīlestības, vienotības un uzticības spēku. Kaut vai ar mēslu dakšām, bet ar sadošanos rokās var veikt lielus darbus!” izrādes idejisko noskaņu ieskicē Dinsbergs.

Lai gan šī scenārija autors ir Kārlis Anitens, materiāls veidots pilnīgi no jauna. Turklāt šajos gados Anitens kļuvis par profesionālu dramaturgu, tāpēc kāds gan tur brīnums, ka materiālu viņš vēlējies pilnībā pārrakstīt?! „Pirms desmit gadiem „Vella kalpi” bija melodramatisks mūzikls, šoreiz ir citāds formāts – dzīvespriecīga dziesmu spēle,” stāsta iestudējuma režisors Voldemārs Šoriņš. Izrādē dzirdēsim gan populārākās Raimonda Paula dziesmas no leģendārās kinofilmas (vai zinājāt, ka mūzika filmai bija jākomponē Imantam Kalniņam, taču kavēšanās dēļ pēdējā brīdī uzrunāts Raimonds Pauls, un viņš to izdarījis piecās dienās?!), gan daļu Raimonda Tigula mūzikas, ko komponists radīja pirmajai izrādei, kā arī dažas izrādē nebijušas dziesmas, kas pirms tam netikšot atklātas.

No pirmā iestudējuma komandas šajā darbosies četras mākslinieces – Jolanda Suvorova, Anna Šteina, Līga Robežniece un Zane Burnicka, taču ne tajās pašās lomās. Interesanti piebilst, ka, gatavojot un spēlējot izrādi pirms 10 gadiem, dziedātāja Līga Robežniece bija mazulīša gaidībās. Augustā beidzās izrādes, bet jau novembrī viņa pasaulē laida meitiņu, un izrādes radošais kolektīvs raudzībās ieradās kā jau pie „vella kalpa bērna” – jaundzimušajai pasniedzot zelta ķēdītē iekārtu Rīgas atslēdziņu. Līga atklāj, ka nu meita no šīs kaklarotas nešķiras, un tāpēc arī viņai ir iemesls ik dienu atcerēties savu piederību vella kalpu saimei.

Ar filmu nesacentīsies

Uzvedumu izspēlē 32 mākslinieki, kas ir līdz šim lielākais sastāvs, ar kādu MT7 devies izrādēs. Režisors Voldemārs Šoriņš uzsver, ka negatavojas sacensties ar filmu, „kurā ir cita dinamika, citi izteiksmes līdzekļi”. Līdzīga ir vien kopējā noskaņa, īpaši, ja ir runa par jauniešu pāriem. „Arī mums ir romantiskais pāris – Andris (Gints Andžāns) un Rūta (Vita Baļčunaite), kuru starpā virmo dvēseliskums. Vitālais un ķermenisko prieku pārstāvošais pāris – Ērmanis (Atis Ieviņš) un Lēne (Helēna Vasiļevska), kura mūsu izrādē ir valdzinoši valdonīga. Anna (Samanta Tīna) un Pēteris (Jānis Auzāns) – mazliet avantūristi un piedzīvojumu meklētāji. Tas ir pāris, kam patīk iet pa „naža asmeni”, kaislīgas attiecības, viņi ir latviski stalti, bet temperamentīgi,” ar galveno lomu atveidotājiem iepazīstina režisors. Izrādes sižets risināsies kara fonā, un gaisā virmos tā apdraudētības sajūta, ko nosaka kara apstākļi. Pārējās lomās iejūtas Juris Kalniņš, Ērika Eglija, Zigurds Neimanis, Akvelīna Līvmane, Atis Auzāns, māsas Legzdiņas, Kārlis Anitens, Aīda Ozoliņa, Anita Levša, Olga Stupiņa, Sergejs Ivanovs, Alberts Kivlenieks un citi. Bet Rīgas atslēgas un tādējādi arī Rīgas nākotnes loma šovasar uzticēta mūsu nākotnei – trim mazām, bet brašām meitenēm.

„Jaunie „Vella kalpi” ir stāsts par mīlestības un nodevības kolīzijām cilvēces vēstures garumā. Rīga un 17. gadsimts ir tikai sākumpunkts izrādei, bet patiesībā, kā paši saprotat, tas ir daudz plašāk, dziļāk un personiskāk katram no mums,” par topošo izrādi stāsta lugas autors-dramaturgs Kārlis Anitens. Viņš ir arī tērpu mākslinieks. Anitens, izvēloties gotiskā stila tērpus, uzsver, ka lugas un arī tērpu virsuzdevums ir parādīt, ka „Vella kalpu” stāsts par mīlestību un nodevību ir tikpat aktuāls arī mūsdienās. „Jau rakstot lugu, bija skaidrs, ka neveidosim autentiskus 17. gadsimta kostīmus, jo tā mēs sašaurinātu darbības laiku. Ar šo stāstu runājam par šodienu, tāpēc kostīmos apvienota pagātne, šodiena un nākotne. Lielākā daļa tērpu ir speciāli šūta un pasūtīta Londonā. Sadarbojāmies ar vairākām šūšanas darbnīcām, kas strādā Londonas teātriem,” stāsta dramaturgs un tērpu mākslinieks, neslēpjot to, ka sadarbība neesot bijusi viegla – piemēram, par māsas Veronikas (Zane Burnicka) kostīmu, kas izrādes laikā pārtaps, bijis nepieciešams sazināties pat 40 reižu. Kostīmi šoreiz ir citādāki, nekā Latvijā ierasts. „Tie ir provocējoši izaicinoši un ļoti krāšņi, ar mazliet gotisku pieskaņu, seno auru, bet vienlaikus – moderni un mūsdienīgi. Krāsās dominē melns, sarkans, balts, sudrabs un gaismu atstarojošie materiāli.” Īpaši izceļas zviedru karaļnama ļaudis, ko spēlē Jolanda Suvorova, māsas Legzdiņas un Alberts Kivlenieks.

Jaunie „Vella kalpi” tapuši ar vērienu. Režisora Voldemāra Šoriņa vadībā scenogrāfs Jānis Jansons radījis skatuvi trijos stāvos. Tā kā izrādes vairumā pilsētu sāksies pulksten 21, jau ap desmitiem Rīgas vaļņi ietīsies lāpu, uguns, dūmu un citu noslēpumaino Daniela Rebusa brīnumieroču plīvurā. Scenogrāfs Jānis Jansons atklāj, ka skatuves konstrukcijas izgatavotas no metāla, kas varot izturēt vēju un pat zemestrīci līdz piecām ballēm. „Darbība risinās pie pilsētas mūra jeb iekšvaļņa, un viss šis ļoti augstais mūris tiks apdzīvots. Tur būs gan klostera telpas, gan Samsona izsmalcinātais buduārs un, protams, kaujas ainas. Tieši šai izrādei piesaistīts labākais Latvijas pirotehniķis Ilmārs Āboliņš,” stāsta Jansons. Viņš atgādina, ka mūsu zemē bijuši izslavēti karotāji, un zviedri, lai iekarotu Krievijas teritorijas, karagājienos devušies tā, lai nebūtu jāiet caur Latviju, jo zināja, ka te dabūs pa mizu. „Ir pienācis laiks runāt par to, atcerēties mūsu tālo senču spēku, kas spēja gan uzvarēt un pastāvēt līdz pat mūsu dienām. Par to ir mūsu izrāde,” tā scenogrāfs.

GAIDĀM!

Izrāde šovasar vēl skatāma: Valmierā (1. augustā), Alūksnē (2. augustā), Madonā (9. augustā), Ikšķilē (15. augustā), Jēkabpilī (16. augustā), Bauskā (22. augustā), Kuldīgā (23. augustā).