Ķīnas spīguļi tērpos nebūs. Tautas dejotāji nolaiž tvaiku un samierinās ar simtgades svētku "Māras zemi"

Latvijas dejotāju saimē jau kādus pāris mēnešus virmo kaislības ap simtgades svētku deju lieluzvedumu „Māras zeme”. Brīžiem tas pat tika nolīdzināts līdz ar zemi. Tomēr nu izskatās tvaiks ir nolaists un dejotāji nomierinājušies.

Piekāpjas dejotājiem – viņiem nebūs jāpērk spīguļi no Ķīnas

Lielākos dejotāju protestus gan Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), gan Kultūras ministrija saņēma par mākslinieces Evijas Dāboliņas izstrādāto lieluzveduma dejotāju ieģērbu - tautas tērpu imitācijām, kurus bija plānots pašūdināt no Ķīnā iepirktā spīguļojošā neburzīgā poliestera. Tika izteikti iebildumi, ka šie tērpi ir neizteiksmīgas arheoloģiskās imitācijas un pēc svētkiem tos vairs nekur nevarēs izmantot. Tā būšot tikai lieka naudas izmešana. Tika lēsts, ka viena tērpa auduma iegāde un pašūdināšana varētu izmaksāt ap 80 eiro (15 000 dejotājiem tas izmaksātu ap 1,2 miljoniem eiro). LNKC vēlējās, lai pusi no šīs summas segtu pašvaldības, kuru paspārnē darbojas deju kolektīvi. Pret to vienotā frontē nostājās vietvaras, izplatot kopīgu paziņojumu, ka tās nedomā šim mērķim tērēt ne centu.

Pēc karstiem strīdiem un pārmetumu gūzmas uzklausīšanas, LNKC nolēma piekāpties un tagad meklēt „variantu B”, kā dejotājus ietērpt. Kādi šie jaunie tērpi izskatīsies, vai arī dejotāji izies ar savu kolektīvu tērpu kārtu, vēl nav zināms.

„Beidziet negatīvo kampaņu! Viss ir kārtībā!”

Bet šie nebija vienīgie pārmetumi, kurus izpelnījās „Māras zemes” horeogrāfija, scenogrāfija un mūzika, ko veidojuši mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš, scenogrāfs Reinis Suhanovs un režisors lmārs Seņkovs, veidojot dejas, skanot jau labu laiku atpakaļ sarakstīto grupas „Iļģi”, Raimonda Paula, Jura Kulakova un citu komponistu mūziku. Tika publicētas it kā Kultūras ministrijai izsūtītās vēstules (kura ministrija sakoties neesot saņēmusi), ka lieluzvedums atstājot drūmu, samākslotu, stīvu un pelēcīgu iespaidu, raisot pat asociācijas ar padomju laikā Maskavā uzstādīto Veras Muhinas skulptūru „Strādnieks un kolhozniece”.

24. janvārī notika LNKC, Kultūras ministrijas un deju kolektīvu virsvadītāju sanāksme, kura centās kliedēt negatīvās emocijas un nomierināt dejotājus. Pēc šīs sanāksmes Deju svētku virsvadītāja, horeogrāfe Zanda Mūrniece portālam Kasjauns.lv informēja: „Kultūras ministrijā 29 Latvijas deju apriņķu virsvadītāji sanāksmē veica deju lieluzveduma „Māras zeme” sagatavošanas procesa apspriedi. Lai profesionāli un kompetenti izvērtētu lieluzveduma atbilstību scenārijam, katrs virsvadītājs sniedza uz deju kolektīvu vadītāju un dejotāju aptaujām balstītu viedokli.

Aptauja liecina par vadītāju nedalītu uzticību radošajai komandai, tās profesionalitātei un uzveduma idejai. Diskusijā izskanēja atsevišķi profesionāli ieteikumi programmas pilnveidošanai. Virsvadītāji pauž atbalstu un gatavību strādāt profesionālā komandā, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību, kā arī deju lieluzveduma realizāciju. Latvijas novadu dejotāji atbalsta dalību uzvedumā un tajā piedāvātajās idejās.

Deju apriņķu virsvadītāji apliecina, ka izskanējušie negatīvie viedokļi nepauž deju nozares profesionāļu un dejotāju vairākuma viedokli. Tas atstājis negatīvu iespaidu uz nozares tēlu un prestižu, kā arī svētku sagatavošanas procesu. Aicinām pārtraukt šo negatīvo kampaņu un ļaut mākslinieciskajai grupai un visai dejotāju saimei gatavoties Deju svētkiem!”

Arī Kasjauns.lv aptaujātie deju kolektīvu vadītāji neizteica iebildumus pret “Māras zemi”.

Ādažu Tautas deju ansambļa „Sprigulītis” vadītāja Liene Kļaviņa portālam Kasjauns.lv pauda: „Mūs viss apmierina, mums viss patīk un viss ir kārtībā! Vienīgi mazliet apbēdināja tērpu izvēle, bet nu šis jautājums tiek risināts”. Savukārt Valmieras Tautas deju ansambļa „Gauja” vadītāja Evita Kaķīte – Brasa piebilda: „Es nepakļaujos muļķībām, kur tiek uzskatīts, ka visam jābūt patētiskām, padomju garā. Es esmu atvērta idejām un pieņemu „Māras zemi”. Protams, to dejosim”.

No Ķīnas spīguļiem izdevies atteikties

Tomēr vienu gan dejotāji ar saviem protestiem ir panākuši – nebūs spīguļojošie audumi no Ķīnas. Kāds Tautas deju ansambļa horeogrāfs Kasjauns.lv teica, ka daudzi dejotāju kolektīvu vadītāji, kuri atkarīgi no kultūras funkcionāru labvēlības baidās izteikties par stilizēto tautastērpu nepiemērotību un absurdumu. Tomēr profesionālajā vidē tiem tiek tika veltīta skarba kritika. Kaut arī LNKC vairās atzīt, ka audums tiks iepirkts Ķīnā, tas jau esot bijis nolemts. Kādā deju kolektīvu vadītāju seminārā skaidri un gaiši pateikts – audums tiks iepirkts Ķīnā.

Latvijas Universitātes Tautas deju ansambļa „Dancis” mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis  Kasjauns.lv atzina, ka viņam trūkst vārdu, lai izteiktu savu sašutumu par nu jau „no trases noņemtajiem” tērpiem: „Var daudz ko nosapņot, bet šajā gadījumā man trūkst vārdu, lai izteiktu to, kas man jāpiedzīvo Latvijas simtgades jubilejas gadā…”

„Man, protams, šāds tērps nav pieņemams. Pirmām kārtām tā ir Latvijas simtgade! Šādu eksperimentu, jau var taisīt, bet ne jau lielajā svētku deju lieluzvedumā stadionā.  Būtu pieņemams, ja horeogrāfi, idejas autori savu jaunradi un domu lidojumu, savu skatījumu uz kustību, deju kā tādu demonstrētu kādā citā blakus pasākumā, bet ne jau deju lieluzvedumā, stadionā.

Tika teikts, ka jaunos tērpus varētu apmaksāt pašvaldības, bet mans kolektīvs jau nav pašvaldības pakļautībā, mēs esam kultūras biedrība „Juventus” pie Latvijas Universitātes. Kas tad man tos tērpus apmaksās, pie kā man iet un prasīt naudu? Un tādi jau mēs neesam vienīgie. Vai tas nozīmē, ka „Dancis” automātiski  ir atstādināts no Deju svētkiem?”

Savu neizpratni par ieplānotajiem „Māras zemes” tērpiem pauda arī VEF Kultūras pils Tautas deju ansambļa „Rotaļa” mākslinieciskais vadītājs Gints Baumanis: “Šiem tērpiem ļoti nepiekrītu. Mūsu tautastērpus jau nevar sakārtot ar Ķīnā apdrukātu audumu. Šis deju lieuzvedums nebūtu tas gadījums, kad visa Latvija jāietērpj vienādos tautastērpos. To naudu, kas tiem paredzēta, būtu jāatvēl, lai tautastērpu kārtu sakārotu lauku deju ansambļiem, kuriem bieži vien ir tikai viena vai divas tērpu kārtas. Taisni šie tautastērpi ir mūsu nacionālais dārgums, nevis Ķīnas audumi, kas apdrukāto ar spīdīgām lentītēm!”

Arī Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete par tiem uzdeva vairākus jautājumus: „Valsts simtgades deju uzveduma stilizētais ietērps rada virkni jautājumu. Ne tikai man, Kurzemes tautastērpu ekspertei, bet arī tiem, kas atsaukušies uz aicinājumu „Katram savu tautastērpu”:

* Ar ko gan šis safantazētais „arheo-etno” brīnums ir labāks par neskaitāmiem iepriekšējos gados mākslīgi radītajiem, kas atkal un atkal tiek saražoti īslaicīgai (toties dārgai) lietošanai?

* Kur un kādiem nolūkiem šos stilizētos tērpus izmantos pēc simtgades pasākuma? Vai tiešām pastāv kāda cerība pēc svētku uzveduma tos uzdot par “kārtējiem tautastērpiem”, kam lemts jaukt izpratni par latviešu tradicionālajām vērtībām?

* Vai tad ir vēl svētāki un saudzējamāki jēdzieni par latviešu valodu un latviešu tautastērpu, kas simts gadus ir visu mūsu kopējā asinsrite un lepnums ? Kā vārdā tos provocēt, deformēt, pārveidot?

Ja tik nozīmīgiem svētkiem radīts deju uzvedums jādekorē ar latvisku iezīmju stilizācijām „poliestera izpildījumā”, tad šī iecere noteikti prasa nopietnu un publisku skaidrojumu no uzveduma autoru puses. Šajā deju stāstā iesaistīti taču būsim mēs visi – izpildītāji, darinātāji, finansētāji un skatītāji. Ko tad galu galā rādīsim sev un pasaulei – Latvijas simtgadi vai tās stilizāciju?”

„Māras zemes” horeogrāfija: „Dziesma manai dzimtenei”

Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Makare/LETA, Ieva Čīka/LETA