Vai ar dronu drīkstu izspiegot kaimiņus? Valstī pošas stingrāk regulēt dronu lietošanu
Bezpilota lidaparātu mūsdienās var iegādāties katrs. Apgūt iemaņas šī agregāta lidināšanai ir salīdzinoši viegli, turklāt šobrīd modīgi ir tam klāt piestiprināt arī foto/video kameru, tādējādi ar dronu esam ieguvušu nebijušu iespēju ielūkoties, kur vien sirds kāro.
No militārajām kaujas mašīnām mantotā tehnoloģija ir visnotaļ veiksmīgi komercializēta un šobrīd tiek īpaši plaši pielietota arī kino un mūzikas industrijā. Atsevišķas kompānijas pat paziņojušas par vēlmi izmantot dronus kā kurjerus, piegādājot preces. Bet lidināt tos savam priekam var arī vienkārši amatieri-entuziasti.
Tomēr plašā dronu pieejamība sagādā īstas galvassāpes valsts drošību sargājošajām iestādēm – dronus debesīs ir grūti identificēt un pārtvert.
Tikpat grūti ir noskaidrot arī bezpilota lidaparātu vadītāju patiesos nodomus. Medijos ik pa laikam parādās ziņas par neatpazītiem droniem, kuri, lidinoties netālu no lidostas, apdraud drošību. Nopietni šķiet incidenti, kuros droni, spriežot pēc aculiecinieku teiktā un oficiālās informācijas, lidinājušies virs cietumiem, militārajiem objektiem un dažādiem politiski nozīmīgiem pasākumiem.
Droni virs cietuma un virs NATO sanāksmes
Šādu incidentu netrūkst arī Latvijā. Pagājušā gada oktobrī portāls Kasjauns.lv, atsaucoties uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP), ziņoja, ka bezpilota lidaparāti apdraud drošību cietumos. Personas no ārpuses ar tiem mēģina ieslodzītajiem piegādāt aizliegtas lietas un veic cietumu novērošanu.
Pagājušā gada aprīlī nezināmas izcelsmes sākotnēji neidentificēts drons tika fiksēts arī virs augsta līmeņa NATO virsnieku sanāksmes “Allied Reach 2016” kultūras namā “Ziemeļblāzma”. Lidaparāts iemanījās pacelties virs nama - par spīti pamatīgajiem drošības pasākumiem. Tas pārsteidza militāro policiju un klātesošos. Par šo notikumu vēstīja arī TV3 raidījums “Nekā personīga".
Nedraudzīgas valsts spiegs vai vietējie entuziasti? Gadījumā ar NATO sanāksmi, bruņotajiem spēkiem sadarbojoties ar Drošības policiju, drona īpašnieks tika identificēts un noskaidrojās, ka satraukumam nav pamata. Taču nav grūti iedomāties pretēja scenārija iespējamību.
Likums pagadām neļauj notriekt dronu
Droni mēdz sagādāt bažas arī privātpersonām. Savulaik popularitāti internetā izpelnījās video, kurā redzams, kā prasmīgs mednieks ar medību bisi notriec savā privātīpašumā nelūgtu dronu:
Jājautā, vai privātpersonai šādi rīkoties ir atļauts? Kā ar bezpilota lidaparātiem drīkst rīkoties valsts iestādes?
IeVP priekšniece Ilona Spure skaidroja, ka cietumi ar bezpilota lidaparātiem cīnoties ar sev pieejamām metodēm, taču atzina, ka, saskaņā ar pašreizējo likumdošanu, cietumu darbiniekiem nav tiesību notriekt šādu lidaparātu, kurš acīmredzot ir kādas personas īpašumā.
Kopumā šķiet, ka parocīgā un praktiskā bezpilota lidaparātu tehnoloģija cilvēku vidū tiek apgūta ātrāk, nekā tiek izstrādāti to regulējošie likumi un normas.
Un jautājumu saistībā ar šo tēmu ir daudz: kur un kā drīkst lidināt dronu? Vai ar to drīkst ielidot privātīpašumu teritorijās, planēt virs tiem? Vai drīkst apciemot militārus objektus? Vai ir atļauts fotografēt, filmēt un ievākt datus par privātpersonām, piemēram, filmēt dzīvoklī vai mājā notiekošo caur logu (visai parocīgi garnadžiem)?
Jāgaida Eiropas Savienības norādes
Lai noskaidrotu, kā šobrīd Latvijā tiek regulēts bezpilota lidaparātu jautājums, portāls Kasjauns.lv vērsās pie Civilās Aviācijas aģentūras (CAA).
CAA preses pārstāve Elīna Millere skaidro, ka šobrīd bezpilota gaisa kuģu darbību Latvijā regulē likuma “Par aviāciju” 47.pants un uz tā pamata izdotie 2016.gada 22.novembra Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.737 “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi”.
“Minētajiem MK noteikumiem ir pārejas regulējuma raksturs, lai pēc iespējas sekmētu bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību līdz Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma izstrādāšanai un pieņemšanai. Līdz ar to MK noteikumi Nr.737 ir pirmais solis virzībā uz visaptveroša regulējuma izstrādāšanu Latvijā un nosaka pamatprincipus, kas jāievēro,” papildināja Millere. Uz jautājumu, vai privātpersona savā privātīpašumā dronu drīkst notriekt ar, piemēram, beisbola nūju, atbilde pagaidām izpaliek.
Par tiesībām uz privātumu lems Tieslietu ministrija
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ieceri, ES līmeņa regulējumu kopums varētu tikt pieņemts līdz 2017.gada beigām, tad arī varēšot gūt ieskatu par nākotnes Latvijas nacionālā regulējuma tvērumu un detalizāciju.
Paredzēts, ka tiks izstrādāts tiesiskais regulējums arī par jautājumiem, kas skar privātuma un personas datu aizsardzības aspektus. Tas tiks darīts ciešā sadarbībā ar Tieslietu ministriju un tās padotības iestādi – Datu valsts inspekciju, kuras tiešā kompetencē ir jautājumi par privātumu un personas datiem un to apstrādi.
Šobrīd datu apstrāde (piemēram, filmēšana, fotografēšana), arī izmantojot dronu, ir pakļauta Fizisko personu datu aizsardzības likumam un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem. Atbilstoši likuma 7.pantam, fotografēt un filmēt citas personas ir atļauts tikai ar šo personu atļauju.
Ne tuvāk kā 50 metrus no privātīpašuma
CAA arī vērš uzmanību MK noteikumu 13.punktā definētajām pamatprasībām drošam attālumam, veicot lidojumu ar dronu. Konkrētas norādes skar vien lidaparātus, kuru kopējā pacelšanās masa pārsniedz 250 gramus. Lidināt tādu dronu drīkst ne tuvāk kā 50 metru attālumā no lidojumā neiesaistītajām personām un īpašuma uz zemes.
“Turklāt patlaban bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumu vai pārvietošanās piespiedu pārtraukšana ir regulēta tikai militārām vajadzībām, precīzāk, Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem (NBS),” informē CAA pārstāve.
Arī šī brīža likumi ļauj sodīt dronu īpašniekus
“Attiecībā uz bezpilota gaisa kuģa lidojumiem virs privātīpašumiem un to tiešā tuvumā, būtu jāizvērtē bezpilota gaisa kuģa radītais apdraudējums un jebkādas novēršanas darbības jāveic pēc samērīguma principa, piemēram, jāziņo policijai, ja ir aizdomas par prettiesisku darbību,” stāsta CAA pārstāve.
Šobrīd vispārīgā veidā dronu pilotu darbību regulē MK noteikumu Nr.737 4.punkts. Tajā teikts: “Bezpilota gaisa kuģa lidojumus veic tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, privātumu vai mantu, lidojumu drošumu un drošību, nenodarītu kaitējumu videi, kā arī neapdraudētu valsts aizsardzības un drošības intereses.”
Savas kompetences ietvaros, veikt nepieciešamās darbības, lai identificētu un sodītu pārkāpēju var Valsts policija vai Pašvaldības Policija.
