Šogad milzīga sēņu raža. Kur ir Latvijā labākās sēņu vietas?
Tuvojoties brīvdienām, liela daļa cilvēku asina nažus un gatavojas doties sēņot. Šogad sēņu raža ir īpaši liela - par to liecina gan pilnie baraviku grozi, gan atzīst arī sēņu pētnieki. Siltais un mitrais laiks radījis izdevīgus apstākļus, lai mežos sēņu šogad pietiktu visiem.
Karstā vasara aiz muguras, un jau otro nedēļu pēc kārtas Latvijā daudzviet līst lietus, saglabājot zemē mitruma līmeni. Tas radījis ideālus apstākļus sēnēm, kuras šogad sastopamas it visur Latvijā. Sēņu daudzums atkarīgs no laika apstākļiem, un sinoptiķi tos šoruden sola sēnēm īpaši labvēlīgus – rudens būs ļoti lietains un mitrs, īpaši septembris.
Vēl esot tikai sākums, bet pēc novērojumiem var droši teikt – šogad sēņu būs daudz, apstiprina Daugavpils universitātes studiju un pētniecības centra „Ilgas” pārstāvis un sēņotājs Arvis Soldāns. Viņš atzīst, ka Latgales pusē sēņu vēl esot pamaz, bet tas esot laika apstākļu dēļ – jo šajā novadā pēdējās nedēļās novērots vissausākais laiks. „Tas, cik daudz un ātri mežos parādās sēnes, ir atkarīgs no siltuma un mitruma līmeņa. Bet, domājams, šogad būs sevišķi liela raža,” teic Soldāns.
Baravikas meklē skuju koku mežā
Jautājot, kur tad ir visvairāk sēņu, Soldāns skaidro, ka nav viena konkrēta reģiona, kur sēņu būtu visvairāk. Tas atkarīgs no meža kvalitātes un laika apstākļiem šajā reģionā. Tikpat labi vienā pagasta mežā vietām var būt daudz sēņu, bet vietām - nevienas. Tāpēc vienas receptes nav, un katram kaislīgam sēņotājam jau ir savas iemīļotākās vietas, kuras ne vienmēr gribas atklāt. „Sēņu daudzumu nosaka meža kvalitāte, un tas, kādi koki aug konkrētajā mežā. Vietās, kur pirms pieciem gadiem bija izcila sēņu raža, tagad var nebūt nevienas pašas sēnes, jo mežs izstrādāts, veidojušies izcirtumi, kur sēņu praktiski nav,” stāsta Soldāns. Taču baraviku mīļotājiem viņš iesaka apmeklēt egļu un priežu mežus, jo tur šo sēņu būs visvairāk.
Bagātīgā sēņu raža Rīgas Centrāltirgū
Šogad izteikti labs sēņu gads. Bez tām nepaliks neviens, sola sēņu eksperti.
Daudz sēņu Cēsu pusē, Kandavā un Mālpilī
Par sēņu daudzumu priecājas arī mikoloģe un Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele, atzīstot, ka, pateicoties siltajai vasarai un šā brīža siltuma un mitruma pakāpei, sēņu mežā ir izteikti daudz. Taču to, cik ilgi meža veltes varēsim lasīt, paredzēt nevarot neviens – viss atkarīgs no salnām. „Ja salnas uznāks jau septembrī, tad sēnes ātri vien nosals. Arī sausums nav sevišķi labvēlīgs. Bet sēnes nav atkarīgas no kāda konkrēta gada laika, pats galvenais ir mikroklimats. Dažas sēnes var sastapt pat atkušņa laikā, ja ārā ir pietiekami silts,” stāsta Dāniele.
Tāpat arī viņa neuzņemas atklāt tās vietas, kur sēņu visvairāk, jo tas neesot tik vienkārši nosakāms. „Nav izteiktu reģionu, kur sēnes augtu visvairāk, taču Dabas muzeja apmeklētāji stāsta, ka šogad liela sēņu raža meklējama Cēsu pusē, Mālpilī un Kandavas mežos. Bet nevar teikt, ka pilnīgi visos Cēsu novada mežos būs daudz sēņu – visa pamatā ir konkrētās vietas mikroklimats. Arī tas, cik daudz sēņotāju tur jau paspējuši pabūt.”
Dāniele stāsta, ka meža izcirtumos gan sēnes nav ko meklēt, jo pārsvarā cilvēku iecienītās ir mikorizas sēnes – gailenes, baravikas, bērzlapes, apšu bekas, un šīs sēnes aug tikai koku tuvumā.
Arī Mikologu asociācijas biedre Ligita Liepiņa stāsta, ka sēņu daudzums atkarīgs no meža, un tajā augošajiem kokiem. „Klasiski pirmās jau ap Jāņiem parādās gailenes un ar atelpas brīžiem ražo līdz septembra vidum, bet čigānenes līdz pat novembrim. Tās ir mikorizas sēnes, un lai tās veidotos, ir vajadzīgs dzīvs koks. Sēnes ir specializējušās – priežu bekai vajag priedes, egļu baravikai - egles, tas attiecas arī uz apšu bekām un bērzlapēm. Tad nu var nojaust, ka sēņu raža atkarīga no meža tipiem, līdz ar to bez baravikām neviens nepaliks,” teic Liepiņa.
Ja sēnes nepazīsti – nelasi tās, lai pasargātu sevi no saindēšanās
Katru gadu mediķiem rūpes sagādā neprasmīgie sēņotāji, kuri, sēnes nepazīstot, salasa arī indīgas, uzturā nelietojamas sēnes. Šogad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā vēl nav fiksēti saindēšanās gadījumi ar sēnēm, taču, sēņošanas sezona tikko tik sākusies, tāpēc mediķi aicina būt uzmanīgiem.
• Mežā jālasa tikai tās sēnes, kuras pazīstat, arī tirgū vēlams iegādāties sev zināmas sēnes
• Uzturā nekad nelietot pāraugušas, vecas, vai bojātas sēnes, jo saindēšanās var notikt ne vien ar indīgām, bet arī ēdamām sēnēm, kuras pāraugušas, sabojājušās, vai nav prasmīgi pagatavotas
• Sēnes jālasa grozos, lai tās nesakarstu, un tām piekļūtu gaiss
• Jāizvairās no sēņu lasīšanas lielceļu, rūpnīcu un izgāztuvju tuvumā
• Pārnesot sēnes mājās, nepieciešams tās nekavējoties apstrādāt
• Sēnes nav ieteicams pārēsties, jo tā ir smaga un grūti sagremojama pārtika
Ja tomēr saindēšanās ar sēnēm notikusi, mediķi iesaka nekavējoties sazināties ar ārstu, bet līdz brīdim, kad ieradusies palīdzība, ieteicams izskalot muti, un iedzert ne vairāk kā vienu glāzi vēsa ūdens.
Uzziņai –
• Dažādas baraviku šķirnes atrodamas lapu koku, egļu un priežu mežos no jūnija vidus līdz oktobra vidum ne sevišķi mitrās vietās
• Vasarās sēnes var meklēt jaunajos mežos un stādījumos, savukārt rudenī dziļāk mežā, pie veciem kokiem, takām, pamestiem ceļiem
• Pēc lietus, divu dienu laikā veidojas diez gan lielas un stingras sēnes
• Parastās gailenes sastopamas gan jauktos mežos, gan lapu koku mežos līdz pat oktobra vidum, dažkārt veidojot raganu riņķus