Dzīvokļu īpašnieki Rīgā sašutuši par dubultotu zemes piespiedu nomas maksu

Vēstulē domniekiem un Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) mājas iemītnieki uzsver, ka parasti zemes kadastrālo vērtību Valsts zemes dienests nosaka ar gada sākumu, nevis par katru pusgadu vai ceturksni, tādēļ nav saprotams, kāpēc gada vidū tiek palielināta zemes nomas maksa, turklāt maksājums esot palielinājies uz pusi.

Nama iemītnieki norāda, ka parasti nomas līgumu apsaimniekotājs slēdz uz vienu gadu, nevis katru ceturksni vai pusgadu, kas savukārt nozīmē, ka RNP "ar tīšu nolūku atkāpās no gada sākumā noslēgtā piespiedu nomas līguma un vienojās ar zemes īpašnieku sodīt dzīvokļu īpašniekus ar dubultu maksu". "Mūsuprāt, RNP ar nomas maksas dubultošanu reaģē uz Valsts kontroles revīzijā norādītajiem pārkāpumiem, lai šādā veidā "aplaimotu" rīdziniekus un lai uz rīdzinieku rēķina gūtu sev un zemes īpašniekam papildu ienākumus," rakstīts vēstulē.

"Mūsuprāt, teiktais pierāda, ka Rīgas dome darbojas pretēji valsts noteiktai politikai dzīvokļu īpašnieku tiesisko attiecību jomā, papildus apliekot ar dubultu nomas maksu, jo, ja būtu pamatots iemesls paaugstināt nomas maksu, RNP, iespējams, kā rūpīgs saimnieks - apsaimniekotājs būtu informējis rīdziniekus gada sākumā, ka nomas līgumu - kas gan nav nomas līgums Civillikuma izpratnē, bet tikai nosacījumi, vienošanās par maksu - grozīs gada vidū un apliks ar dubultu maksu," pausts vēstulē. Tāpat RNP nav norādījis kvīts skaidrojumā, uz kāda likuma pamata tika atcelta gada sākumā noslēgtā vienošanās.

Dzīvokļu īpašnieki lūdz Ušakovam iekļaut šo jautājumu domes sēdē, izskatīt kārtējā sesijā un atcelt šādu RNP noslēgto vienošanos par Tirzas ielas 3/2 dzīvokļu īpašnieku aplikšanu ar dubultu piespiedu nomas maksu. Tāpat no Ušakova tiek lūgts pārbaudīt, vai RNP ar dubultu nomas maksu aplika tikai Tirzas ielas 3/2 dzīvokļu īpašniekus vai visus rīdziniekus tā apsaimniekotajās mājās, proti, vai tiek "sodītas tikai atsevišķas mājas vai tikai atsevišķi dzīvokļi".

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" komentārs par šo situāciju:

Jānorāda, ka 2013.gadā par minēto zemesgabalu tika noslēgts zemes nomas līgums ar zemes īpašnieku uz diviem gadiem (2013. un 2014.gadu). Zemes nomas likme – 3,33%. Līgums beidzās 2014.gada 31.decembrī.

Zemes nomas maksas aprēķins 2015.gada 1. un 2.ceturksnī tika veikts atbilstoši iepriekšējo gadu (2013., 2014.gada) līguma pamatnosacījumiem  (zemes nomas maksas apmērs – 3,33% gadā no dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala kadastrālās vērtības, papildus piemērojot PVN). Savukārt 2015.gada 3.jūlijā ar zemes īpašnieku tika noslēgts zemes nomas līgums 2015., 2016.gadam (zemes nomas maksas apmērs – 4,33% gadā no dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala kadastrālās vērtības, papildus piemērojot PVN). Tādējādi, sagatavojot 2015.gada 3.ceturkšņa rēķinus, tika veikts gan 3.ceturkšņa zemes nomas maksas aprēķins, ņemot vērā jauno zemes nomas likmi, gan arī veikts pārrēķins par 2015.gada 1.pusgadu, ņemot vērā jaunā līguma nosacījumus.

Ne kadastrālā vērtība, ne arī funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība, salīdzinot ar 2014.gadu, nav mainījusies.

Papildus jānorāda, ka 2015.gada 3.ceturkšņa rēķinos bija iekļauts informatīvs paziņojums, ka “*Zemes nomas par 2015.gadu - pārrēķins veikts par 2015.gada 1.pusgadu, pamatojoties uz 03.07.2015. ar zemes īpašnieku noslēgto zemes nomas līgumu par dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala lietošanu 2015., 2016.gadā”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāuzsver, ka zemes nomas maksas palielinājums nav divkāršs, kā tas norādīts rakstā – zemes nomas maksas palielinājums ir no 3,33% uz 4,33%. Iespējams, ka mājas iedzīvotājs nav izpratis rēķina būtību, kā arī nav pievērsis uzmanību ceturkšņa rēķinā norādītajam informatīvajam paziņojumam. Jāsaka, ka mēs vienmēr cenšamies skaidrot mūsu klientiem jebkuru jautājumu, ja rodas neskaidrības. Šajā gadījumā mēs aicinām klientu vērsties pie mums – iepazīties ar noslēgto zemes nomas maksas līgumu un tā nosacījumiem, kā arī saņemt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem.

RNP kā mājas pārvaldnieks vienmēr pārstāv savu klientu – dzīvokļu īpašnieku, intereses, nevis zemes īpašnieku. Veicot pārrunas ar zemes īpašnieku RNP vienmēr cenšas vienoties par iespējami zemāku zemes nomas likmi. Likumā noteikts, ka zemes īpašnieks var pieprasīt zemes nomas likmi pat 6% apmērā.

Jāņem vērā arī nesenās izmaiņas likumā, kas paredz to, ka mājas kopīpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem) zemes īpašniekam nav jākompensē NĪN, līdz ar to novērojams, ka zemes īpašnieki, kas iepriekš piekrituši slēgt līgumu par zemāku zemes nomas procentu likmi, līgumu par nākamajiem periodiem pieprasa slēgt ar lielāku procentu likmi, lai saņemtais maksājums būtu iespējami vienlīdzīgs ar iepriekšējos periodos saņemto zemes nomas maksu un kompensāciju par NĪN.