Indīgi zilā Miera iela esot atbaidoša un tracina iedzīvotājus. FOTO

Pagājušās nedēļas nogalē Miera ielā starp 9. un 10. namu sākās akcija „Traki? Nē, mierīgi!”, kuras laikā līdz 26. septembrim uz ietves un pie namiem ir uzstādīts improvizēts veloceliņa makets zilā krāsā.  Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere informē, ka pasākums notiek saistībā ar Eiropas Mobilitātes nedēļu, kuras kulminācija ir „Diena bez auto”, un to organizē biedrība „Miera ielas Republika”. Akcija tiek realizēta laikmetīgās mākslas festivāla „Survival Kit” ietvaros.

„Veloceliņa makets slejas  pāri cilvēku galvām, radot iztēlotās velo draudzīgās vides uzmetumu pilsētvidē. Miera ielai ir bruģēts segums, līdz ar to velojoslas ieviešana ir apgrūtināta, tādēļ makets uzstādīts ar mērķi parādīt velojoslas priekšrocības un nepieciešamību arvien vairāk attīstīt veloinfrastruktūru galvaspilsētā,” rakstīts Satiksmes departamenta izplatītajā preses paziņojumā.

„Šis drausmīgi zilais projekts mani atspārda”

Uz šo savdabīgo akciju Elsbergs atbildējis gan sociālajos tīklos, gan arī pielipinot savu paziņojumu pie zilās instalācijas: „Dzīvoju Miera ielā 9, un jau dažas dienas pie manas un pie pretējās mājas rosās jaunieši, kam acīs deg „survival kit”. Vispirms pārbiedēja mani, kad, iznākot pa durvīm, ieraudzīju atbaidoši indīgi zilus, vidē absolūti neiederīgus paneļus gar pretējās mājas pirmo stāvu, tagad tie izpletušies arī uz manu māju un pusi ielas.

Teikšu atklāti... Jūtos dubulti aizvainots. Vispirms estētiski - ticiet man, paskaitīju, esmu mūžā bijis kādos 40 - 50 Eiropas muzejos, tostarp pārdesmit mūsdienu mākslas muzejos, redzējis tiešām visdīvainākos brīnumus, bet kaut ko tik atbaidoši un agresīvi trulu... piedodiet - tomēr nē. Par ko man tāds sods?

Otrkārt - jūtos aizvainots un pazemots kā īrnieks un pilsonis. Es par diezgan lielu naudu īrēju dzīvokli tajā mājā tāpēc, ka tā ir tāda, kāda tā ir. Kāpēc neviens nepalūdza manu atļauju vai viedokli, pirms ķērās pie šī pasākuma? Manī tas vairo vienīgi pilnīgu bezpalīdzības un neaizsargātības sajūtu - tu vari būt, cik labs pilsonis, cik gribi, vari visu mūžu strādāt kultūras jomā, bet tik un tā tev katru brīdi jābūt gatavam, ka tevi vienkārši truli iesmērēs sienā un, ja ne fiziski, tad garīgi atspārdīs, jo tieši to ar mani dara šis drausmīgi zilais projekts.

Ja ir iespējams kaut kā pasteidzināt šī pārpratuma aizvākšanu no manas mājas, būšu ļoti pateicīgs. Galu galā vietējo iedzīvotāju nerviem un tolerancei arī ir kaut kādas izturības robežas.”

Pēc visa spriežot, Elsbergam šī „zilā bezgaumība” būs jāpacieš līdz piektdienas pievakarei, kad to beidzot novāks.

Rīgā Eiropas mobilitātes nedēļas pasākumus tradicionāli rīko Satiksmes departaments sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, privātiem uzņēmējiem, veloaktīvistiem un citiem. Šogad tā noslēdzas ar „sadzīvošanas pasākumu” „Traki? Nē, mierīgi”. 26. septembrī šī savdabīgā akcija noslēgsies kafejnīcā „Taka”, Miera ielā 10.

„Jābūt tomēr kaut kādai sakarības sajūtai”

Sociālajos tīklos izvērtusies diskusija par laikmetīgās mākslas akciju „Traki? Nē, mierīgi”. Tās atbalstītājiem Elsbergs oponē:

„Kaut kas tāds man liek justies bezpalīdzīgam kā māksliniekam, kā mākslas darbiniekam - jo kā konsultants, redaktors, kolēģis, čoms visu mūžu esmu literatūras jomā veicinājis visdīvainākos avangardus, eksperimentus, arī izaicinošas rotaļas ar publiku u.t.t. - bet arī tad, kad mēs pirms gadiem 20 Dzejas dienās nesām tukšu zārku pa Čaka ielu - mēs katru konkrēto vietu, kur piestājām, šokējām un varbūt aizvainojām uz, maksimums, trīs minūtēm. Jo ir jābūt, tomēr, kaut kādai sakarības sajūtai. Es esmu 100% PAR to visu - galerijās, muzejos, pamestu rūpnīcu telpās, kur neviens nedzīvo, laukos, ja konkrēto lauku īpašnieks ar mieru u.t.t. Bet, ja tu gribi, piedod, p***t manā pagalmā - palūdz atļauju, es varbūt tev papīru atnesīšu...”