Aktualizē trauksmes cēlāju tiesiskās aizsardzības nepieciešamību
"Delna" rosina darba grupā, kas nodarbojas ar trauksmes cēlāju tiesiskās aizsardzības mehānisma izstrādi, meklēt risinājumus dažādām situācijām, kas Latvijas iedzīvotājiem mazinātu bailes ziņot un neklusēt par korupciju un nelikumībām privātā un publiskā sektorā, sacīja sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Gundars Jankovs.
Pēc Valsts kancelejas un "Delnas" iniciatīvas un ar Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ("Vienotība") rīkojumu izveidotā pārresoru darba grupa strādā ar mērķi izstrādāt priekšlikumus efektīva trauksmes cēlāju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveidei un tā iedzīvināšanai. Darba grupā ietilpst Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, "Delnas", Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.
"Delnas" direktors par akūtu problēmu sauc faktu, ka Latvijā nepastāv tiesiskais regulējums, lai aizsargātu cilvēkus, kuri ziņo par pārkāpumiem - sākot ar maziem administratīviem, beidzot ar lieliem kriminālpārkāpumiem. "Cilvēks, kurš ir noziņojis vai informējis iestādi, nav nekādā veidā aizsargāts. Nav tiesiska regulējuma, kas garantētu, ka pret viņu nevarēs vērsties ar represijām," viņš norāda.
Šobrīd Ministru prezidentes un visu darba grupā iesaistīto atsaucība ir ļoti laba, vērtē Jankovs. "Straujumas atsaucību vērtējam ļoti pozitīvi, jo premjere ir akceptējusi, ka šī ir ļoti nozīmīga problēma, kā arī to, ka trauksmes cēlāji ir efektīvs instruments cīņai pret ēnu ekonomiku un korupciju," norāda Jankovs.
"Līdz šim Latvijā nav izdevies šo problemātiku pacelt tādā līmenī, lai politiķi un tiesībsargājošās institūcijas saprastu, ka trauksmes cēlāju aizsardzības instruments ir ļoti efektīvs noziedzīgu nodarījumu apkarošanā. To arī pierāda starptautiski pētījumi, kas norāda, ka aptuveni trešā daļa dažādu likumpārkāpumu tiek atklāta pateicoties trauksmes cēlājiem. Tas ir ļoti nozīmīgs skaitlis, jo tas ir lielāks nekā iespējas visām tiesībsargājošajām iestādēm kopā," skaidro "Delnas" direktors piebilstot, ka šī darba grupa nav slēgta, un tie, kas ir ieinteresēti piedalīties priekšlikumu izstrādē, tiek aicināti dalībai.
Šobrīd vēl nav skaidrības par to vai likumpārkāpumu ziņotājiem jeb trauksmes cēlājiem par attiecīgu darbību paredzēt atlīdzību. "Atlīdzības jautājums ir ļoti diskutabls. Mēs redzam, ka nevajag fokusēties uz atlīdzību, bet galvenais uzsvars jāliek uz tiesisko aizsardzību. Cilvēkiem, kas ziņo, pēc būtības neinteresē nauda, bet gan, lai tiktu novērsts noziedzīgs nodarījums, un pie atbildības sauktas tās amatpersonas, kas izdarījušas šo pārkāpumu. Pats svarīgākais - lai šie cilvēki, viņu ģimenes un uzņēmumi būtu pasargāti," uzsver Jankovs.
Tomēr tas pilnībā neizslēdz diskusiju par atlīdzības saņemšanu, piebilst "Delnas" direktors. "Atlīdzība šādos gadījumos ir ieviesta arī vairākās Eiropas Savienības valstīs, kur tas mehānisms ir fokusēts uz finanšu noziegumiem. Valsts, tos novēršot, iegūst ļoti būtisku ieguvumu un novērš pārkāpumu. Šajos gadījumos trauksmes cēlāji var pretendēt uz atlīdzībām," viņš norāda.
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane iepriekš norādīja, ka nereti sastopamas situācijas, kad valsts amatpersonas ir spiestas mainīt vai nepaust savu profesionālo viedokli baiļu vai cita veida spiediena un ietekmes dēļ. "Nereti ir dzirdēti arī tādi komentāri kā – tā ir sistēma, nevar skriet ar pieri sienā, visur ir savi cilvēki, neko šeit nevarēs panākt, labāk nejaukties, kurš vispār tagad rakstīs patiesus atzinumus un tamlīdzīgi. Šādās situācijās nonākušām valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām šobrīd nav, kur vērsties pēc palīdzības, kā arī netiek nodrošināta viņu aizsardzība," tā Dreimane, pamatojot darba grupas izveides nepieciešamību.
BNS
