Mednieks: pretcūku žoga būvniecība nav peļama ideja
Pagājušajā gadā Lietuvas veterinārā dienesta izvirzītā ideja par īpaša žoga būvēšanu gar austrumu robežu nolūkā novērst mežacūku pārvietošanos un ierobežot Āfrikas cūku mēra izplatību (ĀCM) nebija peļama un, iespējams, tomēr atvieglotu cīņu ar slimību, intervijā atzina Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
"Slimība Krievijas un Baltkrievijas pierobežā izplatījās tik strauji, ka žogu uzbūvēt nepagūtu. Tomēr kaut kādā mērā žogs palīdzētu cīnīties pret infekciju, ja kaimiņi lietas labā neko nedara, žogs teorētiski varētu palīdzēt," sacīja Baumanis.
Viņš norādīja, ka žogam būtu jābūt pārdesmit centimetrus dziļi ieraktam zemē un abās pusēs aprīkotam ar pāris stiepļu elektrisko ganu.
"Tad mežacūkas cauri nelīstu, savukārt pārējo dzīvnieku pārvietošanos mežos tas netraucētu, jo vilki, lūši, aļņi iet pāri šādam žogam. Turklāt žoga būvniecībai tiktu izmantota Eiropas nauda, un būves izveidošanai būtu vajadzīgs vietējais darbaspēks. Protams, varētu izrādīties, ka miljonu vērta būve tomēr simtprocentīgi neaptur slimību, tomēr tas atvieglotu cīņu ar to. Katrā ziņā iespējamo ieguvumu varētu būt vairāk nekā mīnusu," atzina mednieku biedrības vadītājs.
Āfrikas cūku mēris Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
Latvijas Mednieku savienība dibināta 2011.gadā, un apvieno vairāk nekā 340 mednieku klubus jeb vairāk nekā 9000 mednieku.
LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA
