Izvietotas desmit piemiņas zīmes pie ēkām, kurās slēpās ebreji
Piemiņas zīme pie nama Brīvības bulvārī 32, kur no 1941. līdz 1944.gadam tika slēpti režīma vajātie ebreji.
Sabiedrība

Izvietotas desmit piemiņas zīmes pie ēkām, kurās slēpās ebreji

Jauns.lv

Pašlaik izvietotas desmit piemiņas zīmes pie ēkām, kurās laika posmā no 1941. līdz 1944.gadam slēpās ebreji, informēja Žaņa Lipkes memoriāla projektu kuratore Anna Peršteina.

Izvietotas desmit piemiņas zīmes pie ēkām, kurās s...

Viņa pastāstīja, ka kopā piemiņas zīmes paredzēts uzstādīt 20 vietās, bet pašlaik tiek vākti līdzekļi tālākajai piemiņas zīmju uzstādīšanai.

Piemiņas zīmes uzstādītas Brīvības bulvārī 35, Brīvības bulvārī 32, Lāčplēša ielā 37, Lāčplēša ielā 53, Aleksandra Čaka ielā 101, Aleksandra Čaka ielā 104, Artilērijas ielā 17, Marijas ielā 17, Meža prospektā 86, kā arī Tērbatas ielā 56.

Katrai mājai ir zināms stāsts par cilvēkiem, kuri tajā tika slēpti. Piemēram, Tērbatas ielā 56 pie Elvīras un Mariannas Rones slēpās Gidona Krēmera tēvs Marks Krēmers, kurš Rumbulā bija zaudējis sievu un bērnu. Kopā ar viņu slēpās arī Vilijs Haņins. Vairākās no minētajām adresēm patvērumu ebrejiem no Rīgas geto bija atradis Žanis Lipke.

Visi stāsti un zināmā informācija par slēpšanās vietām lasāma interneta vietnē " www.pagridesriga.lv ", kurā iespējams iezīmēt vietas Rīgā, kur slēpušies dažādu režīmu pretinieki.

Jau ziņots, ka Brīvības bulvārī 32 sākta piemiņas zīmju izvietošana Rīgā pie ēkām, kur laika posmā no 1941. līdz 1944.gadam tika slēpti režīma vajātie ebreji.

Piemiņas zīmju uzlikšana notiek projektā "Pagrīdes Rīga", kas iekļauts "Rīga 2014" programmā. Projekta iecere ir ar izstādes, interaktīvas kartes un ekskursiju palīdzību radīt priekšstatu par pilsētu kā telpu, kurā cilvēki ne vien dzīvo, strādā un atpūšas, bet arī rod patvērumu brīdī, kad viņu dzīvībai un brīvībai draud briesmas. Zīmes pilsētvidē būs projekta papildinājums, kas rīdziniekiem ļaus iepazīt savu pilsētu no neierasta skatpunkta, bet pilsētas viesiem vēstīs par Rīgas 20.gadsimta vēsturi.

Žaņa Lipkes memoriāls jau pagājušā gada decembrī aicināja ikvienu iezīmēt virtuālajā kartē vietas Rīgā, kur, riskējot ar savu dzīvību, nāvei nolemtos slēpa drosmīgi rīdzinieki. Šim nolūkam tika izveidota virtuālā karte " www.pagridesriga.lv ".

Žaņa Lipkes memoriāls rīko arī ekskursijas pa vietām, kur tika slēpti režīma vajātie ebreji. Nākamās ekskursijas notiks 6.oktobrī un 13.oktobrī. Tās vada vēsturnieks Gustavs Strenga.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA