Nelabvēļi turpina uzdarboties - maijā bloķēti vairāk nekā 200 000 krāpnieku zvanu
Foto: Publicitātes foto
112

Nelabvēļi turpina uzdarboties - maijā bloķēti vairāk nekā 200 000 krāpnieku zvanu

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Telefonkrāpnieki turpina aktīvi uzdarboties. Arī pavasara izskaņā fiksēts ievērojams skaits zvanu, kas veikti ar mērķi izvilināt cilvēku bankas konta piekļuves datus un citu svarīgu informāciju.

Nelabvēļi turpina uzdarboties - maijā bloķēti vair...

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” tīklā maijā bloķēti vairāk nekā 205 000 krāpnieku zvanu. Uzņēmuma dati liecina, ka šogad vislielākais bloķēto zvanu skaits tika fiksēts janvārī, kad tika bloķēti vairāk nekā 570 000 krāpnieku zvanu. 

“Tele2” atgādina, ka galvenais paņēmiens, ko krāpnieki izmanto telefonsarunās, ir steigas radīšana un situācijas dramatizēšana. Viņu mērķis ir panākt, lai cilvēks rīkojas impulsīvi, ātri un viņam nebūtu laika apdomāties. Tādēļ svarīgi ievērot vienkāršu principu – pirms jebkādas darbības veikšanas telefonzvana laikā apstāties un rūpīgi pārdomāt situāciju.

“Iemesli, kādēļ cilvēki kļūst par krāpnieku upuriem, ir ļoti dažādi. Visbiežāk krāpnieki pielieto psiholoģisku spiedienu un cilvēki steigā vienkārši apjūk. Tāpat daudziem finansiālā situācija nav spīdoša un krāpnieki to izmanto – viņi piesola vieglas peļņas gūšanas iespējas, kurām cilvēki notic, jo vēlas uzlabot savu finansiālo stāvokli. Krāpnieki ir labi sagatavojušies, pārzina psiholoģijas principus un izmanto modernākās tehnoloģijas, tādēļ svarīgais ir neiesaistīties garās sarunās un nekādā gadījumā neizpaust sensitīvu informāciju,” stāsta “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs. “Vienlaikus krāpnieki apdraud arī tos, kuriem nav ne bankas konta, ne Smart-ID. Proti, par upuriem kļūst arī tie, kas savā ikdienā neizmanto mūsdienu tehnoloģijas. Krāpnieki apmāna pa telefonu, bet pēc tam uz cietušo mājām dodas naudas mūļi, lai saņemtu naudu it kā kādas problēmas atrisināšanai.” 

Saskaņā ar Valsts policijas datiem pēdējā laikā krāpniecības nolūkos visbiežāk tikuši izmantoti tādu organizāciju nosaukumi kā Valsts policija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, “Latvenergo”, mobilo sakaru operatori, Latvijas pasts un dažādas Latvijā pazīstamas kredītiestādes.