Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 11. un 12. oktobrī. FOTO. VIDEO

Savukārt Rīgā sācies amatierteātru festivāls „Rīga spēlē teātri”, kas šogad ieguvis arī starptautisku skanējumu un ilgs līdz novembra sākumam. Vecāki savus bērnus var iepriecināt, viņus svētdien aizvedot uz Mazo ģildi, kur notiks koncertizrāde „Manas mājas zvēru dārzs” ar dziedātāja Ralfa Eilanda piedalīšanos. Toties Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”, komponists Uldis Marhilevičs uzsāks savu autorkoncertu sēriju pa Latvijas pilsētām. Daudz jaunumu, protams, arī izstāžu zālēs.

No sestdienas, 11. oktobra, līdz 5. decembrim komponists Uldis Marhilevičs vairākās pilsētās sniegs savu jauno autorkoncerta programmu „Tava sirds ir tavas mājas”. Jaunās programmas pirmizrāde Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”, notiks 11. oktobrī pulksten 18.00.

Koncertprogrammas pirmā daļa būs atvēlēta instrumentālajai mūzikai, kurā muzikālais centrs būs flīģelis un paša komponista un pianista Marhileviča klavierspēle. Savukārt otrajā daļā dziedātāja Antra Stafecka iejutīsies komponista dažādos gados radītajās dziesmās, kuras savulaik dziedājuši Mirdza Zīvere, Igo un citi. Koncerta programmā skanēs gan zināmas, gan retāk dzirdētas Ulda Marhileviča melodijas. Būs komponista zelta dziesmas „Vēl”, „Naktsvārdi”, „Mājupceļš”, kā arī dziesma „Lūgums” (par Slīteres siliem), kas 1984. gadā kļuva par Latvijas Radio „Mikrofona” aptaujas uzvarētāju.

„Man mūzikas radīšana saistās ar degsmi, aicinu uz saviem autorkoncertiem visā Latvijā, būs pirmatskaņojumi, līdzi dziedāšana un varbūt arī kāds tango,” uz koncertiem aicina pats komponists, piebilstot, ka šī koncertprogramma būs īpaša, jo tajā tiks spēlēts flīģelis, nevis digitālās klavieres.

Marhilevičs koncertos muzicēs kopā ar vijolnieku Dzintaru Beitānu, taustiņintrumentālistu Raimondu Macatu, kontrabasistu Modri Laizānu un sitaminstrumentālistu Andri Buiķi, bet viņa dziesmas izdziedās Antra Stafecka.

Nākamie Ulda Marhileviča koncerti „Tava sirds ir tavas mājas”: 18. oktobrī - Liepājā; 25. oktobrī - Valmierā; 30. oktobrī – Jelgavā; 7. novembrī – Ādažos; 15. novembrī – Baložos; 18. novembrī – Madonā; 21. novembrī – Ogrē; 28. novembrī – Ventspilī;

29. novembrī - koncertzālē „Rīga” un 5. decembrī – Cēsīs. Biļešu cenas: 10 – 18 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

Kuldīgā sestdien, 11. oktobrī, no pulksten 12.00 līdz 16.00 notiks ikgadējais Hercoga Jēkaba gadatirgus. Mainās gadu simti, valstu nosaukumi un valdnieki, bet kurzemnieku darba spars un prasme svinēt svētkus nezūd. Kuldīgas novada ļaudis atkal aicina tuvus un tālus viesus uz Hercoga Jēkaba gadatirgu 11. oktobrī no pulksten 12.00 līdz 16.00.

Tirgū kā jau tirgū – būs pilni rati rudens veltēm un prasmīgu meistaru darinājumiem. Tīrumos un laukos izaudzēto, klētīs un pagrabos salikto, pudelēs un burkās iepildīto, apkārtnes mežos nomedīto, upēs izzvejoto un pļavās ievākto pašam hercogam atrādīs un rudens dižandelē piedāvās visi novada pagasti. Darbosies Hercoga manufaktūras, Seno spēļu pagalms, Ķēķī savu prasmi demonstrēs apkārtnes pavāri. Tiks cepts, šmorēts un štovēts uz nebēdu. Kaulēties, jārēties, lielīties, acis mielot un vēderu lutināt te varēs ikviens.

Šis nebūs gadatirgus tā klasiskajā izpratnē, bet vairāk teatralizēts pasākums viduslaiku tirgus noskaņās. Tirgus rīkotāji pārdevējus stingri piekodinājuši netirgoties ar popkornu, cukurvati, gataviem apģērbiem un dažādiem spīguļiem no Ķīnas. Sīkāk internetā: www.kuldiga.lv.

Hercoga Jēkaba gadatirgus Kuldīgā 2013. gadā (Skrundas televīzija)

Liela teatralizēta andele sestdien, 11. oktobrī, notiks arī Madonā, kur pie Sporta halles vienlaikus notiks gan tradicionālie un cilvēkiem iepatikušies Kartupeļu svētki, gan Madonas uzņēmēju dienas. Svētku programmā, kura sāksies deviņos no rīta un noslēgsies piecos pēcpusdienā, būs dažādas kultūras aktivitātēs gan lieliem, gan maziem.

Starptautiskajā uzņēmējdarbības izstādē „Madonas uzņēmēju dienas 2014” (Sporta hallē) būs amatnieku darinājumi, našķi un gardumi, preces veselībai un skaistumam, mājai un dārzam, ko piedāvās uzņēmēji, mājražotāji un amatnieki no Madonas novada, Vidzemes, Igaunijas un Krievijas.

Kartupeļu svētki risināsies Gaujas ielā, blakus Sporta hallei. Tajos tiks piedāvāti jaunie kartupeļi un citi dārzeņi, augļi, sieri un citi lauku labumi. Par svētku noskaņu rūpēsies pašdarbnieku kolektīvi un mūzikas grupas.

Jautrie ražas svētki ir nozīmīgs pasākums Madonas pilsētai, jo tā nav tikai izaudzētas ražas demonstrācija, bet arī brīnišķīga iespēja satikt vienam otru, papriecāties un iepazīties ar rajona sasniegumiem un atbalstīt zemniekus un tautas māksliniekus viņu grūtajā un nozīmīgajā darbā.

Madonā notiekošie Kartupeļu svētki ir salīdzinoši jauna tradīcija, jo tie notiks tikai 16. gadu pēc kārtas. Tomēr rudenī ir pienācis laiks lielajiem Ražas godiem un tādēļ var uzskatīt, ka šo latviešu „otrās maizes” svētku tradīcijas saknes sniedzas līdz pagānu rudens Zemes, Saules un Lietus pateicības svētkiem par izaudzēto ražu, dabas dāsnumu un auglību. Sīkāk internetā: www.madona.lv.

4. Simjūda gadatirgus Valmierā

Valmieras Rātslaukumā un pilsdrupās sestdien, 11. oktobrī, no pulksten 9.00 līdz 16.00 norisināsies tradicionālais Simjūda gadatirgus, kas vēsturiski ir pēdējais lielais tirgus pirms ziemas un kurā iespējams sarūpēt visdažādākā veida produkciju. Tajā piedalīsies vairāk nekā 250 tirgotāji, amatnieki un mājražotāji.

Tirgotāji, kuri pārstāvēs visus četrus Latvijas reģionus, kā arī Lietuvu un Igauniju, piedāvās ļoti daudzveidīgu produkciju: siltus adījumus, tamborējumus un kažokādas, tautas tērpus un to aksesuārus, rotaslietas, dažādus virtuves darba rīkus, kas uzrunās ikvienu kārtīgu saimnieci, stādus, rudens augļus, ogas un dārzeņus, medu, piparkūkas, žāvētas zivis, maizi, keramikas un ādas izstrādājumus, pinumus un daudz ko citu. Amatnieku darinājumi aptvers laika periodu sākot no viduslaikiem līdz mūsdienām, lai ikviens tirgus apmeklētājs atrastu sev vispiemērotāko produktu.

Tirgus ir vieta, kur ne tikai iepirkties un satikties ar paziņām, bet arī lustīgi pavadīt laiku. Par jautru un muzikālu viduslaiku atmosfēru no pulksten 11.00 līdz 14.00 parūpēsies leijerkastnieks Jānis Rakstiņš no Skrīveriem, cirka mākslinieki no Liepājas, kuri īstenos dažādas viduslaiku atrakcijas, un zīlēšanas salons. Pulksten 12.00 gadatirgus apmeklētājus ar skanīgiem muzikāliem pārsteigumiem priecēs diriģenta Inta Teterovska vadītais koris „Balsis”. Savukārt par labsajūtu gādās Garšaugu namiņa saimnieces, piedāvājot dažādas zāļu tējas.

Jāatgādina, ka Simjūda tirgus ir ne tikai plašākais gadatirgus Ziemeļvidzemē, bet tam ir arī sena vēsture. Viduslaikos Simjūda tirgus sākās 28. oktobrī, Svētā Sīmaņa dienā, pieminot laiku, kad 1283. gada 28. oktobrī lika pamatus Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcai. 28. oktobrī baznīcas kalendārā vārda dienas ierakstītas Sīmanim un Jūdam. Reizēm kalendārā vārdi bijuši saīsināti, ierakstot „Sim., Jūd.”, kas līdz mūsu dienām arī atnesis nosaukumu – Simjūda tirgus. Simjūda tirgus notika līdz 1940. gadam. Savukārt 1996. gadā Valmieras muzejs Simjūda tirgu atjaunot. Sīkāk internetā: www.valmiera.lv.

5. Koncertizrāde bērniem „Mans mājas zvēru dārzs”

Mazajā ģildē (Amatu ielā 5, Rīgā) svētdien, 12. oktobrī, pulksten 12.00 bērni un viņu vecāki aicināti uz Jāņa Lūsēna koncertizrādi „Manas mājas zvēru dārzs” ar dziedātāja Ralfa Eilanda un vokālā ansambļa „Kolibri” piedalīšanos.

Kurš zina, ko kurmītis meklē pazemē? Par ko domā zvirbulis? Kāpēc kukaiņi ir kaitinoši ziņkārīgi? Un kāds tad esi Tu pats? Tā būs jautra, atraktīva un interaktīva koncertizrāde pirmsskolas, sākumskolas bērniem un vecākiem. Tajā skanēs četrpadsmit Jāņa Lūsēna dziesmas ar Pētera Brūvera, Leona Brieža, Ineses Zanderes un Plūdoņa dzeju.

Mēs visi – bērni un pieaugušie aizvien biežāk dzīvojam virtuālajā vidē. Taču reālā pasaule, kura ir un vienmēr būs ap mums, ir pilna brīnumiem, neievērotām, vēl neiepazītām lietām un norisēm. Vērojot dzīvo dabu – dzīvniekus, putnus, kukaiņus, mācāmies izzināt, saprast sevi un citus. Tāpēc izrāde apzināti veidota, pilnīgi izslēdzot virtuālās pasaules piesaisti. Kā izrādās, pasaule ir interesanta arī bez interneta un TV!

Ralfs Eilands, kurš izrādē ir ne vien dziedātājs, bet arī aktieris, skatītājus iesaistīs aizraujošā stāstā par piedzīvoto un novēroto, pavadot vasaras brīvdienas laukos pie vecmāmiņas.

Kopā ar Ralfu Eilandu uz skatuves darbosies bērnu un jauniešu vokālā ansambļa „Kolibri” dalībnieki, kuri gan dziedās, gan, izmantojot pantomīmas elementus un kustību improvizācijas, veidos izrādes scenogrāfiju, pārtopot par jebkuru no koncertizrādes personāžiem.

Nākamās koncertizrādes „Manas mājas zvēru dārzs” izrādes Mazajā ģildē – 9. novembrī un 28. decembrī. Biļešu cenas: 8 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.gilde.lv/maza/.

6. Amatierteātru festivāls „Rīga spēlē teātri”

Rīgā uz vairākām skatuvēm – Mazajā ģildē, VEF Kultūras pilī, kultūras centros un augstskolās - līdz 2. novembrim risinās ikgadējais amatierteātru festivāls „Rīga spēlē teātri”, kas šogad, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, ir paplašinājis savas robežas un kļuvis par starptautiska mēroga kultūras notikumu. Rīgā bez pašmāju trupām uzstāsies arī pantomīmas teātris no Gruzijas, divi teātri no Igaunijas, pa vienam no Lietuvas un Austrijas. Festivālā skatāmas 27 izrādes 25 amatierteātru sniegumā, turklāt skatītājiem tās iespējams vērot bez maksas. Tā kā atliek vienīgi izpētīt festivāla programmu un doties uz sev interesējošo izradi, kuras pārsvarā notiks nedēļas nogalēs, bet ir arī izrādes nākamās nedēļas darba dienās.

„Festivāls solās būs krāsains, daudzšķautņains un bagāts savā kultūras daudzveidībā. Tas sevī ietver gan skates, pieredzes apmaiņu, izrāžu parādi, jaunas atklāsmes un padarītā izvērtējumu”, festivālu raksturo tā organizatori. Festivāla repertuārā ir dažādu dramaturģijas stilu izrādes gan bērnu un jauniešu auditorijai, gan pieaugušajiem. Būs iespēja redzēt pasaku iestudējumus, filozofiski sadzīviskas izrādes, klasikas darbus, pantomīmu un muzikālas improvizācijas, kā arī klaunādes. Festivāla laikā eksperti izvēlēsies divus veiksmīgākos iestudējumus – laureātus no pašmāju teātru snieguma, kurus skatītāji varēs noskatīties festivāla noslēguma izrāžu parādē, laikā no 31. oktobra līdz 2. novembrim VEF Kultūras pilī, kad izrādes sniegs ārvalstu amatierteātri.  

* Sestdien, 11. oktobrī, pulksten 12.00 kultūras un atpūtas centrā „Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) varēsiet redzēt bērnu un jauniešu teātra „Horizonts” muzikālo pasaku „Alise brīnumzemē” (krievu valodā).

* Svētdien, 12. oktobrī, izrādes notiks kultūras centrā „Iļģuciems” (Lidoņu ielā 27): pulksten 13.00 – teātra studijas „Rampa” iestudētā Jāņa Akuratera filozofiskā pasaka „Šis un tas itnekas”; pulksten 15.30 – Strazdumuižas drāmas un dzejas teātra sniegumā varēs redzēt Rūdolfa Blaumaņa dziesmu spēli „Īsa pamācība mīlēšanā”; pulksten 18.00 – Nomales teātra drāma „Kailums”, kuras autors ir Zigmunds Skujiņš.

Festivālā būs daudz interesantu izrāžu. Piemēram, 19. oktobrī Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē (Krišjāņa Valdemāra ielā 48) varēs redzēt Viljama Šekspīra „Otello”, bet 25. oktobrī Kultūras koledžā (Bruņinieku ielā 57) Viljama Sarojana muzikālo improvizāciju „Ei, jūs tur!” un parafrāzi par Vudija Allena filmām „Mēs tā nedarām”. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: kinētiskā nobīde, daudznozīmīgie zari un keramiskās gaismas formas

* Rīgas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/ 12) līdz 1. novembrim skatāma Līgas Skariņas keramikas darbu izstāde „Gaismas forma”. Gaisma, akmensmasas forma un mākslinieces sajūtu ritmi kopā veido izstādē uzburto spēli. Izstādīto darbu formas sevī ietilpina gaismas stāstus, ritmu spēles un meditatīvas noskaņas. Ar negaidītu spēku galerijā ieskanas barokālās gaismu līnijas – eksponētie objekti tapuši Franča Bībera (1644 – 1704) baroka stila mūzikas ietekmē. Fotogrāfijas keramikas kompozīciju noskaņas saslēdz ar vēl citiem, jauniem kontekstiem. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (Torņa ielā 1, Vecrīgā) līdz 2. novembrim skatāma gleznotāja Ērika Apaļā personālizstāde „Zari”. Ēriku Apaļo (dz. 1981.) var raksturot kā analītisku un atturīgu mākslinieku, kura pieeja glezniecībai ir racionāla un precīza. Savos darbos viņš mēģina materializēt un strukturēt verbāli izsakāmo, bet šķietami neattēlojamo, pārvēršot gleznotos objektus grūti formulējamās, daudznozīmīgās zīmēs. Turpinot savos darbos strādāt ar pašanalīzi un valodas kā objekta pētniecību, izstādē „Zari” skatītājam tiek piedāvāta tuvināšanās absolūtai priekšstatu dekonstrukcijai. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Latvijas Mākslas akadēmijas (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) 1. stāva zālē līdz 24. oktobrim apskatāma izstāde „Sievietei būt”, kas tapusi sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu. Tajā piedalās 22 mākslinieki, pārstāvot dažādus mākslas medijus un disciplīnas. Ekspozīcijā aplūkojami mākslas darbi un konceptuāli risinājumi atbilstoši tāda paša nosaukuma kopprojektā izvirzītai problemātikai – dzimumu līdztiesībai un faktoriem, kas ietekmē dzimuma lomas mūsdienu sabiedrībā. Izstāde atraktīvā veidā aicina skatītājus īpaši domāt par sievietes situāciju sabiedrībā. Izstādes autori meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ Latvijas sievietes ir mazaktīvas vadošo amatu ieņemšanā un kas, pēc mākslinieku domām, ir traucējošie faktori, kas sievietēm liedz sasniegt karjeras kāpņu virsotni. Sīkāk internetā: www.lma.lv.

* Rīgas Mākslas telpā (Rātslaukuma pazemē) skatāma jauno mediju tēlnieka Krista Pudzena personālizstādē „Nobīde”, kurā apkopoti kinētiskās un interaktīvās mākslas darbi, kuri radīti laika no 2007. līdz 2014. gadam. Darbu ekspozīcija ietver septiņas elektroniskas un kinētiskas instalācijas – objektus, kurus tematiski un formāli vieno autora refleksija par instrumentālu un rezonantu sabiedrību, kā atskaites punktu pieņemot ideju par mūsdienu cilvēka uztveres līdzsvarošanos, kur netiek izcelts viens uztveres mehānisms. Arī šī izstāde būs skatāma līdz 26. oktobrim. Sīkāk internetā: www.makslastelpa.lv.

* Liepājas muzeja ekspozīcijas „Liepāja okupāciju režīmos” izstāžu zālē (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) skatāma mākslinieku Valda Mackara un Ivonnas Kalitas kopizstāde „Ivonna un Tesa”. Izstādē gleznās un skicēs izstādīti Ivonnas Kalitas un viņas meitas Tesas portreti, kuru autors ir gan Valdis Mackars, gan arī pati modele – māksliniece Ivonna Kalita.

Valdis Mackars Ivonnu Kalitu tvēris gan atpūtas, gan darba brīžos. Skices iecerētajam sievietes portretiem nereti tapušas pat uz kluba „Fontaine Palace” kases čekiem, jo iedvesmas brīdī citu skiču papīru Valdim Mackaram nav bijis. Mākslinieks savu modeli slavē par to, ka viņai raksturīgs patiesums un nesamākslotība. Izstāde būs skatāma līdz 26. oktobrim. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.