Nacionālajā bibliotēkā notiks pētnieces Flāvijas Bruni lekcija par 16.gadsimta cenzūru
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 15.oktobrī plkst.18 ar lekciju ""Caute Lege": Grāmatas kā liecības jaunai agro jauno laiku cenzūras vēsturei" (""Caute Lege": Books as Evidence for a New History of Censorship in the Early Modern Age") uzstāsies pētniece Flāvija Bruni no Sentendrjūsas Universitātes Skotijā, informēja LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga.
Savā lekcijā Bruni stāstīs par to, kā 16.gadsimta aizliegto grāmatu saraksti ietekmēja šī laikmeta kultūru. Lekcija notiek LNB un nodibinājuma "Rīga 2014" rīkoto akadēmisko lasījumu "21.gadsimta saturs" gaitā. Lekcija būs angļu valodā bez tulkojuma.
Jau gadsimtiem ilgi vēsturnieki arhīvos meklē liecības par cenzūru, reliģiskām domstarpībām un nepakļāvības izpausmēm rīcībā un lasīšanā. Par informācijas kontroli agrajos jaunajos laikos ir veikti pamatīgi pētījumi, tomēr kopējais priekšstats joprojām ir pārāk šaurs vai pat maldinošs, jo tas netiek saistīts ar reālajām noteikumu un aizliegumu sekām un turpmāko virzību. Pagātnes notikumi un fakti cenzūras pētījumos atspoguļojas mazāk: pētniecība biežāk saistās ar cenzūras veicinātiem postījumiem. Tomēr grāmatas kā materiālās kultūras priekšmeti par šo jautājumu bieži var pastāstīt daudz vairāk nekā tajās iespiestais teksts.
Uzdodot jautājumu, vai mūsdienās vēl ir pieņemams priekšstats par to, ka 16.gadsimta Itālijas kultūra ir smakusi zem katoļu baznīcas un inkvizīcijas radītā sloga, Bruni stāstīs par 16.gadsimta aizliegto grāmatu sarakstu iespaidu uz laikmeta kultūru kā avotu, izmantojot kāda bijušā Itālijas klostera bibliotēkas grāmatas.
Lekcija tematiski sasaucas ar LNB un nodibinājuma "Rīga 2014" rīkoto izstādi "1514. Grāmata. 2014", kuru plašāka publika var apskatīt LNB jeb Gaismas pils 1.stāvā līdz 2014.gada 11.decembrim.
Akadēmiskie lasījumi ir daļa no Rīgas, Eiropas kultūras galvaspilsētas, 2014.gada pasākumu programmas, kā arī daļa no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē norisēm.
LETA / Publicitātes foto
