Kozlovskis satiksmes ministra amatā kā prioritātes izceļ “airBaltic” un “Rail Baltica”

Viņš sacīja, ka divas lietas, kas ir ieliktas dienaskārtībā un kuras netiks noņemtas, ir "Rail Baltica" un "airBaltic". Viņš uzsvēra, ka grozījumi "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, kas tika pieņemti pagājušajā nedēļā, nosaka, ka "Rail Baltica" projekta īstenošana ir valdības kopīgs uzdevums.

"Tas nozīmē, ka ne tikai satiksmes ministrs mēģina izdarīt visu un atrast naudu, bet, cerams, ka tagad tas būs koleģiāls valdības lēmums, protams, Satiksmes ministrijai (SM) izdarot galveno," norādīja Kozlovskis.

Vienlaikus viņš pauda uzskatu, ka Latvijai ir jābūt šādai kompānijai kā "airBaltic". "No vienas puses "airBaltic" ir mūsu rūpju bērns, bet no otras puses dārgums. Es darīšu visu, lai "airBaltic" lidotu, bet ir kaut kāda robeža šīm vēlmēm un iespējām," norādīja topošais ministrs.

Viņš arī uzsvēra, ka nekur nav pazudis robežas jautājums, tostarp Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) turpina viedo tehnoloģiju ieviešanu gar Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežu, lai visa sauszemes robeža būtu pilnībā aprīkota līdz 2026. gada beigām.

"Tāpat nevaram nolikt malā ceļu satiksmes drošības jautājumu, kas ir SM kompetence. Šajā jautājumā man nāk klāt pieredze arī no iekšlietu ministra amata," piebilda Kozlovskis.

Viņš vērtēja, ka ar līdzšinējo satiksmes ministru Ati Švinku (P) sadarbība bija laba, un pauda uzskatu, ka nedarīs kaut ko radikāli citādāk kā Švinka.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) 14. maijā paziņoja par atkāpšanos no valdības vadītājas amata. Šāds lēmums pieņemts pēc nesaskaņām ar koalīcijā ietilpstošajiem "Progresīvajiem", kuri 13. maijā aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi.

"Progresīvie" paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas - Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.

Tāpat ziņots, ka četras partijas, kuras "Apvienotā saraksta" (AS) politiķa Andra Kulberga vadībā mēģina veidot jauno valdību, ir sadalījušas atbildības jomas.

Konkrētus ministru kandidātu vārdus Kulbergs solīja nosaukt otrdien, bet atsevišķas partijas jau tos atklājušas.

No Kulberga pārstāvētā AS finanšu ministra amatam varētu tikt virzīts Māris Kučinskis, tieslietu ministra amatam - Edvards Smiltēns, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju varētu vadīt Edgars Tavars, liecina neoficiālā informācija.

Šīs trīs ministrijas jaunajā valdībā nonāks AS pārziņā, lai gan līdz šim tās vadījuši redzami "Jaunās vienotības" (JV) politiķi.

Savukārt no JV jaunajā Ministru kabinetā amatus saglabās ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri. Aizsardzības ministra amatam paredzēts virzīt Nacionālo bruņoto spēku pulkvedi Raivi Melni, bet par satiksmes ministru kļūtu līdzšinējais iekšlietu ministrs Kozlovskis.

Nacionālā apvienība (NA) jaunajā valdībā vadītu Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu, kā arī Klimata un enerģētikas ministriju. Partijas valde ministru amatiem izvirzījusi attiecīgi Saeimas deputātus Ilzi Indriksoni, Nauri Puntuli, Jāni Dombravu un Jāni Vitenbergu.

Savukārt no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdībā amatus varētu saglabāt ekonomikas ministrs Viktors Valainis un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, bet zemkopības ministra amatam plānots virzīt Saeimas deputātu, bijušo labklājības ministru Uldi Auguli.

Amatu saglabās pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.