Dezinformācija Eiropā plaukst, kamēr apdraudējums žurnālistiem pieaug
Mediju brīvība un plurālisms Eiropas Savienībā 2025. gadā turpināja sarukt, un žurnālistu drošība ir sasniegusi krīzes punktu.
Tā secinājusi Berlīnē bāzētā nevalstiskā organizācija “Civil Liberties Union For Europe (Liberties)”. Mediji, kuru viens no galvenajiem uzdevumiem ir cīņa pret meliem, kļūst vājāki, bet dezinformācijas viļņi – stiprāki.
Trīs problēmas
Pieaugošā mediju īpašnieku koncentrācija, necaurspīdīgās īpašumtiesību struktūras un valsts reklāmas politizācija grauj mediju tirgus, atņemot tiem daudzveidīgumu un neatkarību, savukārt politiskā iejaukšanās aizvien vairāk vājina sabiedrisko mediju un regulatoru darbību, secinājusi organizācija, kas aizstāv pilsoniskās brīvības un cilvēktiesības ES valstīs.
“Liberties” norādījusi, ka vairākās valstīs konstatēta pieaugoša vardarbība, nomelnošanas kampaņas un izsekošana, kas vērstas pret žurnālistiem. Tikmēr tiešsaistē turpina pieaugt dezinformācija un naida runas, kas veicina uzbrukumus žurnālistiem, secinājusi organizācija.
Īpašnieki nav zināmi
“Liberties” konstatē, ka 2025. gadā mediju īpašumtiesību koncentrācija turpināja palielināties visā Eiropas Savienībā. Ierobežotais mediju īpašnieku skaits samazināja mediju plurālismu un viedokļu daudzveidību, tādējādi apgrūtinot piekļuvi līdzsvarotai informācijai.
Arī mediju īpašumtiesības daudzos gadījumos joprojām ir neskaidras. Neraugoties uz Eiropas Mediju brīvības akta noteikumiem, caurspīdīgums visā ES joprojām ir nepietiekams, un sadrumstalotās datubāzes sniedz pamata kontaktinformāciju, bet slēpj faktiskos īpašniekus. Šādi gadījumi konstatēti Bulgārijā, Horvātijā, Dānijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Maltā, Slovēnijā un Spānijā, teikts ziņojumā.
Politiska ietekme
Lai gan Eiropas Mediju brīvības akts pieprasa caurspīdīgus un objektīvus reklāmas piešķiršanas kritērijus, daudzās ES dalībvalstīs valsts reklāma tiek izmantota politiskai ietekmei. “Liberties” nošķir divas grupas – valstis, kurās ir pienācīgs caurspīdīgums un mērķtiecīgi centieni nodrošināt noteikumu izpildi, un valstis, kurās finansējums kropļo tirgu un grauj redakcionālo neatkarību.
Organizācija arī secinājusi, ka sabiedriskie mediji pērn piedzīvojuši smagu sistemātisku politisko iejaukšanos, budžeta samazinājumus un strukturālas izmaiņas, kas apdraud to pamata misiju. Šādas negatīvas izmaiņas konstatētas Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā, Rumānijā, Slovākijā un Spānijā.
Nomelnošanas kampaņas
Organizācija arī atgādina, ka pret reportieriem Itālijā un Grieķijā tika vērsti sprādzieni un Itālijā 20 žurnālistiem tagad nepieciešama diennakts policijas aizsardzība. Maltā un Ungārijā pērn pastiprinājās amatpersonu īstenotas žurnālistu nomelnošanas kampaņas, un tādās valstīs kā Francija un Vācija turpinājās vardarbība protestu laikā. Pret žurnālistiem Itālijā un Rumānijā tika izmantota spiegošanas programmatūra, norādījusi “Liberties”.
Sabiedrības uzticēšanās medijiem ES joprojām ir ļoti nevienmērīga. Kamēr tādās valstīs kā Vācija (83%) un Īrija (72%) ziņots par augstu uzticēšanos, Grieķijā (22%), Rumānijā (26,9%) un Bulgārijā (26%) uzticēšanās ir kritiski zema. Joprojām saglabājas krasas atšķirības politiskajā, etniskajā un lingvistiskajā ziņā.
Vārda brīvību joprojām apdraud naida runa un dezinformācija tiešsaistē. 2025. gadā tika reģistrēts rekordliels skaits nopietnu incidentu (377) pret žurnālistiem, tostarp nāves draudi. Šādi incidenti tika konstatēti Beļģijā, Horvātijā, Dānijā, Igaunijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Īrijā, Rumānijā un Slovākijā.
Vide pasliktinājusies
Runājot par žurnālistu drošību, kā pozitīvus piemērus “Liberties” minējusi Slovēniju un Latviju, norādot, ka tur panākts zināms progress. Bet īstenībā situācija nemaz nav tik spoža, kā daudziem šķiet. Par to liecina nesen publicētais Preses brīvības indekss, kurā Latvija piedzīvojusi kritumu no 15. uz 17. vietu.
Kā komentē Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anastasija Tetarenko-Supe, lai arī formāli Latvija joprojām atrodas salīdzinoši augstu, gada laikā tā ir kritusi gan vietu, gan punktu ziņā. "Tas nozīmē, ka kritums nav tikai relatīvs un nav skaidrojams vienīgi ar to, ka citām valstīm veicies labāk. Indekss rāda, ka arī Latvijas mediju vide dažos būtiskos aspektos ir pasliktinājusies."
Asociācijas vadītāja skaidro, ka preses brīvību neveido tikai tas, vai žurnālistu fiziski apdraud. "To veido arī politiskā kultūra, sabiedrības attieksme, mediju ekonomiskā noturība un valsts institūciju izpratne par žurnālistikas lomu."
Viņa uzskata, ka būtiskākais “sarkanais karogs” šajā indeksā ir sociālā indikatora kritums. Tas rāda vidi, kurā žurnālisti ikdienā strādā – uzticēšanos medijiem, naidīgumu, politiķu retoriku, dezinformācijas fonu un to, cik viegli publiskajā telpā kļūst žurnālistus padarīt par politiskiem pretiniekiem. "Šis ir ļoti nopietns signāls, jo preses brīvība vispirms sāk dilt nevis likumos, bet attieksmē," pauž Tetarenko-Supe.
Pēc viņas teiktā, politiķiem šis reitings būtu jāuztver kā spogulis. "Katrs nicinošs izteikums par “nopirktiem medijiem”, katra izvairīšanās no neērtiem jautājumiem un katrs mēģinājums kritisku žurnālistiku pasludināt par politisku uzbrukumu veido vidi, kurā žurnālistu ir vieglāk apklusināt, nogurdināt vai padarīt par ienaidnieku."
Spiediens un piekļuve
Atbilstoši starptautiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” nesen publicētajam reitingam, Latvija Preses brīvības ziņā noslīdējusi līdz 17. vietai 180 valstu un teritoriju vidū salīdzinājumā ar 15. vietu pērn. Latvija indeksā pavirzījusies uz leju jau otro gadu pēc kārtas.
"Latvijas žurnālisti strādā samērā brīvā un drošā vidē, taču politiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem un krievvalodīgo iedzīvotāju piekļuve uzticamai informācijai no dažādiem avotiem ir reāla problēma," secināts ziņojumā.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu situācija preses brīvības jomā pasliktinājusies 100 no pētījumā aplūkotajām 180 valstīm un teritorijām, norāda “Reportieri bez robežām”, piebilstot, ka pirmo reizi 25 gadu laikā vairāk nekā puse pasaules valstu un teritoriju situācija ir sarežģīta vai ļoti smaga.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Dezinformācija Eiropā plaukst, kamēr apdraudējums žurnālistiem pieaug" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
